Kaķa laime
Bāls Sulams “Gribas brīvība”: “Sabiedrībai kā acu raugs jāsargā personību idejas, lai tās nepazustu no šīs pasaules.
Tai ar pilnu pārliecību un neapšaubāmu acīmredzamību jāzina, ka progresīvās un patiesās idejas šajā pasaulē atrodas ne valdošā vairākuma rokās, bet piemīt tieši vājākajiem, tas ir, neredzamajam mazākumam.
Jo visa gudrība un īstenība nonāk šajā pasaulē nenozīmīgā daudzumā. Tādējādi esam piesaukti sargāt katras personības idejas, jo vāja ir sabiedrības lielākā vairākuma spēja tās izprast”. (vairāk…)
Rabašs, Šlavei Sulam, 1985.g., „Iesim pie Faraona – 1”: Sacīts: „Iesim pie Faraona”. Tas nozīmē: „Iesim kopā, Es arī eju ar tevi…”
Mēs ar jums neesam radīti nejauši. Radītājs vēlējās, lai radījums kļūtu tāds pats kā Viņš – un viss, kas ar mums notiek, virza uz šī mērķa sasniegšanu.
Visa mūsu problēma ir atpazīt, kur tieši mums jākoncentrē mūsu pūles vienā punktā, lai to iespiestu un ienāktu garīgajā pasaulē. Tas ir tikai viens punkts: mums jācenšas redzēt grupas iekšējo būtību – kā saiknes tīklu starp mūsu garīgajām dzirkstīm, punktiem sirdīs.
Mēs esam egoisti un varam darīt tikai to, kas ir svarīgs mūsu Ego. Kā no tā atbrīvoties? Lai to panāktu, mēs sekojam kabalistu rekomendācijām. Mums ir divas iespējas:
Mūsu vēlmei jābūt vienotai. Katrā no mums ir divas daļas: vīrišķā un sievišķā. Es ietekmēju tevi, tu – mani un citus, bet citi – atkal ietekmē mani un tā tālāk. Nedrīkst būt tā, ka es rūpējos par sevi. Pats sevi es nekad nepiepildīšu.
Ja vien mēs redzētu šo Radītāja spēli, tad saprastu, ka mūsu dzīvē viss notiek ar nolūku, lai novestu pie vienīgā mērķa – nepieciešamības vērsties pie Radītāja. Taču spēks, kas pakāpeniski, soli pēc soļa mūs attīsta un liek vērsties pie Radītāja – tiek dēvēts „Faraons”, Radītājam uzticīgs vergs.
Jautājums: