Category Archives: Garīgais darbs grupā

No kā atkarīgs komforts un labklājība

Jautājums: Lai novestu visu pasauli līdz galīgai labošanai, vai nepieciešams pilnībā atrauties no pasaules?

Atbilde: Mums vispār nav jāatraujas no pasaules. Kā iespējams izlabot to, no kā atraujies? Mums jāpaceļas augšup, lai iegūtu garīgo spēku – atdeves, mīlestības, mūsu savstarpējās saiknes spēku. Pēc tam, kad mēs to iegūsim un droši turēsimies tam klāt, tad spēsim labot un pārvaldīt šo pasauli.

Mēs redzēsim, ka mums principā nekas nav jādara. Pateicoties mūsu vienotībai, Augstāka pakāpe tik lielā mērā izpaudīsies mūsu pasaulē, ka tā iegūs harmoniju un līdzsvaru. (vairāk…)

Kāpnes no pilnīgas tumsas – uz gaismu

Lai radījums varētu sasniegt mērķi, un pacelties augšup līdz Radītāja līmenim, gaismai, kļūstot Viņam līdzīgs pēc savas būtības un augstuma, – tam jānoiet liels ceļš. Sākotnēji vēlme attīstās taisnās gaismas četrās stadijās, atklājot savu pretstatu Radītājam, iziet pirmo samazinājumu (cimcum alef) un iegūst ekrānu (masah), sākot veidot apslēptības sistēmu attiecībās starp sevi un gaismu.

Tajā pakāpē, kādā vēlme baudīt spēj pielīdzināties gaismai – tās ir saistītas. Turklāt tajā pakāpē, kādā nespēj – atrodas apslēptībā. Tas dēvēts par līdzsvara nosacījumu, gaismas un vēlmes formas atbilstību, uz kā pamata tiek izveidotas pakāpienu kāpnes. Pašā to virsotnē, tilpne, vēlme, kas absolūti līdzinās gaismai uz visiem 100%. Taču jo zemāk mēs pa šīm kāpnēm nolaižamies no paša augstākā stāvokļa – jo spēcīgāka kļūst apslēptība.

Augšienē: nulles apslēptība un 100% vēlme, bet lejā: nulle vēlmes un 100% apslēptība. Turklāt, ja ņemt kādu punktu ceļā no augšienes lejup, tad kāda tā daļa tiks atklāta, bet daļa atrodas apslēptībā. Zināma gaismas daļa atklājas, bet atlikusī apslēpta, – tā veidojas garīgie pakāpieni un pasaules: Adam Kadmon, Acilut, Brija, Ecira, Asija.

Viss veidots, saskaņā ar atbilsmi, attiecīgi līdzības pakāpei starp vēlmi un gaismu. Tādā veidā šīs kāpnes nolaižas līdz mūsu pasaulei, kur vēlme pilnībā atdalās no gaismas, lai kļūtu patstāvīga.

Sanāk, ka mēs dzīvojam dzīvi, kura it kā pilnīgi nav atkarīga no gaismas, jo mēs par to neko nezinām. Tieši tādēļ no šī patstāvīgā, no gaismas atdalītā punkta, mēs varam sākt augšupeju, līdz sasniedzam atbilsmi ar gaismu, – mainīt sevi, pielīdzinoties tai arvien vairāk. Tas arī nozīmē augšupeju mērojot kāpņu pakāpienus, līdz pat mūsu pilnīgai sakritībai, ko dēvē par galīgo labošanos, Gmar Tikun.

Pasauļu sistēma iekārtota tā, ka sākotnēji tiek veidota apslēptības sistēma – no augšienes lejup. Pēc tam, paceļoties no lejas augšup, mums šī apslēptība ir jāizmanto, lai ar tās palīdzību atklātu sevi pašus – līdzīgus gaismai. Pastāvīgi saglabājas īpašību līdzības likums, jo tas ir nosacījums, pateicoties kuram, Radītājs radīja radījumu, lai sniegtu tam baudījumu. Turklāt sniegt baudījumu, nozīmē novest radījumu līdz pilnīgai saplūsmei un līdzībai Sev.

Katrā stāvoklī, uz katra pakāpiena mums nepieciešams realizēt savu līdzību ar Radītāju. Un šim nolūkam nepieciešams, pirmkārt, viņu novērtēt, vēlēties kļūt līdzīgam gaismai, lai tas mums liktos ārkārtīgi svarīgi! Gaismas īpašībai, atdeves īpašībai – jākļūst mums par pašu cienījamāko un augstāko īpašību, lai tiektos saniegt līdzību ar to ar visiem saviem spēkiem un iespējām, maksimāli.

