Viss tiek sasniegts ar lūgšanas spēku. No vēršanās pie augstākā spēka ir atkarīga visa mūsu nākotne, mūsu stāvoklis – vispār viss.

Cilvēks piedzimst kā dzīvnieks, tāpēc ka mūsu pasaulē neeksistē nekas, izņemot nedzīvo, augu un dzīvniecisko līmeni. Un, ja mēs turpināsim attīstīties šajā pašā plaknē, tad tā arī neizkļūsim no dzīvnieciskā līmeņa, kā sacīts „Visi līdzīgi mirstīgiem dzīvniekiem”.

Cilvēks spēj pacelties no dzīvnieciskā līmeņa uz cilvēcisko, ja vien izmaina savas eksistences metodi. Tas ir, viņš pārstās darboties kā dzīves saimnieks, mainot pasauli ar dabas dotā dzīvnieciskā spēka palīdzību, ko cilvēce ir darījusi visas savas vēstures gaitā.

Revolūcija ir tajā, ka cilvēks beidz izmantot viņam no dabas doto egoistisko spēku, kuru viņš vēl līdz šim visādi attīsta un pāriet pie cita spēka – altruistiskā. Viņš redz, ka vairs nav iespējams palikt egoismā. Dzīves pieredze rāda, ka cilvēki dzimst un mirst, un cilvēks nevalda pār savu dzīvību un nāvi.

Un galvenais, ka cilvēks nesaprot, kādēļ dzīvo un tad sanāk, ka visas pūles ir veltas. Pakāpeniski viņš sāk just un apzināties savu atkarību no augstākā spēka, tas ir, ka mūsu dzīvē ir kāds augstākais spēks, kurš mūs vada.

Cilvēks jūt, ka nav spējīgs vadīt savu dzīvi un viņa pienākums ir veidot kontaktu ar augstāko spēku, pat neskatoties uz to, ka mūsdienu cilvēki ir izglītoti zinātnē, tehnikā, filozofijā un viņiem ir smagi atzīt, ka kaut kādi nemateriāli spēki vada mūsu dzīvi. Pat piederība reliģijai drīzāk ir kultūras tradīcija, kas neved pie reālas saiknes ar Radītāju, par ko vēsta kabalas zinātne.

Cilvēks jūt nepieciešamību rast dzīves avotu. Taču tas neatrodas šeit starp mums materiālajā plaknē, un to nav iespējams atklāt ar mūsu dabisko maņu orgānu pilnveidošanas palīdzību. Tādēļ ir nepieciešamas daudz augstākas īpašības, kas ir raksturīgas tam spēkam, kurš mūs radīja. Un tāpēc tās eksistēja vēl pirms mums un augstāk par mums.

Un pēc daudziem gadiem šādu meklējumu cilvēks nokļūst izmisumā, saprotot savu bezspēku un nespēju vadīt savu dzīvi. Viņš saprot, ka viss ir atkarīgs no viņa vēršanās pie augstākā spēka caur desmitnieku. Un, ja Radītājs viņam nepalīdzēs, tad nav nekādas izredzes atrast dzīves avotu, tas nozīmē – kā viņš piedzimis par dzīvnieku, tā arī nomirs.

Pāriet no egoistiskās vēlmes, ar kuru viņš ir dzimis, uz pretējo atdeves vēlmi, tas ir, iegūt Radītāja spēku, iespējams tikai ar nosacījumu, ka cilvēks patiešām vēlēsies vērsties pie Radītāja un vērsties, neatstājot Radītājam izvēli, kā tikai viņam palīdzēt un no saviem spēkiem dot atdeves spēku.

No nodarbības par tēmu „Viss tiek sasniegts ar lūgšanas spēku”, 05.03.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Lūgšana un nolūks | Add Comment →