Toras saņemšana nozīmē Radītāja izzināšanu, kas atklājas mūsu savstarpējā saiknē vienam ar otru. Notikumi pie Sinaja kalna tieši arī liecina par nepieciešamajiem nosacījumiem, kuri šim nolūkam ir jāizpilda: sajust izraidīšanu no saiknes un vienotības stāvokļa, Radītāja sajušanas trūkums, kas šādā savienojumā izpaužas – līdz tādai pakāpei, ka ievaidēsies no šī darba.

Un tas viss ir Faraona sitienu ietekmē, kurus mēs izejam, pūloties savienoties, neskatoties uz nošķirtību, nepatiku, naidu un egoisma iespēju aibēgt. Tomēr mēs tiecamies uz savienošanos un esam gatavi uz jebkuru tās formu, lai tikai tas īstenotos.

Tad mēs šķērsojam Beigu jūru un nonākam pie Sinaja kalna. Kaut arī priekšā vēl ilgs ceļš, lai pietuvinātos šim stāvoklim. Taču, kad mēs pulcējamies pie Sinaja kalna (naida kalna), tas nozīmē, ka mums beidzot ir izdevies apvienoties ap savu naidu, pieņemt galvojuma nosacījumu: kļūt par vienu cilvēku ar vienu sirdi. Pateicoties šādiem nosacījumiem mums atklājas labošanās spēks. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams „Šamati”, 25. raksts „Tas, kas nāk no sirds”: „Tas, kas nāk no sirds, ienāk sirdī”. Tad, kad cilvēks dzird Toras vārdus no sava skolotāja, viņš acumirklī piekrīt viņam un ar visu sirdi un dvēseli uzņemas pienākumu pildīt dzirdēto.

Taču pēc tam, nonākot citā sabiedrībā, viņš sajaucas ar vairākuma vēlmēm un domām… Tādā gadījumā viņš izvēlas svešas domas, tieksmes un maziskas kaislības, kas derdzīgas Toras garam un viņam nav spēka pretoties vairākuma ietekmei.

Manas pašreizējās vizītes laikā Amerikas kontinentā daudzi man saka: „Tad, kad mēs jūs klausījāmies virtuāli, mums bija daudz jautājumu, taču tagad, kad jūs esat atbraucis, mums nav ko jautāt”. Kāpēc tā notiek? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Lai kādi šķēršļi mums atklātos ceļā, izmisums, bezspēcība, ļaunas, egoistiskas domas un jūtas, naids, neatzīšana, vienaldzība – tas viss pakāpeniski uzkrājas un rada vienu milzīgu vēlmi, kas dēvēta par Ēģiptes trimdas sajūtu. Tikai atklājot to pilnā mērā, no tās tumšajiem dziļumiem mēs varam iztēloties atbrīvošanos.

Tādējādi pie trimdas sajūtas pievienojas sapnis par atbrīvošanos, kas mūs arī noved pie brīvības. Tumsa, kuru mēs sajūtam, atrodoties pretī Faraonam, un bēgšana no šīs tumsas – tas viss ir milzīgas noskaidrošanas gaismā, kas atklājas cilvēkam, kurš strādā, lai izietu no trimdas.

Gaisma viņam atnes sava stāvokļa, savu personīgo īpašību arvien lielāku tumsas un briesmu sajūtu. Tā ir vieta, kurā viņš atrodas. Šeit galvenais nesākt gremzt sevi pašu un nenolaist rokas, bet saprast, ka mums pilnīgi nepieciešams iziet trimdas sajūtu visās tās detaļās. Tā ir radījuma dabas atklāšana, par kuru sacīts: „Es radīju ļauno sākotni”. Un tagad mūsu uzdevums – lūgt tikai gaismu, kas atgriež pie avota. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Paklupt dod iespēju tieši tam, kurš sasniedzis šo pakāpi un kuram jāatklāj sava ļaunā sākotne, kuru viņš ir spējīgs izlabot. Mums nedaudz paver mūsu ego, un mēs tajā pašā mirklī vēlamies bēgt prom un noslēpties. Sūta sirds nocietināšanos – atņem tev enerģiju un iedvesmu, bet tu ar to samierinies. Tev vairs nav nekāda garastāvokļa, tu staigā sadrūmis, ar „skābu” sejas izteiksmi.

Es saprotu, ka cilvēks iziet dažādus stāvokļus. Taču grupas spēkos ir nodibināt tādu atmosfēru, lai cilvēks ar vieglu sirdi spētu pārvaret šādus kritumus vienā mirklī – tajā pašā brīdī tos pārvarēt un sākt novērtēt atdevi augstāk par savu noskaņojumu.

Tev jāsajūt pateicība par to, ka no augšienes tev atņēmuši noskaņojumu un tavs ego patreiz piedalās tavā garīgajā darbībā. Turklāt tādā gadījumā tavas darbības katrā ziņā būs atdodošās. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Garīgais darbs atšķiras no tā darba, kuru veicam šajā pasaulē. Mūsu pasaule – tā ir darbību pasaule. Es veicu tajā kādu darbu, lai tā beigās saņemtu likumsakarīgu rezultātu. Ir nodoms, mērķis, plāns, programma, saskaņā ar kuru es sāku strādāt, pati izpildīšana, kas noved pie mērķa sasniegšanas – un tā es sāku un pabeidzu visu procesu.

Taču garīgajā darbā mums ir vēl viens, papildus un galvenais partneris, kurš arī veic visu darbu. Mēs tikai stimulējam Viņu strādāt. Viņš strādā un izpilda visas darbības, Viņam pieder programma, Viņš dara visu. No mums ir atkarīgs tikai tas, kā mēs spēsim Viņu piesaistīt.