Pieņemt šo nosacījumu un maksimāli pielīdzināties gaismai, atdevei, tiek dēvēts „izveidot sev Ravu” („ravs” – nozīmē „liels”). Proti, šai atdeves īpašībai jākļūst lielākai (ravs) par visām manām personīgajām egoistiskajām īpašībām.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 01.12.2011.

Avots krievu valodā

Mēs esam vajadzīgi pasaulei

Kopējā vēlmē, kas aptver visu cilvēci, pastāvīgi norisinās lielas pārvietošanās un savienošanās. Šī sistēma dzīvo, attīstās, un viss tajā kā viļņi jūrā, pastāvīgi pārvietojas un sajaucas. Tāpēc daudzi tajā ienāk, pietuvinās un attālinās no augstākā mērķa.

Mums jāsapulcē tāda cilvēku masa, – ne pēc skaitliskuma, bet kvalitātes, – kura patiešām vēlētos iegūt atdeves īpašību, Augstākās pasaules īpašību, otru spēku, kurš apgaismos universu, līdzās saņemšanas spēkam, kurš ir vienīgais, kas darbojas mūsu pasaulē.

Es uzskatu, ka mēs pie tā esam nonākuši ne tāpēc, ka esam tādi stipri un īpaši, bet tādēļ, ka pasaulei tas ir nepieciešams. Bāls Sulams rakstīja, ka „viss, ko esmu sasniedzis, es sasniedzu ne jau tāpēc, ka esmu īpašs, bet tādēļ, ka pasaulei bija nepieciešama labošanās metodikas atklāšana”. (vairāk…)

Uz vienas dvēseles frekvences

Kongress Aravā. 2.nodarbība

Grūtības ir tajā, ka savienojot kopā trīs faktorus, kas noved pie saplūsmes ar Radītāju: cilvēku, grupu un Radītāju, jāsasniedz, lai katrs no tiem izzinātu visus. Pieņemsim, ka Radītājs mūs tāpat zina. Kaut arī tas nav droši zināms, un rezultātā noskaidrosies, ka Viņš mūs nepazīst, un vēlas, lai mēs uzliktu Viņam par pienākumu iepazīties ar mums.

Turklāt grupa – tas ir tādu daudzu faktoru kopums, ka vispār nav saprotams, kā var savienot visu kopā. Šis nosacījums liekas neizpildāms. Kā iespējams, lai visi, kas rosās katrs savā pusē, savā frekvencē un svārstās visos virzienos, varētu kādreiz sasniegt sinhronas kustības? (vairāk…)

Saprast dižos kabalistus

Radītājs – atdeves spēks, kas valda pār visu realitāti. Šis atdeves spēks mums var starot no attāluma, un nav svarīgi, kas mēs esam, ar ko nodarbojamies, no kāda materiāla radīti, – ar savu iedarbību tas spēj mūs pārvērst par sev līdzīgiem – atdodošiem.

Lai mēs spētu nodibināt saikni ar šo spēku, cilvēki, kuri to jau ir izzinājuši, apraksta mums daudzveidīgās formas, kurās atklājas šis atdeves spēks – Radītājs. Viņi mums apraksta Viņa iedarbības uz mums sistēmas uzbūvi, un tādā veidā mēs varam ar Viņu nodibināt sakarus. Mēs taču nekad nevaram kaut ko pateikt par pašu cilvēku kā tādu, mēs runājam par viņa darbību atklāšanu, par viņa izpausmi attiecībā pret mums. Par to raksta Bāls Sulams: mēs nekad nezinām, kas ir būtība, un atklājam tikai šīs būtības darbības. (vairāk…)

Tu neesi viens!

Jautājums: Jūsu nodarbības es skatos viens. Kā tādā gadījumā savienoties ar grupu?

Atbilde: Uz ekrāna monitora mēs redzam, ka ar mums atrodas milzīgs skaits cilvēku no dažādām pasaules valstīm. Mēs visi patreiz esam kopā vienā grupā. Vai jūs patiešām nejūtat? Vajag nedaudz pacelties virs attāluma – patiesībā tas neeksistē, mēs atrodamies vienā vienotā laukā.

