Category Archives: Garīgais darbs grupā

Izzināšanas kalngals – Bezgalībā

Radītājs ietverts jēdzienā „Viens”, kā sacīts: „Viens, Vienots un Vienīgais” – tādā veidā Viņš mums atklājas. Kad kabalisti izzina Bezgalības gaismu, visaugstāko punktu, kādu tikai iespējams sasniegt, viņi atklāj Vienu jēdzienu, kurā ir ietverts viss, bez jebkādas atšķirības.

Sākotnēji viss bija iekļauts šajā vienā jēdzienā – visi radījumi kā viens radījums. Pēc tam, lai radījumiem dotu eksistences, sapratnes un izzināšanas sajūtu: kas ir viņi paši, un kas ir Radītājs, novērtēt, kādā absolūtā, mūžīgā, lielā stāvoklī viņi atrodas, – šis viens jēdziens dalās vairums atsevišķos un tam pretējos jēdzienos. (vairāk…)

Ja tikai ieklausīsies

Jautājums: Kā neizšķiest savus spēkus uz blakus mērķiem? Ja visi traucēkļi nāk no Radītāja, tad kā lai ar Viņu samērojos spēkiem?

Atbilde: Dabiski, ka visi traucēkļi mums nāk no Radītāja, lai labāk sevi izprastu un efektīvāk virzītu uz priekšu savu garīgo izaugsmi. Tie tikai saucas par traucēkļiem. Mēs nesaprotam, ka tie ir padomi, kā pareizāk veicināt savu garīgo attīstību. Ja mēs dziļāk ieklausītos tā dēvētajā „Radītāja balsī”, tad ļoti ātri virzītos uz mērķi. (vairāk…)

Pirms izšķirošā augšupejas ceļa

Visas labošanās tiek veiktas pēc principa „no vieglā uz grūtāko”. Un tas ir loģiski: sākumā gaisma izlabo tīrākās tilpnes, kuras atrodas tai tuvāk, bet pēc tam ar to palīdzību pāriet pie primitīvākām un sarežģītākām tilpnēm.

Katrā tilpnē atrodas piecas kategorijas vai desmit sfirot – citādi sakot, konstrukcija AVAJA. Saskaņā ar tilpnes avijut, šī konstrukcija dalās piecās daļās: no nulles līdz ceturtai.

Tilpne ir sašķelta īpašā veidā: jo augstāk atradās tās daļas, jo zemāk tās nokrita, tajā pašā laikā apakšējās, gluži otrādi, cieta mazākas izmaiņas. Tagad gaismu un tilpņu atgriezeniskā kārtība nosaka labošanās ceļu. Tilpnes labojas ar gaismu, kas atgriež pie Avota, vai ar apkārtējo gaismu (O”M). Tā nonāk un darbojas saskaņā ar nemainīgo un negrozāmo īpašību līdzības likumu. (vairāk…)

Taisnas tiesas pilīs

Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 844. p.: Šajā pilī atrodas valdnieks Duma. Viņš atrodas augšienē, trešajā sitra ahra pilī, un lejā, pirmajā pilī.

Viņš satver dvēseli, kad valdnieks Tāriels to atstumj no svētās pils. Duma un vairums tie, kuri piesauc ievērot likumu un taisno tiesu, stāv pirmās svētuma pils vārtos, lai satvertu dvēseli un aizvilktu to uz nešķīstības pilīm. (vairāk…)

„Ievadām” pasaulē labošanos

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Pasaules labošanās beigas iestāsies, kad visa cilvēce nonāks saplūsmē ar Radītāju.

Tātad pasaule izlabosies, kad pilnībā saplūdīs ar Radītāju. Šis fināls ir garantēts.

Israēla tautas funkcija attiecībā pret visu pasauli ir analoģiska ciltstēvu funkcijai attieksmē pret Israēla tautu. Taču Israēla tautai uzlikts par pienākumu, iegūstot mīlestību pret tuvāko, gatavot sevi un pasaules tautas darbam, kurš caur mīlestību pret tuvāko, virzīts uz saplūsmi. Katra atdeves darbība, kuras uzdevums sniegt Radītājam labpatiku, veicina pasaules tautu attīstību, līdz pat tādai pakāpei, kad tās sasniegs vajadzīgo šķīstību, un nonāks līdz attaisnojuma kausam.

Realitātes kopējā konstrukcija dalās dažās pakāpēs: ciltstēvi, dēli, Israēls, pasaules tautas. (vairāk…)

Pacelties virs sava apkārtējo loka

Bāls Sulams „Toras Dāvāšana”, (saīsinātais variants): Pirms cilvēks nonāk pie atdeves, jebkura darbība tuvākā labā, vai arī tas būtu cits cilvēks, vai Radītājs, šķiet veltīga.

