Category Archives: Ikdienas nodarbība

Bez tiesībām kļūdīties

Pastāv tikai viena radīta vēlme – saņemt labpatiku un baudu, bez tā nav nekā cita, ko varētu attiecināt uz radījumu. Viss pārējais – tie ir labojumi attiecībā pret radījumu, ārējā forma, kuru var pieņemt tā pati vēlme, pateicoties tam, ka uz to iedarbojas gaisma.

Pastāv augstākais – atdeve, zemākais – saņemšana un šis zemākais var saņemt tādu ietekmi no augstākā, kas mainīs zemākā ārējo formu. Gluži kā vilks, kas pārģērbjas par aitu. Taču viņš paliek vilks! Tieši to būtībā mēs darām ar savu ego, ar to ļaunumu, kas atrodas mūsos, cenšoties piedot tam formu, kas līdzinās Radītājam.

Svarīgi ir saprast, ka viss norisinās vēlmes baudīt iekšienē, jo tas uzskatāmi nostāda mūs tā vienīgā fakta priekšā, ka viss atkarīgs tikai no mums, viss tiek uztverts iekšēji. Nav nekā, kas atrastos ārpus mums, visa realitāte jau eksistē mūsos, mūsu vēlmē. (vairāk…)

Baušļi – vienotības pakāpes

Jautājums: Ko nozīmē grāmatās norādītā prasība pieradināt sevi pildīt Toru un baušļus, kuri gala rezultātā palīdzēs mums iemantot otru dabu – mīlestību pret tuvāko?

Atbilde: Par baušļiem tiek dēvētas labošanās darbības, kuras es vēlos atveidot. Sākumā man jāatklāj sevī, ko man nepieciešams izlabot, kā sacīts: „Nav iespējams izpildīt bausli, ja iepriekš to neesi pārkāpis”. Proti, vispirms mēs atklājam sevī trūkumu, ļauno sākotni un tad redzam, kas mums ir jāizlabo.

Vēlmes baudīt izlabošana uz atdevi tiek dēvēta par baušļa izpildīšanu, jo tā ir novēlējis Radītājs. Realizēt to iespējams tikai uz gaismas, spēka, kas dēvēts par Toru, rēķina.

Tas ir, man doti visi nosacījumi, lai atklātu savu egoistisko sākotni, strādājot attiecībā pret biedriem un noskaidrojot savu attieksmi pret viņiem. Un kad es atklāju savu ego, tad saprotu, ka tam nepieciešams laboties, jo tas ir īsts ļaunums, par cik atdala mani no augstākā spēka, no Radītāja. (vairāk…)

„Vēloties tikai žēlastību”

Jautājums: Vai mēs saņemam kādu baudu pakāpē atdeve atdeves dēļ, „hefec hesed”, jo mēs taču neizmantojam tajā savu vēlmi?

Atbilde: Tīrā Bina, „hefec hesed” nenozīmē mūķenes dzīvi klosterī. Šeit svarīgi kā dēļ es atrodos šajā „hefec hesed” stāvoklī, tas ir, „vēlos žēlastību”, tikai atdevi. Cilvēks saņem baudu no tā, ka viņa piepildījums nāk no Radītāja.

Mums šķiet, ka „Hefec hesed” stāvoklī kas pietrūkst, jo ja tu nesaņem, tad ko tu vari dot – neko? Taču tu dod saplūsmes sajūtu, tu saki, ka vēlies piestiprināties Radītājam visā, kas tikai iespējams.

Tas nav vientuļnieks, kurš dzīvo mežā, kuru nekas neuztrauc, jo vēlmes nav attīstītas un viņam pietiek ar vienkāršu eksistenci kā dzīvniekam. Ir arī klaidoņi, kuri dzīvo uz ielas un nevēlas citu dzīvi. Ja tādam trūkumcietējam piedāvāt izveidot no viņa lielu un veiksmīgu biznesmeni, viņš atteiksies. Viņš jautās: „Kam man tas vajadzīgs?” Tu sacīsi: „Tu nopelnīsi daudz naudas un pēc tam varēsi atpūsties un neko nedarīt!” Un viņš atbildēs: „Es arī tagad atpūšos”. (vairāk…)

Mūsu vēlmju vulkāni

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 18. p.: Nav jāuzdod sev jautājumi par pārējiem veidojumiem, izņemot cilvēku. Cilvēks – visas radības centrs, bet pārējām būtnēm nav personīgās nozīmības un vērtības, izņemot to, cik tās ir noderīgas cilvēkam viņa ceļā uz pilnības sasniegšanu. Tāpēc tās paceļas augšup un nolaižas kopā ar viņu bez jebkāda aprēķina attiecībā uz sevi.

