Pirmtēvi kā labošanās arhitekti
Bāls Sulams „Galvojums”: Radītājs neatrada nevienu tautu, kas būtu izpelnījusies pieņemt Toru, izņemot Ābrama dēlus, Īzaku un Jēkabu.
Viņi personificē trīs līnijas, kas tiek iegūtas ar saņemošo vēlmi, pateicoties tam, vēlme spēs sevi izlabot un sasniegt mērķi – pielīdzināties gaismai. Pastāvīgi tikai jāizmanto tā metodika, kuru šīs trīs līnijas, trīs Ābrama, Īzaka un Jēkaba īpašības izveidoja sākotnēji.
Pirmtēvi izpildīja visu Toru vēl arī pirms tam, kā tika tā dāvāta.
Šīs trīs līnijas atrodas arī pat stadijā KaHaB, „labošanās pirmajā trešdaļā”, kaut gan tas nav nepieciešams. Taču tās realizējas stadijā HaGaT un vēl vairāk – stadijā HeHI, tas ir, pārējās divās trešdaļās. Šodien pienācis beidzamā labošanās posma laiks (HeHI), kad realizējas ārējā saņemošā vēlme. (vairāk…)
Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne – sakņu kārtība, kas nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kuri saskanīgi un noved pie viena ļoti augsta Mērķa, dēvēta par „Radītāja Dievības atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”.
Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkurām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un atļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam. Tāpēc, ka cilvēks vairs neraizējas par sava ķermeņa vajadzībām, jo zina un ir pārliecināts, ka sešsimts tūkstoši viņu uzticīgi mīlošo atrodas līdzās un gatavi par viņu parūpēties.
Jautājums:
No augšienes, no pilnības stāvokļa lejup nolaižas kāpnes, kas pasaules dala pakāpienos (pakāpēs), bet gaismu devās, līdz pat mūsu pasaulei – pilnīgajai apsēptībai. Apslēptības ir radītas, lai mēs veicinātu savu garīgo izaugsmi un piepildītu tās ar savu apzināšanos, savu darbu, pūlēm.
Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Patiesībā pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgu dvēseli, bet sešsimts tūkstošos daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs to dala cilvēka egoisms.
Viss, ko raksta Zoar Grāmatas autori, viņi sajuta, atklāja savās vēlmēs, uztveres īpašībās/kelim. Mums viņi jāapskauž, vēloties sasniegt viņu stāvokli, atklāt pasauli, par kuru viņi raksta. Mēs pat nesaprotam, ko viņi tur redz, it kā nokļuvuši nezināmos džungļos, nepazīstamā vietā, redz notiekošo tur un stāsta par to visās iespējamās formās. Viņiem pat trūkst vārdu, lai aprakstītu, jo tas ir kas jauns, neeksistējošs mūsu pasaulē. Reizēm viņi spēj rast kādu analoģiju ar mūsu pasauli, reizēm ne.
Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele sadalījās vairums dzirkstelēs. Taču, kā to saprast? Garīgais nedalās daļās un sākotnēji nekas netika radīts, izņemot vienu dvēseli – Ādamu Rišonu.
No Rabaša raksta „Par biedru svarīgumu”: Ja starp biedriem pastāv mīlestība, tad viņi tiecas viens otrā saskatīt tikai labas īpašības, nevis trūkumus.