Cilvēks sajūt viņā mostošās vēlmes un tikai izejot no tām, uztver realitāti, to jūt un dzīvo tajā. Pasaules sajūta ir atkarīga no informācijas datiem (rešimot), kas cilvēkā atklājas un tādējādi cilvēki viens otru nesaprot. Katrs taču redz, jūt, uztver un atšifrē notiekošo saskaņā ar personīgajām vajadzībām.

Bez tam nav divu identisku mirkļu, jo mūsos pastāvīgi rodas jaunas vēlmes un saskaņā ar tām arī domas. Tas ir, realitātes uztvere pastāvīgi mainās – cilvēks nekad nepaliek iepriekšējais. No tā ir jāsaprot, ka mums nav nekādas iespējas spriest ne par sevi savos personīgajos stāvokļos, ne jo vairāk par kādu citu.

Katrs cilvēks tiek vadīts ar to vēlmes dīgli, kurš šajā mirklī viņā mostas. Vienīgais risinājums – iemācīties, kā pāri visām šīm vēlmēm tiekties uz kopību, savienošanos. Ja mēs visi savstarpēji iekļaujamies viens otrā, tad spēsim sasniegt „kopsaucēju”, ko dēvē par grupas centru, vienotību, savienošanās punktu, Malhut, visu dvēseļu, kuras tiecas pie Radītāja (Knesset Israēls), sakopojumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 141. p.: „Labi, ja jūs Mani atstātu, tāpēc ka visas jūsu pūles veltīgas un neauglīgas, turklāt Es atrodos tikai Torā. Tāpēc sargājiet Toru un tur Mani meklējiet – un gaisma, kas tajā slēpjas, atgriezīs jūs pie Avota, un Mani atradīsiet”.

Pastāv saistošais posms starp tevi un Radītāju, gaismu – tavu baudījumu sabojātā vēlme. Ja tu to izlabosi, tad tajā pašā „materiālā” sajutīsi rezultātu ar nosaukumu „gaisma” vai „Radītājs” (Bore), tas nozīmē: „atnāc un ieraugi” (bo–re). Radītājs atklājas tavā izlabotajā vēlmē atbilstoši tam, kā tā labojas.

Kopumā metodika, pēc kuras tu pakāpeniski izlabo savu vēlmi, lai sajustu, saprastu, atklātu Radītāju, dēvēta par „Toru”. Ar tās palīdzību tu atmodini īpašu spēku – atdeves spēku, kurš atrodas ārpus tevis un šis spēks izlabo tavu vēlmi. Atbilstoši tavam lūgumam, šis spēks maina vēlmi, ietērpjas tajā – un tu sajūti gaismu, Radītāju, savu augstāko stāvokli. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 138. p.: Nav izmērāms attālums starp Toras ietērpiem šajā pasaulē un ietērpiem Acilut pasaulē…

„Toras ietērpi” – ainas, kuras cilvēks iztēlojas. Pariesībā nav nekādu ietērpu, bet ir gaisma un tilpne, kas pauž savu realitāti uz gaismas fona atbilstoši līdzībai ar to. Gaisma – absolūta atdeve un tilpnes sajūtas atkarīgas no tā, cik lielā mērā tilpne atbilst gaismai.

Lūk, ko nozīmē „Toras ietērpi” – pārklāji, kas apslēpj gaismu no tilpnes, no cilvēka. Un, protams, mūsu pasaules līmenī, kur cilvēks ir maksimāli sabojāts, šie aizklājošie ekrāni pārvēršas par vēl lielāku apslēptību.

Līdz ar to pašā Torā, tas ir, gaismā, kas slēpjas ietērpa iekšienē, nav nekādas atšķirības starp Acilut pasaules Toru un mūsu pasaules Toru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša nodarbības: „Tad, kad Israēls aiziet trimdā, Šhina iet kopā ar viņu”. Trimdā cilvēks nesajūt garīguma garšu un iznāk, ka tāpat kā viņš sajūt sevi – tāpat arī uztver augstāko, kurš it kā ir izdarījis samazinājumu.

