Category Archives: Garīgais darbs grupā

Trimda – tā ir šķiršanās ar brāļiem

Jautājums: Ko nozīmē Ēģiptes trimda attiecībās ar biedriem?

Atbilde: Trimda nozīmē, ka es nevaru izveidot ar biedriem pareizu savienošanos, jo starp mums nostājas Faraons un valda pār mums. Sanāk, ka esmu spiests stradāt Faraona labā, tā vietā, lai strādātu biedru labā. Tas nozīmē, ka es atrodos Ēģiptes trimdā, verdzībā.

Sākumā šajā trimdā es jūtos labi. Mani neinteresē biedri, bet uztrauc Faraons – ķēniņš, kurš ļauj man labi dzīvot, un kurš sniedz man egoistisku piepildījumu, kas remdina manu skaudību, baudkāri, godkāri, tieksmi iegūt spēku un varu. Es apvienojos ar Faraonu un esmu gatavs viņa labā strādāt. (vairāk…)

Cilvēk, palīdzi tuvākajam

Mūsu attīstības būtība ir tajā apstāklī, lai to saprastu, izjustu un pašam to vadītu. Taču kā to izdarīt? Tādējādi ir sacīts: „Cilvēk, palīdzi tuvākajam”. Tā vairs nav egoistiska attīstība kā bija iepriekš, iepriekšējos līmeņos: nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā, kā arī cilvēka attīstībā nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā pakāpē, kur viņš neapzināti pildīja sava egoisma pavēles.

Taču tagad sākas atgriezeniskā attīstība – virs mūsu egoisma, vēlmē, dēvētā „dvēsele”, nevis vēlmē, kas dēvēta par ķermeni. Starpība ir tajā, kā cilvēks izmanto savu vēlmi: personīgajam labumam vai tam, kas atrodas ārpus tās.

Dvēsele – tā ir vēlme, kas atrodas ārpus cilvēka. Tādā veidā cilvēks to sajūt. Visas vēlmes, kas atrodas apkārt cilvēkam: nedzīvā, augu un dzīvnieku daba, visi cilvēki un pat tādas vēlmes, kuras viņš vēl nav atklājis, tas viss dēvēts par viņa dvēseli. Viss universs, izņemot pašu cilvēku, – tā ir viņa dvēsele. (vairāk…)

Tur, kur manī aug Cilvēks

Bāls Sulams „Reliģijas būtība un mērķis”: Pateicoties baušļu pildīšanai un darbam ar nolūku sniegt Radītājam labpatiku, mūsos ar brīnumainu ātrumu attīstās ļaunuma apzināšanās sajūta. Un tad mēs laimējam divkārši.

Pirmkārt, mums nav jāgaida, līdz dzīves pieredze mūs stums no aizmugures. Jebkurš tāds grūdiens nozīmē sāpes un postu, kurus sev nodarām ar personīgo ļaunumu… Otrkārt, mēs ietaupām laiku, jo tas virzās saskaņā ar mūsu apzināšanos. Mūsu spēkos izdarīt vairāk un paātrināt laiku pēc pašu vēlēšanās. (vairāk…)

Ceļš uz Labestību: solis pēc soļa

Mums nav pietiekami zināt, ka esam attālināti viens no otra, atstumjam viens otru, nevēlamies izveidot saikni starp mums, ka par ļauno sākotni dēvē to, kas neļauj mums īstenot savstarpējo savienošanos.

Vienīgi tas tiek dēvēts par ļaunumu – tas, kas traucē mums sasniegt radījuma mērķi, kur visi kopā esam saistīti vienā veselumā. Turpretim mūsu ļaunā sākotne, kura atstumj mūs vienu no otra, un mūs atsvešina, ar kuru saduramies, vēloties savstarpēji savienoties, – dēvēta par ļaunumu. Mēs paši to definējam kā ļaunumu.

