Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 14. p.: Pastāv trīs dvēseles stāvokļi:

1. Atrašanās Bezgalības pasaulē, radīšanas nodomā, kur dvēselēm jau ir labošanās beigu nākotnes aina.

2. Atrašanās seši tūkstoši gadu periodā, kad tās sadalās ķermenī un dvēselē, un tām ir dots darbs, lai savu saņemošo vēlmi pārvērstu atdeves Radītājam vēlmē.

3. Dvēseļu labošanās beigas pēc „mirušo augšāmcelšanās”. Tad iestāsies galīgā ķermeņu izlabošanās, par cik pašu saņemšanu, kas ir ķermeņa īpašība, tās pārvērtīs pretstatā un virs tā iestāsies tīras atdeves forma. Un tās izpelnīsies saņemt visu labestību, baudu un maigumu, kas iekļauts radīšanas nodomā. Līdz ar to izpelnīsies pilnīgu saplūsmi, atbilstoši īpašību līdzībai ar Radītāju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Vai pasaulei vēl ir iespēja sasniegt labošanos šajos 228 gados, kas atlikuši līdz mums atvēlēto 6000 gadu beigām un kā mēs to sajutīsim?

Atbilde: Neviens nevar pateikt, cik daudz laika atlicis līdz galīgās labošanās sasniegšanai. Par to daudz sacījuši pravieši, kuri stāstīja par to ar slēptiem mājieniem. Proti, arī viņi nezināja, kad tas notiks, par cik tas attiecas uz mūsu brīvo izvēli.

Bāls Sulams domāja, ka jau šodien vai rīt pienāks labošanās beigas (Gmar Tikun). Jo tam viss jau no augšienes ir sagatavots!

Mēs arī domājam, ka tas drīz notiks. Tam mums ir vairāk pamatojumu saskaņā ar situāciju, kuru vērojam šodien pasaulē. Taču precīzi neviens neko nezina. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kā ietērpt kabalistiskos principus parastos, vienkāršos vārdos, kurus ikviens varētu pieņemt un piekrist?

Atbilde: Cilvēkam, kurš studē kabalas zinātni, saprotams, ka savienojums ir nepieciešams. Notikusi vēlmju sašķelšanās, un ja mēs pūlamies tagad tās salīmēt kopā no jauna, tad pievelkam sev labojošo gaismu A”B–SA”G – gaismu, kas atgriež pie avota, kurš mūs savieno. Šajā atjaunotajā un izlabotajā tilpnē izpaužas augstākā gaisma, Radītājs.

Man viss šis process ir saprotams. Mēs cenšamies savienoties – nespējam un tad lūdzam apkārtējās gaismas palīdzību, kura savieno mūs un piepilda, pārvēršoties no apkārtējās gaismas iekšējā.

Rodas jautājums – kā šo visu paskaidrot jebkuram cilvēkam tā, lai viņš to saprastu? Un es saku, ka mums jāapvienojas pāri visiem strīdiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Būtībā, patreiz es līdzinos dzīvnieciskam ķermenim un man vēl nav dvēseles. Kā es to iegūstu?

Atbilde: Dvēsele – Radītāja daļiņa no augšienes. Radītājs – atdeve, Binas pakāpe, vispārējās mīlestības līmenis. Ja tu iegūsti šo īpašību, tas nozīmē, ka esi ieguvis Radītāja daļiņu no augšienes. No augšienes – nozīmē, ka atdeves un mīlestības vērtība tavās acīs stāv augstāk par tavām dzīvnieciskajām vēlmēm.

Ja tu iegūsi šīs īpašības daļu, tas nozīmē, ka esi saņēmis dvēseli. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā daļā, pateicoties kurai varēsi mīlēt citus, atdodot viņiem, tu sajutīsi citādu pasauli, nākamo pasauli – kaut ko ārpus tā, ko sajūti pašlaik. Visa sfēra, kuru tu pašlaik sajūti, it kā tajā atrodies un tā tevi aptver, tā ir sfēra, kuru tu uztver sava ego iekšienē. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 4. p.: Vienīgais līdzeklis – lūkoties darbības beigās, tas ir, radījuma mērķī. Procesa norises laikā nav iespējams neko saprast – tikai no procesa beigām.

Pagaidām mūsu jautājumi paliek tikai jautājumi. Darba sākumā mēs vēl nesaprotam radījuma mērķi, neredzam no kurienes tas nāk. Vispirms nepieciešams aptvert radījumu pilnā apjomā, bet galvenais – redzēt beigas. Tad arī mēs sapratīsim sākotnējo posmu.

Mēs nenosakām darbu, bet izpildām to un esam tā rezultāts. Tas nozīmē, ka tikai no beigām mēs izzinām sākumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Tad, kad mūsos atklājas garīgā redze, mēs sākam patiešām redzēt un pakāpeniski saprast visu skaidrāk, ka viss atkarīgs no „vietas”, vēlmes, tas ir, dziļuma detaļu skaita, kas man atklāj garīgo realitāti un demonstrē, cik lielā mērā esmu saistīts ar citiem. Viss ir atkarīgs no šo detaļu skaita, bet galvenais – no to spēka, no savienošanās spēka.

Katrs no mums atklāj dažādas savas egoistiskās uztveres detaļas, taču atsakās no sava egoisma, lai savienotos ar citiem. Sanāk, ka manā vēlmē parādās dobums attiecībā pret cita cilvēka vēlmes izliekuma daļu, bet manas vēlmes izliekuma daļa atbilst viņa dobumam. Tadā veidā mēs savienojamies, katrs „atceļot” sevi attiecībā pret citu.