Taču no otras puses, pastāv „pasaldinājums”, par kuru sacīts: „Es, Radītājs, palieku ar jums visos jūsu grēkos”. Un lai arī cilvēks nav izlabojies, tomēr viņā ietērpjas apkārtējā gaisma un pat ja vēl nav iekšējās tilpnes, viņš pastāvīgi saņem atmodu. Ne jau viņš pats sevi amodina – atmoda atnāk no augšienes, apkārtējās gaismas veidā.

Tad, kad atmoda nāks no paša cilvēka, pateicoties viņa lūgšanai (MA”N), tā tiks dēvēta par iekšējo gaismu. Pirmajā gadījumā, atmoda ir atkarīga no augstākā. Turpretī otrajā – tu pats esi savas atmodas saimnieks un nevēlies atgriezties trimdā, tādējādi laiks neiet zudumā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. nodarbība

Kabalas zinātnes dižums ir tajā aspektā, ka tā mums sniedz metodiku, kas ļauj izsaukt garīgo enerģiju, kura izlabo mūsu dabu un brīnumainā veidā mūs apvieno. Ne par ko nav jārūpējas, tikai pamazām jācenšas nodibināt sakarus grupā, uzturēt mazumiņu vienotības un galvojumu savstarpējās darbībās. Tas ir pietiekami, lai izsauktu gaismu, kas atgriež pie Avota.

No vienas puses, mums paveras milzīgs ceļš, draudošas un smagas pārmaiņas, kas prasa kolosālu cilvēcisko spēku piepūli. Taču no otras puses, neviena darbība mums nav jāīsteno pašiem, ir tikai jāizsauc gaisma, kas arī izpildīs darbu.

Daudzi cilvēki pūlas paši sevi izlabot un uzskata, ka tas ir iespējams. Taču tas nekad nenotiks – izmisuši, viņi atstās novārtā nodarbības un šķirsies no grupas. Jo viņu pūles nav vērstas uz gaismu, viņi visu vēlas darīt paši, tā vietā, lai lūgtu, kā to dara mazulis, sēžot mātes klēpī. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Tad, kad kabalistu grupa, kura kļuva par tautu, izklīda pasaulē pēc sava garīgā krituma, tā nokļuva izolētībā. Ebreji tika nošķirti viens no otra dažādās pasaules malās, bet kabalas zinātne palika apslēpta līdz zināmam laikam. Šajos apstākļos, lai arī vaļsirdīgu nodomu mudināti, daži cilvēki, kuriem trūka patiesās izzināšanas, radīja sev visas iespējāmās surogāt metodikas, koncepcijas un ticības. No šejienes turpmāk izcēlās reliģijas, kuras pēc būtības bija kabalas zinātnes sabojāts „atgremojums”.

Tas nāca vēl no Ābrama laikiem: viņš sniedza saviem laikabiedriem nepieciešamos līdzekļus tekošai attīstībai – metodikas, kuras pamazām virzīja uz īstenību, paceļot pāri „dzīvnieciskajam” līmenim un ļaujot vismaz saskarties ar progresīvākiem attēlojumiem par Augstāko spēku, dzīvi un nāvi.

Tomēr šodien mums joprojām ir grūti runāt par patieso kabalas zinātni, jo katram par to ir savs personīgais viedoklis. Cilvēki ir saklausījušies par mistiku, par sarkanajiem diegiem, brīnumiem, amuletiem, īpašām lūgšanām, nakts sakramentiem utml. Es jau nerunāju par tiem, kuri vienkārši ar to pelna naudu, taču pat godprātīga pieeja un atklāta sirds negarantē panākumus garīgajos meklējumos, kaut arī atradumi šajā ceļā tāpat tika piedēvēti kabalas zinātnei. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 137. p.: Tora, kuras tikumībai nav robežu, sākotnēji netika radīta un nenonāca Radītāja priekšā tāda, kāda tā mums atklājas šodien, šajā pasaulē. Zināms, ka „Tora un Radītājs ir vienoti”, taču mūsu pasaules Torā tas it nemaz nav redzams.

Jautājums: Ja Radītājs pilnībā ir apslēpts, kā iespējams runāt par patieso Toru? „Tora” taču ir labošanās.

