Jautājums: Kabalists spēj atklāt jebkādus stāvokļus?
Atbilde: Kabalists ne tikai spēj atklāt stāvokļus, bet tos arī mainīt, atšķirībā no tādiem cilvēkiem kā Mesings. Kabalists spēj mainīt nākotni, tāpēc ka viņam piemīt spēja mainīt savas īpašības un tādējādi saņem iespēju pārvērst nākamos stāvokļus no nevēlamiem vēlamos. (vairāk…)
Daži studenti žēlojas, ka nesaprot materiālu, kuru mēs mācāmies no grāmatas „Desmit Sefirot Mācība”, un nav spējīgi to sajust. Un tas neizbrīna – neviens no viņiem negaida šādas spējas, taču kur ir pareizā reakcija?
Visa kabalas zinātnes apmācība skaidro, ka cilvēks to nedzird: viņš nav spējīgs to saprast ar prātu un sajust ar sirdi. Viņš vispār nesaprot, ko no viņa grib. Pēc visu šo gudro tekstu izlasīšanas cilvēks vēlas tikai apgulties uz dīvāna un aizvērt acis vai vismaz ieslēgt televizoru vai internetu. Šāda nesaprašana nepavisam nav jaunums. (vairāk…)
Jautājums: Kādā veidā tiek labotas mūsu domas?
Atbilde: Līdzībā vienai vienotai pamatdomai, vienotam laukam, kuru dēvē par „Radītāju”.
Šai domai ir jāstrādā uz apvienošanos, uz sistēmas integrālu virzību, lai visas vēlmes, viss, ko mēs darām šajā pasaulē, mūsu dzīvē būtu virzīts uz mūsu domu apvienošanu šajā vienā domā kā vienā vienotā veselumā. (vairāk…)
Jautājums: Cilvēka uztvere ir sadalīta divās daļās – sevis un visas pārējās pasaules uztverē. Visa cilvēka dzīve tiek veidota šajās divās plaknēs, kuras viena no otras ir atdalītas. Kāpēc?
Atbilde: Tāpēc, ka mēs esam radīti ar egoistisku vēlmi „es”: es vēlos, es gribu, es eksistēju. Ja šīs vēlmes mūsos nebūtu, mēs vispār nejustu ne sevi, ne pasauli šādā izskatā, kur eksistējam.
Problēma ir tajā, kā savienot sevi un apkārtējo pasauli tā, lai mums būtu skaidrs, ko mēs uztveram pareizi, ko nē, kā sevi tuvināt pareizai pasaules uztverei, kā izmainīt pasaules uztveri sevī. (vairāk…)
Nevajag baidīties no tā, ka visi mūsu centieni veikt atdeves darbības rezultātā pārvēršas egoistiskās darbībās par labu sev. Vienalga vajag turpināt. Ja es sniedzu biedram dāvanu, tad saprotams, ka tā ir egoistiska darbība, taču tā ir patīkama gan man, gan tam, kuram es to daru.
Sanāk, ka mēs satuvināmies un tādējādi dodam Radītājam vietu, kur Viņš var ienākt starp mums – jo mēs viens otram esam tuvāk, jo vairāk iespēju Radītājam iekļauties šajā atstatumā. (vairāk…)
Mums nevajag rūpēties par to, kā nomierināt strīdu, atrisinot visus strīdīgos jautājumus. Mums nepieciešams līdzināties mazulim, kurš neveiksmīgi cenšas iebāzt kubiku apaļā caurumā, nesaprotot, ka viens nekad neievietosies otrā.
Strīds nav dots tāpēc, lai to notušētu, kā mēs to cenšamies darīt šajā pasaulē. Tas nav iespējams, un tāpēc mēs nonākam līdz karam, jo nav iespējams otram pierādīt savu taisnību un nonākt līdz salabšanai. Strīds mums tiek dot no augšienes, un tāpēc mēs neesam spējīgi nekādā formā sakārtot šīs augstākā līmeņa pretrunas šeit, šajā pasaulē, mūsu līmenī. (vairāk…)
Mēs visi nākam no vienas saknes – no viena, vienota, vienīga augstākā spēka. Un pat strīdi, kuri aizdegas starp visiem šīs pasaules iedzīvotājiem, visos laikos, kuri notiek pašlaik, bija pirms mums un būs pēc mums arī izriet no augstākā spēka izņemot, kuru nekā cita nav.
Radītājs radīja šo strīdu tāpēc, lai mēs atklātu starp mums visas eksistējošās atšķirība, visās formās: labā un ļaunā, rūgtumā un saldumā, patiesībā un melos, gaismā un tumsā. Tāpēc, ka mēs esam spējīgi sajust un ievērot tikai atšķirības, un uz to pamata noteikt saiknes un pretrunas, lai visus noziegumus pārklātu ar mīlestību. (vairāk…)
Jautājums: Vai nāve parastam cilvēkam ir tāds stāvoklis, kad viņš pārstāj just informācijas plūsmu caur saviem pieciem fiziskiem maņu orgāniem?
Atbilde: Jā, viņa ķermenis mirst – acis it kā neredz, ausis nedzird utt. To mēs dēvējam par nāvi.
Jautājums: Bet patiesībā? (vairāk…)
Jautājums: Vai es varu lūgt Radītāja svētību ģimenei, draugiem, cilvēcei?
Atbilde: Jā. Taču rodas jautājums: ja es priekš kāda kaut ko Radītājam prasu, tas nozīmē, ka tas, ko šis cilvēks tagad no Viņa saņem, ar to viņam nepietiek, tas ir slikti.
Tāpēc, ka mēs visi eksistējam tikai no tā, ka pārtiekam no Radītāja, saņemam no Viņa. Ja es vēršos pie Viņa un prasu: „Dod man, lūdzu, vēl kaut ko,” tas nozīmē, ka tādējādi es it kā saku ko pretēju: „Tas, ko Tu man dod, man nav pietiekami.” Taču kāpēc es saņemu? (vairāk…)
Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība
Jautājums: Jūs teicāt, ka Radītājs neeksistē. Kā mums kļūt par kaut ko, kas neeksistē?
Atbilde: Bet jūs Viņu izveidojiet! Izveidojiet Radītāju no savām sajūtām, vēlmēm, tieksmēm, attiecībām. Citādāk Viņš neeksistē. Tāpēc, ka Radītājs parādās tikai attiecībā uz mums. Savādāk mēs nevaram teikt, vai kaut kas eksistē ārpus mums vai bez mums. (vairāk…)