Tomēr pieliekot pūles, viņš paceļas augšup pie otrās dabas, un tajā pašā mirklī izpelnas gala mērķi – saplūsmi, atdevi biedriem. Atdeve biedriem spēj novest pie atdeves Radītājam, jo tuva, ātri atklājas, pasargāta no kļūdām un pieprasīta.

Domājot par atdevi, tas acumirklī izraisa mūsos sajukumu un bezspēku, prāta un fizisko, kā arī nošķirtību, vēlmi no tā izvairīties. Ja cilvēks izjūt tamlīdzīgas sajūtas, tas nozīmē, viņš neatrodas pareizajā sabiedrībā. Šeit neiet runa par fizisko atrašanos starp citiem, bet par kopējo centienu, vēlmju saikni, saskaņā ar viņa personīgo aicinājumu. (vairāk…)

Akmens sirds bijušās mīlestības vietā

Katrs no mums reiz ir nonācis tādā situācijā, ka esam tuvi ar kādu, un uzturam labas attiecības, un pēkšņi starp mums izraisās strīds. Un tajā pašā brīdī es iekarstu dusmās un cenšos viņam atriebties un parādīt, ko nozīmē attiecību saraušana ar mani, cik dārgi viņam maksās attālināšanās.

Tas ir, es vēlos atklāt, cik ciešanu sevī nes attālināšanās vienam no otra, un parādīt viņam visas mūsu sabojāto attiecību rūgtās sekas.

Iepriekš mēs nejutām, ka varam tik slikti izturēties viens pret otru, un katrs ir spējīgs piepildīt otru ar ciešanām. Tādā veidā atklājas „akmens sirds” (lev a–even). Ja starp mums notiek sakaru saraušana, tad to mīlestību un savienību, kas bija iepriekš, es vēlos pārvērst par naidu, ļaunumu attieksmē pret citu, lai es tos baudītu vēl vairāk, nekā bijušo mīlestību. (vairāk…)

Saprāta neierobežotības nosacījums

Cilvēks nejūt, ko nozīmē augstāk par saprātu, vai zemāk par to. Ja viņš kaut ko neuztver saprāta iekšienē, nepieņem savā ego kā pastāvošu un vērtīgu, tad viņš vispār tam nepiešķir nekādu nozīmi.

Iet zemāk par saprātu, nozīmē – nokļūt sabiedrības ietekmē un rīkoties ar svešu prātu. Un tas tiek uzskatīts par necienīgu, kaut gan mēs pastāvīgi tieši tā rīkojamies, jo sabiedrība spiež uz mums, un liek cienīt savas vērtības.

Iet augstāk par zināšanām – mēs vispār neesam spējīgi, jo tas tiek dēvēts iet ar ticību. Šim nolūkam cilvēkam jāizveido sevī tādi augstākie jēdzieni – augstāk par savu saprātu, lai pārliecinātu viņu ar ticības spēku, un pieņemtu ticību kā zināšanas. Tas ir, viņam jāsavienojas ar apkārtni un jāsaņem no tās patiesuma un vērtību pierādījumus. (vairāk…)

Kubiki garīgajai realitātei

Jautājums: Zoar Grāmatas lasīšanas laikā domas izklīst uz visām pusēm. Kā iespējams pastāvīgi atrasties domās par mērķi?

Atbilde: Mēs atrodamies spēku laukā. Šie spēki ar nolūku aizrauj mūs uz visām pusēm, tieši tādēļ, lai mēs ar savām pūlēm spētu tos savienot vienā virzienā, novest līdz vienotai realitātei.

Un tādēļ mums tāpat ir jāizturas pret mūsu stāvokļiem, – juceklīgiem, nestabiliem, jo tie visi paredzēti tam, lai modinātu mūs uz daudzkārt augstāka spēka meklējumiem salīdzinājumā ar šiem pretstata spēkiem, kuri mūsos rodas, lai šis augstākais spēks varētu pār tiem valdīt, tos savienot, novest tos kopā kā pareizu daļu kopumu pie garīgās realitātes. (vairāk…)

Smieklīgais muļķa lepnums

Ja tu atklāj, ka tev ir slikti, tad vispirms ir jāsaprot, kādēļ? Visa ļaunuma cēlonis – sašķeltība, kas notika manā vēlmē baudīt, pēc kuras šī vēlme sāka strādāt sevis dēļ.

Man tas viss ir jāuzzina. Un ja es strādāju grupā, un to daru pareizi, tad atklāju, ka realitātē nav cita man naidīga spēka, izņemot manu personīgo ego, kurš man traucē it visā, neļaujot baudīt dzīvi.

Tieši tas šodien pakāpeniski atklājas cilvēcei. Nav cita ļaunuma, izņemot egoismu, tajā ir visu pasaules ciešanu cēlonis. (vairāk…)