Ārējo zinātņu iedvesma nomāc prātu, jo tur, kur pārņem emocijas, prāts pārstāj darboties. Kā tiek sacīts: „Mīlestības dēļ zaudēju galvu”.

Taču garīgajā ir otrādi, tur pārdzīvojumi un iedvesma papildina izpratni, un rada tās dziļumu. Tāpēc, ka garīgā mīlestība sākotnēji ir balstīta uz ekrāna ierobežošanu, uz atstarotās gaismas, tas ir, uz vēlmes baudīt pārvarēšanu, atšķirībā no materiālās pasaules, kad mēs tiecamies tur, kur mums diktē vēlme.

Tomēr garīgajā tiekšanās uz vienotību un mīlestību, uz tuvību jau sākotnēji tiek veidota uz pacelšanos virs savām vēlmēm. Tāpēc jūtas un prāts nenonāk pretrunā, bet abi darbojas vienā virzienā.

Turklāt es izzinu to, kas tagad nav ne manās sajūtās, ne prātā. Es nesekoju savām vēlmēm un hormoniem. Katrs solis gan sajūtās, gan izpratnē ir pretrunā egoismam. Un tāpēc jūtas un prāts viens otru atbalsta nevis noliedz.

No nodarbības, no grāmatas „Šamati” 45 raksta„, 03.11.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs | Add Comment →