Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkādām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un ļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam.

Citiem vārdiem sakot, savās sajūtās mēs saņemsim tik lielu baudu, ka materiālajā dzīvē mums nekas nebūs vajadzīgs, izņemot vitāli nepieciešamo. Tāpat arī dzīvniekiem nav vajadzīgas kūkas, tiem pietiekami ar vienkāršu barību, ko viņiem paredzējusi daba. Ja mūsu vēlmes, kuras neattiecas uz dzīvniecisko līmeni, pārstās radīt mums sajukumu un pacelsies uz cilvēcisko līmeni, tad mēs atbrīvosimies no pārmērībām, kas tikai piesārņo Zemeslodi un atstāsim materiālajai dzīvei tikai to, kas nepieciešams normālai pamatvajadzību apmierināšanai. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Nākotnes sabiedrība - Nav komentāru→

Vienmēr jācenšas atcerēties, ka viss ar mums notiekošais nav akla likteņa sekas, bet nāk no Radītāja, izņemot kuru neviena cita pasaulē nav. Ja es pēkšņi atceros par Radītāju, tā arī nav nejaušība, jo tā vēlas Radītājs un atgādina man. Tādējādi man jābūt pateicīgam, ka man ļauj sajust to īpašo attieksmi, kas ir pret mani no augšienes un atbilstoši tam reaģēt. Tas nozīmē, ka Radītājs mani pietuvināja sev.

Šī pietuvināšana var tikt sajusta kā nepatīkama vai labsirdīga, jo sajūta izpaužas manā vēlmē baudīt. Ja sajūta patīkama, tad man jāstrādā ar to un jāpūlas izdarīt ko patīkamu Radītājam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs”, – sacīts Torā. Taisnību sakot, ko tas nozīmē?

Atbilde: Tas nozīmē, ka Radītājs valda pār tevi – visā bez izņēmuma. Ja tu sev piedēvē kādas domas, vēlmes un darbības, tad tikai tāpēc, ka esi saputrojies un atrodies patstāvības ilūzijā. Patiesībā „tevis” vispār nav.

Jautājums: Kad tad es kļūstu par sevi pašu?

Atbilde: Atkarībā no tā, kā es pielīdzinos Radītājam, kā mēs „skanam” unisonā.

Mans Es patiesībā neeksistē. Mana gribas brīvība, mana patstāvība ir paredzēta tikai tam, lai es apzināti un ar vēlmi darītu to, ko ar mani dara Radītājs.

Esmu tikai „zombijs”, taču man devuši iespēju izaudzināt „galvu” – sapratnes un apziņas mehānismu, lai noteiktu kur es atrodos, Kas mani radījis, Kas īsteno visas darbības. Man to dod tādēļ, lai, piekrītot vai nepiekrītot Viņa darbībām, es pieņemtu Viņu ar prātu, sajustu Viņu kā labestību, identificējot sevi ar Viņu un vēlētos tikai vienīgo Viņa varu. Tad es redzēšu, kā Viņš paiet malā, nevēloties pār mani valdīt, jo tagad es pats vēlos pār sevi valdīt tieši tāpat kā iepriekš Viņš un ne citādi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Ar ko Toras dāvāšana atšķiras no saņemšanas kontekstā ar Šavuot svētkiem?

Atbilde: Tora tiek iedota no augšienes, bet vai to saņem lejā – tas ir jautājums. Tādējādi Šavuot arī tiek dēvēts par Toras dāvāšanas svētkiem: ja esi izgājis iepriekšējos sagatavošanās posmus, tev rodas iespēja – tev dāvā Toru un tev jāpieņem, tā ir jāsaņem pie noteiktiem nosacījumiem.