Tāpat taisnās gaismas pirmās trīs stadijas veido un atbalsta ceturto. Tās atbilst nedzīvai, augu un dzīvnieciskajai dabai, tai pašā laikā ceturtā stadija pauž cilvēcisko pakāpi. Šī pakāpe izjūt samazinājumu, atgriezenisko gaismu un pielīdzināšanos Radītājam – tieši ar trīs iepriekšējo stadiju palīdzību. Lūk, tāpēc nedzīvā, augu un dzīvnieku daba paceļas un nolaižas kopā ar cilvēka līmeni. Tad, kad viņš sasniedz pilnību – protams, arī tie iekļaujas šajā stāvoklī.

Kā sacīts: „Vilks dzīvos līdzās jēram, un tīģeris gulēs līdzās kazlēnam”. Atdeves forma, sākot valdīt cilvēkā, nostiprināsies arī visā pārējā realitātē. (vairāk…)

Zoar – saiknes sistēma ar pilnību

Jautājums: Ja iedomāties Zoar kā spēka avota centru, tad kā šis spēks izplatās uz visu dvēseli?

Atbilde: Mums nav avota, kurš spētu līdzināties Zoar Grāmatai, kuru uzrakstījuši desmit kabalisti, no kuriem katrs bija grupas daļa, integrāldaļa, kas ielikta dabas pamatā. Visa daba – apaļa un ar Augstākā spēka palīdzību izveidojās grupa, kas pauž vispārējo spēku, kas eksistē dabā. Tagad šī grupa, kas izzinājusi visus likumus, visu realitāti, visu vadību no augšienes un mūsu darbu no lejas uz augšieni, veido savā iekšienē šo spēku sistēmu no radījuma puses.

Šī grupa ielika visas labošanās sistēmas pamatus. Pirms šīs grupas tas nenotika. Pirms tās bija Pirmtēvu periods – Ābrams, Ēģipte, Pirmais un Otrais Templis, tas viss bija attīstība no augšienes uz leju. Nebija īstas trimdas, jo Ēģipte bija tikai pirmtēls, visu nākamo trimdu sakne. Tas viss bija sagatavošanās tam, lai izveidotos grupa, kas dēvēta „Israēls”, – būtībā tā pati rabīna Šimona grupa un pasaules tautas – tie, kas atrodas ārpus Israēla „sašķeļas” un iznāk ārpusē – visā cilvēcē. (vairāk…)

Saskaršanās ar nākamību

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 16. p.: Ja neatklātos trešais, finālais stāvoklis, tad nerastos arī pirmais, sākotnējais. Visa šī stāvokļa pilnība ir kā projekcija no nākotnes tagadnē. Ja izzustu nākotne, nebūtu arī nekādas realitātes tagadnē. Tādējādi beigu stāvoklis uzliek pienākumu eksistēt.

Bez nākamās formas nespētu pastāvēt visa programma, ietverot sākotnējo, starpprogrammu un finālo daļu. Sacīts: „darbības beigas ieliktas sākotnējā nodomā”. Tas ir pareizi katrai programmai un katrai darbībai: nākotnes forma obligāta un uzliek pienākumu eksistēt visiem elementiem.

Sākums tas ir tikai radījuma punkts, kas atšķirīgs no Radītāja. Taču savā nākotnes formā radījumam jākļūst kā Radītājam, paceļoties uz „Ādama” pakāpi, tas nozīmē: „līdzīgs” (dome). Ar to arī tiek noteikts process: lai nokļūtu no sākuma līdz beigām, mums jāsāk attīstība no beigām virzoties uz sākumu. (vairāk…)

Kabalists un pasaule

Jautājums: Vai var sacīt, ka tikai mana attieksme atšķir šodienas stāvokli no nākamā?

Atbilde: Viss tiek nosacīts ar attieksmi – citiem vārdiem, ar nolūku. Mainot nolūku, tu maini savā uztverē pasaules. Atšķirība starp šo pasauli un Bezgalības pasauli – nolūkā. Visi stāvokļi atšķiras tikai attiecīgi tavai attieksmei, nolūkam. Patiesībā nav nekā, izņemot Bezgalības stāvokli. Viss pārējais – ainas, kuras mēs zīmējam ar savu nolūku.

Jautājums: Šodien es nemīlu, ienīstu cilvēkus, ar kuriem kontaktējos dienas garumā. No otras puses, ja es viņus cienītu, tad jebkura saikne ar viņiem man radītu labpatiku, un es viņiem palīdzētu visu diennakti. Vai tās arī ir nepieciešamās pārmaiņas – labsirdīga savstarpējā saikne, no kuras es gūstu baudījumu? Vai arī spēlē lomu tas Spēks, kurš līdz ar to atklāsies?

