Personīgais ļaunums zem mikroskopa ar 620 kārtīgu palielinājumu
Visi notikumi atklājas tikai attiecībā pret cilvēku, absolūtas uztveres, neizlabotu sajūtu trūkuma dēļ. Šāda nepilnīga pasaule paveras saskaņā ar cilvēka redzi un zināšanām. Taču jāsaprot, ka šī nepilnība atrodas nevis pasaulē ārpus mums, bet mūsos pašos.
Mūsdienu pasaules krīze izplatās nevis apkārt mums, bet mūsu uztverē. Taču tajā mirklī, kad sevi izlabosim, izzudīs visas ārējās problēmas. Pasaule nepastāv pati par sevi, bet tikai mūsu sajūtās – tā atrodas mūsos. Tikko mēs izlabojam savas īpašības, tai pašā mirklī izzūd visas katastrofas un problēmas, viesuļvētras, krīzes. Nekas tāds neeksistē – visu universu aizpilda vienkārša augstākā gaisma…
Starpība starp maldiem un patiesību atrodas tikai cilvēkā pašā. Vispirms, analizējot visus triecienus, kas nāk pār viņu, cilvēkam ir jāsaprot, ka tiem ir konkrēts cēlonis un mērķis, ka sacīts: „Es – pirmais” – proti, cēlonis, „Un Es – pēdējais” – proti, mērķis. Šie triecieni atnāk tāpēc, lai cilvēks sevi izlabotu – redzētu, ka viņa realitātes uztvere ir maldīga. (vairāk…)
Mūsu vēlmes „materiāls” – „pīšļi” un tas ir nemainīgs. Mainās tikai saiknes pakāpe starp šo „pīšļu” daļām. Tapēc, pirmām kārtām, mums jāizskata sevi ne tikai kā saņemošo vēlmi. Šai vēlmei piemīt 613 daudzveidīgas, īpašas formas, un katrā no tām mēs vēlamies baudīt tikai sevis dēļ.
Lai novestu cilvēku pie patiesās realitātes izzināšanas, kura atrodas ārpus viņa pasaules uztveres materiālā, parastas sapratnes un sajūtu diapazona, Radītājs ved viņu pa attīstības pakāpēm. Tāpēc mums ir iespēja, dzīvojot šajā pasaulē, sagatavot sevi patiesās realitātes uztverei.
Jebkura problēma tiks atrisināta tikai tad, ja mēs izejam no mūsu vienotības punkta. Tas ir pamats, no tā ir jāsāk viss. Tam mēs pievienojam katru vārdu, katru īpašību – visu, ko vēlamies. Tieši tam, šim vienotības punktam.
Jautājums:
Jautājums:
Mūsdienās atklājas īstenības momenti: visa pasaule līdzinās bērnudārzam bez audzinātājas. