Mums nevajag rūpēties par to, kā nomierināt strīdu, atrisinot visus strīdīgos jautājumus. Mums nepieciešams līdzināties mazulim, kurš neveiksmīgi cenšas iebāzt kubiku apaļā caurumā, nesaprotot, ka viens nekad neievietosies otrā.

Strīds nav dots tāpēc, lai to notušētu, kā mēs to cenšamies darīt šajā pasaulē. Tas nav iespējams, un tāpēc mēs nonākam līdz karam, jo nav iespējams otram pierādīt savu taisnību un nonākt līdz salabšanai. Strīds mums tiek dot no augšienes, un tāpēc mēs neesam spējīgi nekādā formā sakārtot šīs augstākā līmeņa pretrunas šeit, šajā pasaulē, mūsu līmenī.

Mums nepieciešams tikai zināt, ka šie konflikti mums parāda mūsu stāvokli un kādā mērā mūsu pieeja tiem ir nepareiza.

Miers tiek noslēgts starp Radītāju un radījumiem, tas ir, virs strīda atklājas Radītāja vārds, kurš ir labs un labu darošs. Sanāk, ka mēs karojam nevis viens ar otru, bet ar Radītāju. Taču miers iestājas, kad katrs ierobežo egoistisko nodomu, savu milzīgo vēlmi saņemt un pasaulē sāk valdīt viena vēlme – atdeves vēlme. Un tad pasaulē atklājas labklājība un bauda.

No nodarbības par tēmu „Uzvaram karā (ar ļauno sākotni)”, 11.03.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Krīze un globalizācija | Add Comment →