Atbilde: Šis spēks – galvenais. Nav svarīgi, vai esi „labsirdīgs” – tev jāapvienojas ar citiem, tāpēc ka šajā vienotībā tu atklāj Radītāju. Kabalā to dēvē par „bausli”: tu izpildi baušļa Devēja pavēli. (vairāk…)

Jauna gaisma Radījuma spogulī

Jautājums: Ko nozīmē atgriezeniskā gaisma? Kā gaisma var nākt no lejas augšup?

„Desmit Sfirotu Mācība”, 2.d. „Iekšējais vērojums”, 19. p.: Pateicoties tam, ka stadijā dalet notika sastapšanās un saskaršanās, dzima un nāca jauna gaisma, līdzīga saules gaismai, kas sastopas ar spoguļa virsmu. Par cik saules stariem neizdodas iziet cauri spogulim dēļ krāsas, kas atrodas spoguļa otrajā pusē, saules stari atgriežas atpakaļ un rada saules vizuļus.

Tāpat arī šeit: tā iemesla dēļ, ka augstākā gaisma sastapa dalet stadijā samazinājuma spēku, kas dēvēts par ekrānu, tā tika atstarota ar šo ekrānu un atgriezta atpakaļ pie savām saknēm. Taču šeit nenotiek apslēptība vai izzušana, gluži otrādi, augstākās gaismas atspulgs no dalet stadijas uz augšieni rada jaunu, īpašu gaismu, kura paceļas pie augstākās gaismas, ietērpjas tajā un notur to sevī, un tādējādi tiek uzskatīta par jaunu tilpni augstākās gaismas saņemšanai. (vairāk…)

Pamosties pilnības pasaulē

Zoar Grāmata, nodaļa „Bereishit–2”, 101. p.: Kad viņi visi savienojās kopā kā viens veselums trešajā pilī, lūgšanas vēlme tiek raidīta, lai izdaiļotos ceturtajā pilī un tad viņi visi kļūst kā viens veselums, kā vienota vēlme un vienota saikne. Un šis ir padevības stāvoklis sava Kunga vēlmes izpildīšanas vārdā.

Mums jācenšas redzēt visu radību tādu, kāda tā eksistē pirmajā un trešajā stāvoklī. Otrais stāvoklis, kuru sajūtam pašreiz, ir tikai iztēles rotaļa, kā sacīts: „Bijām kā sapnī”.

Mums jāpaceļas virs šī sapņa, jāpamostas no tā. Cik lielā mērā mēs tiecamies atrasties modrā, patiesā stāvoklī, tik lielā mērā mēs piesaistām gaismas, paātrinot laiku (Ahišena), lai tās iedarbotos uz mums. (vairāk…)

Ārpus laika ietvariem

Viss, ko apraksta kabalisti, atrodas mūsos, mūsu saknēs. Atbilstoši attīstībai mana saņemošā vēlme sāk atklāt man jaunus horizontus, parāda tagadni, nākotni un pagātni. Laika skala nepastāv pati par sevi, tā ir uztveres elements, realitātes ainas daļa, kura iezīmējas vēlmē. Tādējādi hronoloģiskais process, kuru mēs studējam, būtībā ir stāvokļu ķēde. Nepieciešamības vadīti mēs izskaidrojamies laika terminos, jo tāds ir mūsu pasaules izjūtas algoritms.

Pagātne, tagadne un nākotne – stāvokļi, saskaņā ar kuriem es varu pārvietoties turp un atpakaļ pēc vajadzības, ja pārvaldu vēlmi un ekrānu. Tādējādi nav ne laika un nav telpas. Tas viss – manas sajūtas un vēlmes. Viena īpašības kategorija nosaka laika jēdzienu, cita – telpas jēdzienu.

Laika jēdziens mūsu šodienas izpratnē – ilūzija. Patiesībā es atrodos noteiktā vēlmē nedzīvās pakāpes nedzīvajā līmenī un šī vēlme man zīmē esamības ainas mūsu pasaulē, dzīvē un nāvē. Un kaut gan „kadri” manu acu priekšā mainās, pati vēlme paliek nemainīga. Būdama daudzkārt augstāku vēlmju kopija, tā zīmē manās sajūtās etapus, kas analoģiski garīgajām pakāpēm. Man šķiet, ka es dzīvoju, taču patiesībā tā ir tikai garīgo pakāpju projekcija, ka arī egoistiskās vēlmes pārmaiņu „materiālā” un tāpēc „mirušās” projekcija. (vairāk…)