Cilvēkam ne vienmēr izdodas pārvarēt savu egoistisko vēlmi un virs tās pacelties. Tas nozīmē, ka cilvēka tiekšanās uz atdevi pagaidām vēl ir ļoti vāja, salīdzinot ar viņa milzīgo vēlmi gūt baudu. Taču pēc tam viņš jūt vilšanos no tā, ka viņam neizdevās savā egoismā saņemt sava darba rezultātus.

Atbilstoši radīšanas programmai viņa dvēselei jau bija jāvirzās uz atdeves vēlmi, un tā vietā, lai rūpētos par sevi rūpēties par Radītāju. Un tāpēc cilvēkam tiek parādīts, ka viņš garīgajā attīstībā kaut kur ir izdarījis kļūdu. Nepieciešams pārbaudīt, kur šī kļūda tika pieļauta, lai nākamajā reizē gūtu panākumus. Taču nākamā reize var būt jau pēc sekundes vai minūtes.

Ja es savā garīgajā ceļā neredzu panākumus, tas nozīmē, ka es tam vēl neesmu gatavs, un pateicos Radītājam par to, ka Viņš man parāda, ka es vēl neesmu spējīgs virzīties uz priekšu pa tiešo, bet tikai no kļūdas līdz kļūdai. Šādi mēs mācījāmies skolā: vispirms rakstījām, pēc tam strādājām ar kļūdām un pakāpeniski virzījāmies uz priekšu.

Un gluži tāpat arī garīgajā virzībā, līdz pat labošanās baigām mēs nepārtraukti atklājam savas kļūdas, un tās pārvarot, virzāmies uz priekšu. Visa mūsu virzība pamatojas uz to, ka mēs atklājam kļūdas un no tām mācāmies.

Rakstīts: „Tūkstoš reizes taisnais kritīs un celsies”. Tikai kritiena rezultātā mēs atklājam savu kļūdu, to labojam un paceļamies nākamajā stāvoklī. Nākamajā stāvoklī mēs cenšamies kaut ko izdarīt, kļūdāmies, krītam, atklājam kritumu, kļūdu, neveiksmes cēloni, labojam savu attieksmi un ceļamies.

Un šādi katru reizi, tāpēc ir sacīts: „Tūkstoš reizes taisnais kritīs un celsies”. Nedomājiet, ka celsieties pa augstajiem garīgo līmeņu pakāpieniem kā ar eskalatoru. Vienmēr vispirms būs kritums, lai saprastu, kāpēc nokriti un labotos.

Pateicoties tieši kritumu labošanai, mēs noskaidrojam rešimo. Kā Ādama Kadmona pasaulē, kad no Galgalta rodas AB, SAG, tas, kādēļ parcufs attīstās? Tāpēc, ka jūt savu vājumu un nespēju saņemt gaismu. Tāpēc nav iespējams virzīties bez kritumiem. Tieši kritumi atklāj daudz dziļāku vēlmi gūt baudu, kas ir slēpta cilvēkā – daudz smalkākas un dziļākas īpašības un palīdz virzīties.

Un šādi jebkurā profesijā: vispirms mēs atklājam problēmas un caur tām nonākam līdz sašķeltībai un izlabošanai. Nav izvēles. Radījums spēj izprast pilnību tikai caur nepilnību. Jo tālāk mēs virzāmies, jo vairāk nepilnību redzam Radītājā un kopā ar to atklājam, ka tieši tā arī ir pilnība, ja skatāmies ar izlabotām acīm.

No nodarbības par tēmu „Ticība, kas augstāka par zināšanām”, 11.09.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs | Add Comment →