Atbilde: Tāpēc arī runa iet par mūsu pasaules Toru. „Tora” – saikne ar Radītāju. „Radītājs” – vispārējā gaisma, bet „Tora” – atsevišķās gaismas, kuras atklāj vēlmi, to izlabo un piepilda. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Tora - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc lasot Desmit Sfirotu Mācību daudz vienkāršāk noturēties pareizajā nolūkā salīdzinājumā ar Zoar Grāmatu?

Atbilde: Lieta tā, ka skaidrojumiem mums nepieciešama kāda valoda, jo garīgajā pasaulē nav vārdu un kabalistiem jārunā zaru valodā, kura rada mums sajukumu.

Zaru valoda ir laba tam, kurš jau atrodas garīgajā pasaulē. Ja es atrodos augstāk par mahsomu, tad man nav problēmu ar sapratni, lai kādā valodā notiktu skaidrojums. Es taču reāli sajūtu šo pasauli, to saprotu, uztveru tās pakāpes līmenī no 125, līdz kurai esmu pacēlies. No skaidrojuma es sapratīšu no, kas notiek, tāpat kā saprotu stāstu par šo pasauli, kura man ir pazīstama.

Taču, ja es atrodos zemāk par mahsomu, tad nespēju saprast alegorisko zaru valodu. Man vienkāršāk saprotama TES valoda, kas runā ar tehniskiem terminiem un izmanto garīgos definējumus, gaismu nosaukumus, sfirot, parcufim, līmeņu augstumu. Es to kaut kā varu novertēt, vismaz man ir saprotams, ka 120. pakāpe atrodas zemāk kā 125., bet Nefeš ir mazāka kā Ruah. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē 125 garīgās pakāpes?

Atbilde: Visa tava vēlme baudīt dalās 125 līmeņos pēc lieluma, raupjuma – cik lielā mērā tu vari būt cietsirdīgs, bezjūtīgs – no nulles līmeņa, kas gandrīz neizpaužas, gluži kā odam, un līdz pat patvaļīgam mežonim, mīnuss bezgalības līmenī.

Tās ir 125 pakāpes, kuras mēs mērojam no mūsu stāvokļa līdz Bezgalības pasaulei. 5 pasaules, 5 parcufim, 5 sfirot – tādā veidā iedalās AVAJa.

Mums jāizlabo visa šī vēlme baudīt. Katrreiz tā atmostas 1/ 125 daļā, arvien vairāk tev pievienojoties un tev tā jālabo. Tādēļ katrreiz tu sajūti visu lielo tumsu, to izlabo, izzinot šajā tumsā hasadim ietērpu – un tur tu atklāj gaismu. Tumsa – tā pati gaisma, tikai bez hasadim ietērpa. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Kāpēc Radītājs visu izdarīja tik dīvaini? Uzcēla pili, uzaicināja tajā visus savus mīļotos viesus. Un piepeši norīkoja apkārt pilij sargus, kuri pārbauda viesus, neļaujot tiem ienākt un nodarot viņiem sāpes un ciešanas. Kāpēc Radītājs mūs visus atstumj, lai ienāktu tikai tas, kurš spēs pārvarēt visus šķēršļus, lai pierādītu savu uzticību un gatavību?

Lieta tā, ka šajā cīņā veidojas mūsu vēlme, tilpne piepildījuma saņemšanai Ķēniņa pilī. Kā gan citādi mēs varētu izveidot tilpni? Tā taču netiek dota no augšienes gatavā veidā. Ja mums tāpat vienkārši neļautu mērot ceļu augšup, vai tad tas būtu taisnīgi? Es it kā no visas sirds tiecos pie Radītāja, bet ceļā nostājas kāds sargs un nogrūž mani atpakaļ lejup no kalna.

Taču lieta tā, ka esmu pilnīgi pretējs tām īpašībām, kuras vajadzīgas, lai atrastos kalna virsotnē. Es neesmu tas cilvēks, kādam man jābūt, lai viesotos ķēniņa pilī. Pateicoties tikai šiem sargiem es katrreiz mainos, arvien vairāk novedot sevi līdz atbilsmei. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→