Pēc notikumu apraksta mēs redzam, ka nepietiekami vienkārši nonākt pie Sinaja kalna – vēl ir jāierauga, ka tas ir naida kalns (sinà). Citādāk sakot, mēs atgriežamies no labās līnijas uz kreiso. Šķiet, kādēļ tas vajadzīgs pēc bēgšanas no Ēģiptes, kad es jau esmu atslēdzies no egoisma? Taču Tora netiek dota tāpat vienkārši: man no jauna jāatmodina sevī „Ēģipte” – sava ļaunā sākotne – un stāvot iepretim šim kalnam, tā jāsavieno ar Radītāju, ar gaismu, kura var mani izlabot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Tora - Nav komentāru→

Rabašs, 52. vēstule: Pateicoties iziešanai no Ēģiptes, Israēla dēli izpelnījās ticības kategoriju… Pēc Pesaha sākas attīrīšanās darbs Toras saņemšanas sagatavošanās stadijā. Tad, kad Tora ietērpjas cilvēka dvēselē, tas ir Šavuot – Toras dāvāšanas laiks.

Līdz Pesaham ilgst „Ēģiptes verdzības” periods, tas ir, nelaimju periods, ko izjūt cilvēks sava egoisma dēļ –lai atrautos no tā, vēlētos pacelties tam pāri uz atdeves īpašību. Cilvēks iegulda arvien jaunas pūles caur grupu, vēloties pacelties virs sava egoisma un iekļauties kopībā. Tāds darbs norisinās Ēģiptē, kurš tiek veikts līdz piepildīsies trauks un tad gaisma dod cilvēkam labošanās spēku.

Taču tas ir tikai pirmējs pacēlums, kuru pauž Pesaha svētki. Pēc tam sākas 49 dienu atskaits līdz Šavuot svētkiem, kad mēs atraujamies, atslēdzamies no egoisma un paceļamies augšup uz Binas pakāpi. „Piena ēdienkarte” Šavuot svētkos simbolizē atdevi, gaišus svētkus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Grupas centrs – punkts, kurā mēs atbrīvojamies no visām sašķelšanās lauskām un vēlamies koncentrēties tikai uz savām dzirkstelēm, savienojot tās kopā. Un jo stiprāk tiecamies saliedēt šīs dzirksteles, jo augstāk paceļamies pa garīgajām kapnēm.

Pateicoties tādām pūlēm, mēs atklājam sevī jaunu vēlmes dziļumu, bet apvienotajās dzirkstelēs izpaužas arvien lielāka gaisma. Savienotās dzirksteles ir „rešimo de–itlabšut”, bet vēlmes dziļums, virs kuras mēs vēlamies savienoties – „rešimo de–avijut”, tādā veidā mēs sākam savienoties savā pirmajā, kopējā garīgajā parcufā, kurā sajutīsim vienu dvēseli.

Mēs pirmoreiz sajutīsim sevi integrālajā realitātē, kurā visi esam viens ar otru saistīti, bet tās iekšienē sajutīsim garīgo dzīvi – vienu uz visiem. Kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – viena uz visiem, proti, viena doma, viena gaisma, vienota sistēma. Mēs sajutīsim sevi kā dzīvojušus viena augstākā spēka iekšienē. (vairāk…)

Filed under: Apvienošanās prakse, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 156. p.: Pastāv stingrs nosacījums nodarbojoties ar kabalas zinātni: nematerializēt jēdzienus ar šķietamām un materiālām lietām, jo tādā veidā cilvēki pārkāpj bausli: „Neveido sev tēlus un visāda veida ilustrācijas”.

Runa iet ne tikai par sarkaniem diegiem, „svēto ūdeni”, svētībām un amuletiem, bet arī par tām ainām, kuras „iebūvētas” mūsu materiālajā būtībā. Egoistiskā vēlme zīmē visdažādākos tēlus, kuros es dzīvoju, nespējot iedomāties sev ko tādu, ko nesajūtu savā realitātē. Pūloties iztēloties, pieņemsim, būtni no Marsa, es vienalga tai piedēvēšu man pazīstamus elementus: galvu, ķermeni, asti, kājas utt. Jebkurš mans attēls būs salikts no man zināmiem mūsu pasaules fragmentiem.

