Domstarpībām ir jābūt. Tad mums ir iespēja piepūlēties tieši konflikta vietā, lai paceltos virs domstarpībām. Taču tās nevajag iznīcināt, kā cenšas nogalināt, satriekt pretinieku mūsu pasaulē – bet gan vienam otru papildināt.
Papildināšana vienmēr izpaužas savstarpējā atdevē, piesaistot Radītāja īpašību starp naidīgajām pusēm, starp radījumiem. Tikai tā var sasniegt pareizu papildināšanu, tas ir, mieru. (vairāk…)
Jāsaprot, ka visi strīdi, kuri starp mums uzplaiksnī nav domāti, lai tos notušētu, bet gan lai neskatoties uz visām domstarpībām pastiprinātu mūsu apvienošanos. Konflikts tiek novērsts nevis dzēšot mūsu domstarpības, bet paceļoties virs tām.
Tas ir daudz vienkāršāk nekā tas ceļš, kādā mēs cenšamies atrisināt konfliktus mūsu pasaulē. Mēs domājam, ka pretrunas ir jāiznīcina un tāpēc vēlamies sakaut pretinieku, pierādot savu taisnību un to, ka otram nav taisnība. Taču viņš no savas puses cenšas pierādīt pretējo. (vairāk…)
Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība
Jautājums: Jūs teicāt, ka Radītāja nav, ka Radītājs ir visaugstākās saiknes, atdeves īpašība. Ja nav Radītāja, kam mēs lūdzamies?
Atbilde: Būtībā mēs nelūdzam kādu, lai gan šādi to paužam vārdos. Mēs paceļam virs sevis atdeves, saiknes, mīlestības īpašību, un cenšamies pacelties paši virs sevis.
Es it kā iztēlojos daudz augstāku līmeni un cenšos turp pacelties. Tā tad arī ir īsta līgšana, vēršanās. Tāpēc lūgšanu dēvē par „tfila”, „leitpalel” – proti „tiesāt pašam sevi”, pacelties virs sevis, sajust, kas es esmu un kam man jābūt.
No starptautiskā kongresa „Pacēlums virs sevis” 1. nodarbības, 06.01.2022.
Ir tikai viens veids, kā uzvarēt iekšējā karā: pārklāt visus noziegumus ar mīlestību, pacelties virs izskaidrošanās: kuram taisnība, kurš vainīgs. Un tad materiālais karš, kas bija iekšējā kara sekas, arī beigsies.
Taču, ja vispirms nebeigsies karš ar uzvaru garīgā nozīmē, tad materiālā uzvara nepalīdzēs. Kauja uz kādu laiku var pierimt, taču pēc tam tā noteikti tiks atsākta. (vairāk…)
Situācija pasaulē ar katru dienu kļūst arvien sprādzien bīstamāka, visa pasaule saspringti seko līdzi straujai notikumu attīstībai Ukrainā. Taču kabalisti nenodarbojas ar politiku un ģeogrāfiskām robežām.
Kabalisti vēlas tikai vienu: tur, kur iespējams pievienot mīlestību vai vismaz apdzēst naidu, samazināt konfliktu starp cilvēkiem – mums ir jāpalīdz to izdarīt. (vairāk…)
Mēs visi skatāmies uz pasauli ar vienādām acīm un redzam vienu un to pašu. Taču, izņemot acis, mums vēl ir prāts, kurš mums attēlo redzēto. Taču prāts visiem ir dažāds, jo tas apkalpo vēlmi gūt baudu.
Un atbilstoši tam kādā mērā mēs spēsim prātam pievienot atdeves vēlmi, mēs redzēsim pasauli šo divu īpašību kontrastā: saņemšanas un atdeves, un šādi sāksim atklāt patieso pasaules ainu. (vairāk…)
Mūsu tiekšanās pamats pie Radītāja tiek dēvēts par „punktu sirdī”. Es jūtu, kā šis punkts mani velk, taču uz kurieni – es nezinu, un, kurš to dara, man arī nav zināms. Taču es vēlos zināt, kāda ir dzīves jēga, tās mērķis, no kurienes esmu atnācis un kurp dodos, kāpēc cilvēkam ir dota šī dzīve?
Šādi jautājumi bērnībā un pusaudžu vecumā rodas daudziem, taču pēc tam izzūd, jo sāk darboties hormoni, un pasaule mums sajauc prātu ar savām iluzorām vērtībā, novēršot uzmanību no pareiziem jautājumiem: kāpēc es dzīvoju. (vairāk…)
Kādā veidā sasniegt tādu lūgšanu, kura nāks no pašiem sirds dziļumiem un sasniegs Radītāju? Nepieciešams iztēloties, ka mēs atrodamies Radītājā, vienīgajā spēkā izņemot, kuru nekā cita nav.
Un tāpēc viss, ko mēs saņemam un sajūtam, viss mūsu domās un vēlmēs notiekošais, pie mums nonāk no augstākā spēka – laba un labu daroša. Un, ja es to neuztveru kā labu, tad jūtu ciešanas un man jāprasa Radītājam mainīt manu uztveri. (vairāk…)
Cilvēks garīgā ceļā piedzīvo lielus kritumus. Un, ja viņš nejūt saikni ar grupu, tad var šo ceļu atstāt. Viņš uzstāda lielas pretenzijas skolotājam, biedriem, visai pasaulei un Radītājam, uzskatot, ka tikai viņam vienam ir taisnība. Taču patiesībā tas ir viņa egoisms, kurš uzbrūk.
Viņš varētu iegūt spēkus no grupas, lai to pārvarētu, bet nevēlas, jo uzskata sevi gudrāku un stiprāku par citiem. Lepnums grauj cilvēku līdz tādai pakāpei, ka viņš izrādās aprakts zem sava egoisma smaguma un garīgi mirst. (vairāk…)
Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība
Mēs kopā nodarbojamies ar uzbrukumu Radītāja apslēptībai, pamatojoties uz pieņēmumu, uz to, ko mums stāsta kabalisti, kuri jau ir atklājuši, ka pastāv tikai viens vienīgs spēks un tā apslēptība, kura mums ar savām piepūlēm ir jāatceļ. (vairāk…)