Ja es nejūtu, ka tas man traucē sasniegt mērķi, savienoties ar citiem, tad neuzskatu to par ļaunumu. Sanāk, ka ļaunumam ir pakāpes: jo vairāk vēlos savienoties ar citiem, līdz ar to vairāk sajūtu ļaunumu. (vairāk…)

Augstākās mīlestības 612 sastāvdaļas

Mīlestības likums pret tuvāko izveidots pamatojoties uz 612 baušļu pildīšanu – 612 vēlmju labošanu, kas atklājas mūsu garīgajā struktūrā. Tos izpildot, mēs sasniedzam vispārināto likumu „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

612 baušļi – tās ir mūsu 612 vēlmes, kuras tiecas pēc egoistiskā nolūka: sniegt baudījumu sev pašam. Neviens no mums nevar šos 612 baušļus izpildīt vienatnē, bet tikai savienojoties ar citiem un sākot noskaidrot viens ar otru mūsu savstarpējās attiecības. Tikai tādā ceļā mēs atklājam visas šīs vēlmes.

Nevienam cilvēkam nepiemīt spēja izpildīt kādu no baušļiem, jo bauslis izriet no mīlestības pret tuvāko principa. Mūsu savstarpējā egoistiskā saikne dēvēta par noziegumu, turpretim altruistiskā saikne – par bausli. Tādējādi, kamēr cilvēks nav sācis savienoties ar pārējiem, viņš neveic ne noziegumus, ne baušļus, bet dzīvo dzīvniecisku dzīvi, par kuru šeit neiet runa. (vairāk…)

Sadalīšanās vienotības labā

Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Kviešu grauda trūdēšana zemē to pārvērš par dīgli. Šis trūdējuma stāvoklis tiek dēvēts par „pamatu”. Citiem vārdiem, kvieša būtība atbrīvojās no savas iepriekšējās formas un pārgāja uz jaunu satrūdējuša grauda stadiju, kas dēvēta par „pamatu”, un kurai nepiemīt nekāda forma.

Kādēļ par „pamatu” netiek dēvēts iepriekšējās stadijas kviesis? Tādēļ, ka tam vēl piemīt personīgā forma, un tas nav nākamā stāvokļa sakne. Kviešu graudam jāsatrūd, jāpārvēršas par „spēku”, nākamā stāvokļa potenciālu, – un tikai tad no tā varēs uzdīgt jauns dīglis. Tādā veidā vidusceļā nepieciešams trūdēšanas stāvoklis.

Jautājums: Kāda ir jēga šai trūdēšanai?

Atbilde: Iepriekšējās formas zaudēšana, – lai saņemtu nākamo. Citādāk nav iespējams. Tā Keter pārvēršas par Malhut, kura uzdīgs kā jauns Keter, un tā arvien no jauna.

Jautājums: Pēc kā cilvēkam savā darbā ir jātiecas: pēc esošās formas zaudēšanas vai pēc jaunas iegūšanas?

Atbilde: Jātiecas pēc izaugsmes veicināšanas tempa. Pēc stāvokļu nomaiņas biežuma. Un katru reizi es tiecos pēc jaunas formas. Lai arī ceļā uz to atrodas trūdēšanas stadija, – man vienalga. Es saprotu, ka tas ir nepieciešams.

Tieši tāpat mums ir jāguļ, gluži kā aizejot nebūtībā. Vai nav žēl zaudēto dzīves stundu? Taču mēs zinām, ka bez miega nodzīvotās dienas juceklis nenosēdīsies galvā pa plauktiņiem un atvilktnēm. Visam, ko esmu pārdzīvojis, jāiziet apstrāde, indeksācija un sakārtošana. Tikai pēc tam es būšu gatavs jaunam darbam un jaunai uztverei.

Jautājums: Taču kā paātrināt tempu?

Atbilde: Ar apkārtnes palīdzību, kura manī veido pareizo vēlmi.

Jautājums: Un pastāvīgi ir jātiecas pēc nākamā stāvokļa?

Atbilde: Pastāvīgi ir jātiecas pēc Israēla, Toras un Radītāja vienotības. Tas arī ir nākamais stāvoklis. Katrreiz tā pati vienotība, tikai daudzkārt augstākā pakāpē, arvien spēcīgāka, „sulīgāka”, kvalitatīvāka. Es, grupa, un mūsos – vispārējais atdeves Spēks, Radītājs.