Kā tādā gadījumā neveidot sev tēlus un ilustrācijas? Es taču gribot negribot iztēlojos sev to, ar ko dzīvoju, kas atrodas manos rešimot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No Rabaša nodarbības: Bez degvielas nav iespējams strādāt. Cilvēkam ir jāsaņem kaut mazumiņš, viņš nespēj strādāt bez mērķa. Tādēļ mūsu mērķis ir sajust, kā labā mēs strādājam.

Bieži jautā, kā pārbaudīt, cik tuvu esi pietuvinājies garīgajam? To nosaka tieši tas, kā labā es strādāju. Esmu pietuvojies mērķim, ja sāku rīkoties nevis tā, it kā stāvētu Radītājam pretim, bet līdzās Viņam, Viņa pusē un cenšos palīdzēt Viņam, strādāt kopsolī ar Viņa programmu.

Es domāju par to, kādā veidā dot gaismai iespēju spēcīgāk iedarboties uz mani, kā palīdzēt gaismai pēc iespējas dziļāk ienākt visās manās vēlmēs, tās savienot. Gaismas iedarbībā, arvien vairāk pievienojoties Viņam, es sajūtu sevi kā Radītāja vergs.

Pēc šīs pazīmes var sajust, kā cilvēks mainās. Tā vietā, lai domātu: „Es,es,es…”, viņš tagad rūpējas par to, kā palīdzēt gaismai ieplūst vēlmēs un izlabot pasauli.

No sagatavošanās nodarbībai, 22.04.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kabalisti savas grāmatas rakstīja divām auditorijām:

● „pirmtēvu pakāpei” – tādiem kā viņi, cilvēkiem, kuriem piemīt izpratne, kurus šie teksti bagātinās un pievienos, lai viņi veiktu labošanos kopējā sistēmā, gatavojot augsni mūsu pacēlumam;

● mūsu „dēlu pakāpei”, lai dotu mums pavediena galu, ar kura palīdzību mēs spēsim pievilkt gaismu, kas atgriež pie Avota.

Mēs atrodamies tajā pašā sistēmā, taču nevaram pēc savas iniciatīvas izsaukt tās iedarbību. Līdz brīdim, kad tā uz mums iedarbosies pati, mēs mērojam ciešanu ceļu. Turpretim, ja mēs atmodinām gaismas, tad paātrinām laiku un sākam virzīties uz priekšu paaugstinātā tempā, atvieglojot ceļu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→

Jautājums: Bāls Sulams „TES priekšvārdā” (155. p.) raksta, ka pat nesaprotot kabalistiskos tekstus, ar to palīdzību mēs pievelkam sev labojošo spēku – „apkārtējo gaismu”. Kāpēc tādā gadījumā ir cilvēki, kuri zina šos tekstus gandrīz vai no galvas, tomēr nenonāk pie izpratnes?

Atbilde: Viņi nepievelk labojošo spēku. Apkartējai gaismai ir jākļūst par iekšējo, kad iegūsi ekrānu, tas ir, nolūku atdeves dēļ. Taču vai tu tiecies uz to? Vai tiecies uz labošanos? Vai vēlies atklāt ļauno sākotni? Vai esi gatavs to izturēt, neskatoties uz diskomfortu? Vai jūti pēc tā nepieciešamību? Vai ieguldi visus savus spēkus grupā, lai atrastos biedru ietekmē? Tikai tad viņi pacels tevi no tavām vēlmēm, „izraus” no šī purva.

Ja kādu ienīsti, tev ir jāstrādā ar sevi, lai viņu mīlētu. Viņš rīkojās ar tevi netaisnīgi, bet pacelies virs tā un lai gan naida sajūta paliek, tu strādā tikai mīlestības vārdā, vēloties dot viņam vairāk, it kā dotu savam mazulim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→