Sanāk, ka esmu atteicies no personīgajām interesēm, lai savienotos ar viņu. Taču viņš savā uztverē atklās šos izliektos mana egoisma zobus un „atcels” sevi, lai savienotos ar mani. Tādējādi mēs neiznīcinām savu egoismu, bet pastāvīgi to izmantojam, lai savienotos caur vēl lielākiem izliektiem zobiem un dobumiem. No šādu saikņu daudzuma ir atkarīga mūsu uztveres jutība, smalkums un tās spēks, tāpēc mēs atklājam tajā arvien vairāk detaļu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Rakstā „Toras dāvāšana” Bāls Sulams skaidro mums, uz kādiem nosacījumiem Tora tika iedota cilvēkiem. Vispirms, tai jābūt cilvēku grupai, kuri vēlas kļūt kā viens cilvēks ar vienu sirdi. Pārdzīvotās ciešanas neatstāj izvēli – viņi redz, ka nepieciešams bēgt prom, taču bēgt apzināti. Tā nav akla bēgšana no sāpēm, jo ciešanas atnāk pie viņiem no īpaša Spēka, no Radītāja, saskaņā ar Viņa programmu un šeit slēpjas noteikts mērķis.

Radītājs ar nolūku deva viņiem ciešanas. Sacīts: „Es radīju ļauno sākotni” – citiem vārdiem, radīju Faraonu, kurš pietuvina Israēla dēlus Radītājam. Tāpēc ļaunā sākotne tiek dēvēta „par palīdzību pretī” – tā mudina cilvēku izzināt Spēku, kurš viņu vada. Cilvēks uzdod sev jautājumus: „No kurienes pie manis nonāk viss šis ļaunums? Kādēļ es ciešu?” Gala rezultātā meklējumi noved viņu pie galvenā jautājuma: „Kāda ir manas dzīves jēga?”, turklāt vēl: „Kāda ir mūsu dzīves jēga?”. Un tad cilvēks atrod kabalas zinātni. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne izmanto tikai tos nosaukumus un terminus, kuri ir reāli un atspoguļo esamību. Tāds ir nemainīgais visu kabalistu likums: „ Tas, kas nav izzināts, tam nedrīkst dot nosaukumu un definējumu”. Līdz brīdim, kad objekts izpaužas pilnībā, it kā turētu to rokās, kabalisti dēvē to nevis par izzināšanu, bet citādi: par sapratni, zināšanu utml.

Tādā veidā mēs izzinām parādību līdz pašiem dziļumiem, no radīšanas sākuma un līdz beigām, visās detaļās. Par cik mēs izzinām to savās uztveres tilpnēs, par tik arī paši bagātināmies, kļūstam atbilstoši sarežģīti. Visas pasaules atrodas mūsos, visa aina iezīmējas iekšienē. Es studēju nevis ārējās parādības, bet to, kas norisinās manī – un darbības gaitā arvien vairāk sevi saprotu, arvien labāk apzinos, ka manī nekā nav. Ja iepriekš es pasauli redzēju no ārienes, tad tikai sagrozītas uztveres dēļ, bet patiesībā tā bija projekcija, kas atspoguļojās manās smadzenēs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne dalīta divos paralēlos Radītāja izzināšanas ceļos, kuri viens otram vienlīdzīgi, un starp tiem nav nekādas starpības tāpat kā starp diviem ūdens pilieniem. Atšķirība tikai nosaka, ka pirmais ceļš ved no augšienes uz leju līdz šai pasaulei, bet otrais sākas šajā pasaulē un paceļas no lejas uz augšieni mērojot visus tos pakāpienus, kuri tika izveidoti sakņu lejup nākšanas un to atklāšanas no augšienes lejup gaitā.

Lejup nākšana notika saskaņā ar piecām stadijām – no nulles līdz ceturtajai un precīzi tie paši etapi atrodas ceļā no lejas uz augšieni. No kurienes rodas šie pakāpieni? No vēlmes, kuru gaisma izveda caur tām pašām attīstības stadijām.

Tādējādi struktūra ir nemainīga, un tikai tās „salikšana” mums tiek dēvēta par „nākšanu lejup”. Patiesībā nav ne augšas, ne apakšas – mēs tikai arvien vairāk paužam gaismas un tilpnes savstarpējo attiecību sarežģītību. Sākumā, kad tās bija kopā, mēs to nemanījām, taču pēc tam ainu sāka sarežģīt arvien jaunas detaļas, pievienojot stadijām jēdzienus – sfirot, pasaules, parcufim utt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne – sakņu kārtība, kas nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kuri vienoti un noved pie viena ļoti cēla Mērķa, dēvēta „Radītāja Dievības atklāsme Viņa radījumiem šajā pasaulē”…

Pat mazs dzīvnieks ir sarežģīts savienojums no daudziem tūkstošiem jau izpētīto daļu un vēl milzīga daudzuma nezināmo. No šejienes pēc analoģijas var saprast to milzīgo dažādo savienojumu un saikņu daudzveidību, ko nepieciešams izpētīt, lai sasniegtu šo augsto mērķi.

Pat mūsu pasaulē sarežģītas sistēmas sastāv no neskaitāma elementu un saikņu vairuma. Mēs nevaram iedomāties visu savienojumu kompleksu, kas uztur dzīvību ķermenī – kaut arī nelielu tam paredzētu laiku. Šī sarežģītība nāk nevis no kādu iegribām, tās pamatu neatgriezeniski ieliek atomu un molekulu struktūra, kas nosaka tālāko attīstības gaitu un visus iespējamos savienojumus, ar kuru palīdzību formējas organisma sistēmas: limfatiskā, asinsrites, nervu utt. Pie tam gala rezultātā šīs sistēmas harmoniski mijiedarbojas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala - Nav komentāru→