Radītājs šeit ir saimnieks, kuram ir sava programma un visi materiāli, spēki tās realizācijai, viss nepieciešamais. Viss notiek saskaņā ar noteikto plānu, taču pie nosacījuma, ka mēs paši viņu skubinām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jāiedomājas, ka viss universs atrodas viena cilvēka iekšienē, par to stāsta Tora. Tāpēc visa attīstība notiek vienas vēlmes, viena cilvēka iekšienē, sākot ar mirkli, kad viņš sāk sevi apzināties un līdz brīdim, kad viņš sevi attiecina uz Radītāju, ceļu, kurš atved viņu pie augstākā spēka atklāšanas un kurā viņš iziet dažādus stāvokļus. Šos stāvokļus viņš definē un dēvē: Babilonija, Kanāna zeme, pakāpe Ābrams–Ichaks–Jēkabs, nonākšana lejup Ēģiptē, darbs Ēģiptes verdzībā.

Tas viss tiek sajusts tā paša cilvēka vienas vēlmes iekšienē – mainās tikai viņa attieksme pret stāvokļiem, kuros viņš atrodas. Viņš sāk no pakāpes Jēkabs, kurā jau sāk atklāt savu egoistisko sākotni, darbu kreisajā līnijā. Turklāt pret to viņš sāk strādāt labajā līnijā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Tora - Nav komentāru→

Jautājums: Kā cilvēks var saskaitīt 400 atrašanās trimdā gadus (pakāpes), ja Ēģiptē valda pilnīga tumsa?

Atbilde: Nav iespējams to saskaitīt un tādēļ bēgšana notiek pēkšņi, steigā. Cilvēks nezina, kad izies no trimdas. Pieņemsim, tev šodien pulksten 11:30 no rīta beidzas pilni 400 trimdas gadi, taču tu to nevari zināt. Vai tad tu pēc šī stāsta neredzi, ka bēgšana notiek pilnīgi negaidīti?

Tev tikai nosauc visu, kas tev ir jāņem līdzi: no kādiem komponentiem salikt savu garīgo tilpni, lai pēc tam paceltos tai pāri.

Spriežot pēc stāsta, pēc mūsu iziešanas no Ēģiptes tur nekas nepaliek! Es paņemu līdzi visu zeltu, visus savus lopus, visu mantu un atstāju aiz sevis tukšu, izpostītu valsti. To valsti, kas kādreiz bija plaukstoša, varena un brīnumskaista, pārpilnības pilna, ar visām pilsētām, kuras es tajā uzcēlu. Un to visu es nopostu līdz pamatiem un aizeju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša nodarbības: „Cilvēkam ir jāmācās, pamatojoties uz to, ka ticība uzliek viņam pienākumu. Taču ne tāpēc, ka citi viņu dēvē par taisno un ar to dod spēku, iedvesmojot viņu uz darbu. Tāpēc, ka tad iznāk, ka šis spēks balstīts uz lepnību un godu, nevis uz ticību, tas ir, svētuma vietā uz egoismu.”

Tādējādi ir ļoti jāsargājas no ārējās atzinības. Gluži otrādi, ja apkārtējie noniecina cilvēku – tā vienkārši ir dāvana no augšienes. Līdz ar to viņam tiek dota iespēja turpināt strādāt atdeves dēļ.

Turpretim, ja viņu cildina, tad ar to dod enerģiju strādāt egoistiski, cieņas dēļ. Un lai cik viņam to skaidrotu, nekas nelīdzēs – tādā veidā strādā mūsu ķermenis, mūsu egoisms. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Izņemot personīgos informācijas gēnus, rešimot, cilvēka iekšējo stāvokli tāpat ietekmē kopējā atmoda no augšienes (itaruta de–leila), kas dēvēta par darbadienām, sestdienām, svētkiem. Tās ir pastāvīgas relatīvas pacelšanās un nolaišanās.

Pastāv dažādas sekundes, minūtes, stundas, diena un nakts, īpaša nedēļas diena, īpaša mēneša diena, īpaša gada diena, garais gads gadu virpulī utt. – viens iekš otra. Šī ietekme mums ir svarīga, jo mūsu ceļš ietver visus šos stāvokļus.

Vismazākajam stāvoklim jāietver sevī visi pārējie stāvokļi kā hologrāfiskajā ainā. Iznāk, ka esmu saistīts ar īpašu gaismu, kas pastāvīgi pagaismo man un maina manu apkārtējo gaismu pateicoties savai modulācijai, izmaiņām, tādējādi dažādās dienās ar maniem vienādajiem pūliņiem es saņemu dažādu apkārtējo gaismu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Cenšoties apvienoties grupā, mēs atmodinām ne vien gaismu, bet gaismu, kas atgriež pie Avota. Tā mani nelabo, taču piešķir jaunas uztveres detaļas. Tās uzdevums – parādīt man, ka esmu pilnīgi atdalīts, pretējs, sašķelts, iegrimis naidā un guļu pašā dzelmē. Vispirms es apzināšos tieši šo.

Bez tam gaisma man liek sajust, ka glābiņa nav, ka no šejienes nav iespējams izkļūt. Mūsu pasaulē nav spēka, kurš palīdzētu man izlaboties, kaut gan es jau it kā vēlos apvienoties ar biedriem un viņus iemīlēt.

Taču es turpinu strādāt un pielikt pūles – kopā ar lielu naidu pret atdalīšanos un lielu vēlmi apvienoties. Ar gaismas palīdzību es sāku apzināties, ka tas ir ļoti svarīgi. Un tad tā atklāj man iekšējo, pašu svarīgāko punktu – zināšanas par to, ka tikai Radītājs man var palīdzēt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→