Mūsu bioloģiskie ķermeņi atrodas uz zemes: sēž, staigā, skrien, lēkā. Garīgajā pasaulē ir tikai vēlmes, tādēļ viss ir atkarīgs no mūsu vēlmes. Turpretim materiālā pasaule – absolūti iluzora pasaule, tā neeksistē. Tā mums dota sajūtās, līdz ienāksim garīgajā pasaulē. (vairāk…)

Radītāja skaļrunis

Kongress Aravā. Saruna pie maltītes.

Jūs nesaprotat, kādā mērā mēs visi esam vadīti no augšienes. Skolotājs šeit it kā skaļrunis, augstākās sistēmas daļa, kurš nodod jums zināšanas, un ne vairāk. Jūs taču nedievināt dinamiku par to, ka tas stāsta jums kaut ko interesantu. Tāpat arī ir jāattiecas pret Skolotāju – ir jāciena aparāts, caur kuru jums vēsta no augšienes, ne vairāk.

Es vēlos jūs brīdināt, jo tieši tajā ir starpība starp aklu pielūgsmi un patiesību. Es vēl vairāk kā visi pārējie jūtu, ka mani vada no augšienes, un man nav nekā sava. Es nerotaļājos jūsu priekšā, es patiešām tikai izpildu komandas no augšienes. Un viss cilvēka darbs – būt vadāmam. Jo viņš ir augstāks, jo vairāk tiek vadīts. To dēvē būt par Radītāja vergu – Mozus (Moše) pakāpe. (vairāk…)

Atgriezties pie sākotnējās Vienotības

Mums nepieciešama gaismas iedarbība no Viena avota, lai izveidotu no mums vienu vēlmi, vienu tilpni/ kli. Kā mēs varam sev piesaistīt šo gaismu? Šim nolūkam kabalisti mums aprakstīja darbības. Vai šīm darbībām ar mums ir tiešs sakars – nav svarīgi. Svarīgi, ka mēs atmodinām gaismu. Ar saviem nolūkiem mēs izsaucam Gaismu – „Vienu, Vienoto, Vienīgo” eksistējošo.

Lasot Zoar Grāmatu, es neko nesajūtu, aprakstītais man ir slēpts. Turklāt iedomāties kādus tēlus, nozīmē radīt sev elkus. Es zinu tikai vienu: „Viens”, jēdziens, uz kuru es tiecos, veic sašķelto, proti, to, kur viena no otras atdalītas ar egoismu, vēlmju labošanu. Un es vēlos, lai Viņš izlabotu šo atšķirtību. Par to es domāju, uz to tiecos, to prasu, lai piepildītos. (vairāk…)

Vienkārši netraucē Viņam!

Kongress Aravā. Saruna pie maltītes.

Radītājs mūs atmodina, un Viņš visu izpilda, un, protams, nav neviena cilvēka pasaulē, kurš pats varētu kaut ko izdarīt. Visu veic augstākā gaisma, kas atklājas mūsos arvien vairāk un vairāk – darbojas tās spēks. Turklāt mums tikai jācenšas pēc iespējas vairāk tai līdzināties – iet tai pretī, veikt kādas iekšējas darbības, lai tā atklātos mūsos. Tā ir galvenā tieksme.

Patiesībā viss, kas cilvēkam ir jādara – vienkārši netraucēt. Būt kā „sieviete” (tas tiek dēvēts par sievietes spēku) – kā tilpne Radītāja rokās. Cerēsim, ka mēs ar savu vīrišķo spēku spēsim sevi tā pārvarēt, lai kļūtu kā „sievietes”.

No sarunas pie maltītes pirms kongresa Arava tuksnesī, 18.11.2011

Avots krievu valodā

Vienotības pakāpienu kāpnes

Mēs esam tik lielā mērā atdalīti un atšķirīgi, ka paši ar to neko nespējam izdarīt. Citādi mēs tā arī paliksim šajā pasaulē ar savu milzīgo sakaru trūkuma sajūtu, kas pastāvīgi tikai pieaug. Jo augstāk mēs paceļamies, jo zemāk krītam. Proti, atbilstoši attīstībai nošķirtība starp visām atsevišķām dvēselēm liksies mums arvien būtiskāka, nozīmīgāka, spēcīgāka, izpaužoties vairums dažādos veidos.

Starpība labestības un ļaunuma, saņemšanas un atdeves izpratnē kļūst arvien nozīmīgāka. Un mums nāksies katrreiz pielikt arvien lielākas pūles, lai šos polus savienotu jēdzienā Viens. Būtībā visu savu garīgo izaugsmi mēs vērtējam attiecībā pret šo jēdzienu. (vairāk…)