Cilvēkam garīgajā ir jāattīstās labprātīgi, ar prieku. Jājūt, ka pat tās pūles, kuras viņš veic ar sevi pret savu gribu, viņam rada prieku.
Replika: Bet tas ir pret dabu?
Atbilde: Un cilvēks, kurš kāpj kalnā un cieš, kad rāpjas kalnā – tās ir ciešanas vai prieks? (vairāk…)
Jautājums: Kad cilvēks pilda darbības par labu Radītājam, bez jelkādas garšas savā darbā, proti, viņa egoisms nesaņem nekādu atalgojumu, tad viņš sāk šaubīties par to, ko dara. To dēvē par „irurim” („šaubas”) no vārda „ar”, „kalns”.
Viņš nonāk pie šī šaubu kalna: „Vai es pareizi daru? Vai esmu uz pareizā ceļa? Kādēļ man tas nepieciešams?” Un sāk šo stāvokli, šīs īpašības, Radītāju ienīst. Vai to tad arī dēvē par „nonākšanu pie Sīnaja kalna”? (vairāk…)
„Nav nekā veselāka par salauztu sirdi;
nav lielāka kliedziena, kā klusums;
nav nekā taisnāka par slīpām kāpnēm.”
Rabīns Nahmans Mendels no Kockas
Replika: Šajā citātā viss viens otram it kā ir pretrunā.
Atbilde: Tas viss notiek, kad cilvēks meklē īstenību, un viņš saprot, ka taisnā ceļā līdz tai nav iespējams nonākt. Taču tas iespējams tikai, kad tu ej pret loģiku, pret viedokļiem un sabiedrību, un pret savu viedokli tai skaitā. (vairāk…)
Amaleks ir spēks, kurš tikai ar nosacījuma, ka es patiešām tiecos uz garīgo mani, it kā no tā atgrūž. Šis spēks man liek nostiprināties savos centienos, un meklēt, kā saistīties ar Radītāju, lai dotu man labvēlīgo spēku, kas ļauj karot ar Amaleku, viņu pārvarēt un nonākt pie Radītāja.
Amaleks ir „palīdzība no pretējā”. Viņš man palīdz noskaidrot, kā sasniegt Radītāju, tādā veidā, ka stājas manā ceļā un saka, ka neļaus man nokļūt pie Radītāja. Ja nebūtu Amaleka, es vispār nezinātu, ka šis ceļš ved pie Radītāja un ka pa to var nonākt pie Viņa. (vairāk…)
Ar katru dienu mūsu ceļš kļūst arvien precīzāks, virziens skaidrāks, un vēlamais un esošais stāvoklis arvien noteiktāks. Es savu virzību mēru ar to, cik daudz spēka saņemu no grupas, cik vēlmes uz Radītāja atklāšanu, un cik pats spēju šo vēlmi dot grupai. Šie divi spēki mani pareizi notur ceļā uz mērķi.
Galvenais nepārtraukti celt mērķa svarīgumu, kas visu laiku zūd. Pateicoties tam, mēs nepārtraukti virzīsimies uz priekšu. Nav iespējams iztikt bez negatīvā spēka, tāpēc ka gaismas priekšrocība atklājas no tumsas. (vairāk…)
Bez ticības viedajiem nav iespējams sasniegt ticību, kas augstāka par zināšanām un kontaktu ar Radītāju. Tāpēc, ka starp mūsu egoistisko vēlmi un atdeves vēlmi nav tiešas saiknes.
Atrodoties egoismā, mēs nespējam pārlēkt atdeves vēlmē un pat nesaprotam, kas tas ir, kā tam piekļūt. Tāpēc mums ir nepieciešams pavadonis, kurš spēs mūs pārvest no šīs pasaules sajūtas uz augstākās pasaules sajūtu. (vairāk…)
Jautājums: Kāda ir atšķirība starp balto un melno skaudību?
Atbilde: Baltā skaudība, kad es, skaužu citus, viņiem netraucējot, bet tikai no viņiem mācos. (vairāk…)
Sapnis mūsu dzīvē sevī ietver ļoti nopietnu smadzeņu darbu, kad tās pārstrādā un sakārto visu tajās esošo dienā, var būt pat vairākās dienās, uzkrāto informāciju. Smadzenes to savā arhīvā izvieto un sašķiro. Līdz ar to notiek visa veida juceklīgas saiknes, tāpēc sapņi mums reizēm šķiet nereāli.
Patiesībā sapnī notiek ļoti spēcīgas darbības un risinājumi. Smadzenes darbojas ļoti intensīvi tikai tādos dziļos, iekšējos līmeņos, kurus mēs pagaidām nespējam izpētīt. Taču, kad šī informācija jau ir sašķirota, zemapziņā iekšēji apzināta, cilvēks ir gatavs atmosties. (vairāk…)
Viss tiek sasniegts ar lūgšanas spēku. No vēršanās pie augstākā spēka ir atkarīga visa mūsu nākotne, mūsu stāvoklis – vispār viss.
Cilvēks piedzimst kā dzīvnieks, tāpēc ka mūsu pasaulē neeksistē nekas, izņemot nedzīvo, augu un dzīvniecisko līmeni. Un, ja mēs turpināsim attīstīties šajā pašā plaknē, tad tā arī neizkļūsim no dzīvnieciskā līmeņa, kā sacīts „Visi līdzīgi mirstīgiem dzīvniekiem”. (vairāk…)
Attālums starp vēlamo un reālo stāvokli sevī ietver visu mūsu dzīvi. Šādi var sacīt gan par materiālo dzīvi, gan par garīgo. Katrs gadījums sastāv no esošā stāvokļa, un stāvokļa, kurā mēs vēlētos būt. Taču atšķirību starp šiem diviem stāvokļiem dēvē par mūsu dzīvi.
Tāpēc, ja mēs vēlamies sasniegt patiesus stāvokļus, par kuriem stāsta kabalisti, tad mums ir jāiztēlojas sevi ideālā stāvoklī, tas ir, absolūtā Radītāja vadībā. (vairāk…)