No nodarbības pēc raksta „Gribas brīvība”, 15.12.2011.

Avots krievu valodā

Ceļš caur brīnumlauku

Radījuma mērķis – pievienot vēlmei, kas radīta no „nekā”, patstāvību, izzināšanu, sajūtu. Un kaut gan tā radīta „no nekā”, kurai nav „nekā” sava, taču saņems tādas īpašības, kuras palīdzēs tai sasniegt līdzību ar Radītāju: kļūt neatkarīgai, saprotošai, lemjošai un savus lēmumus pildošai.

Tajā ir starpība starp sākotnējo vēlmi, kas radīta Bezgalības pasaules Malhut(ā), un to, par ko tā kļūst pēc tam, kad veic samazinājumu, un mēro visu ceļu: no augšienes lejup līdz šai pasaulei un no šīs pasaules atgriezeniskā kārtībā uz augšieni, ar visām šķelšanām un attīstības procesiem, atgriežoties pie iepriekšējā stāvokļa. (vairāk…)

Mīlestība pret Radītāju – attīstības marafona fināls

Jautājums: Ko mums dod mīlestības likums pret tuvāko?

Atbilde: Pateicoties mīlestībai pret tuvāko, mēs varam sasniegt mīlestību pret Radītāju, – mērķi, kura dēļ mēs sākam savu attīstību. Radījuma radīšanas cēlonis – novest to pie mīlestības pret Radītāju.

Radītājam sākotnēji piemīt absolūta mīlestība pret radījumu, saskaņā ar Viņa dabu kā darošais labu. Un novest radījumu pie šīs labestības, nozīmē novest to pie saplūsmes ar Radītāju. Sanāk, ka mīlestība pret Radītāju – tas ir mūsu attīstības mērķis, tā finālais punkts. (vairāk…)

Atklāt pasaulei gaismu

Jautājums: Es izlasīju grāmatu „Kabalists”, kurā tostarp stāstīts, kā Bāls Sulams pūlējās nodot pasaulei vēstījumu. Viņš pateica cilvēkiem visu, taču viņu nesadzirdēja. Kāpēc šodien pasaule mūs saklausīs?

Atbilde: Bāls Sulams dzīvoja mūsdienu vēsturiskā perioda sākumposmā un ļoti vēlējās paātrināt laiku. Pirms Otrā pasaules kara viņš mēģināja organizēt trīssimts ebreju ģimeņu pāceļošanu no Polijas uz Palestīnu.

Viņš vēlējās izveidot Jeruzalemē īpašu grupu, kuras locekļi strādātu mazā fabrikā, lai sevi nodrošinātu, un pastāvīgi atrastos kopā, pastāvīgi apvienotos. Viņš vēlējās saliedēt cilvēkus ar laikraksta „Narod” (Tauta) palīdzību. Viņš atgriezās Polijā, kad tur sākās strādnieku nemieri, – cerībā parādīt viņiem kursu uz vienotību… (vairāk…)

Izplatīšana – mūsu garantija

Daži domā, ka klausoties nodarbības, lasot šo blogu un apmainoties viens ar otru ar e–pasta adresēm, viņi piedalās kopējā garīgās izaugsmes veicināšanā. Patiesībā šeit nav reālas dalības.

Cik lielā mērā tu nodod pasaulei mūsu vēstījumu, tik lielā mērā virzies uz priekšu. Tādēļ atskaities sev dienas beigās: vai tu esi ko izdarījis, vai nē? Par kritēriju šeit var kalpot tikai konkrēti darbi. Nepaļaujies, ka kāds to izdarīs tavā vietā.

Būt par biedru Bnei Baruhā – nozīmē izplatīt kabalas zinātni vai vēsti par galvojumu. Izplatīt pa īstam, ar reāliem cipariem un atskaitēm, kurus tu vari uzrādīt. Taču ja tu vienkārši „izkrauj” nodarbību, tas neko nemaksā. (vairāk…)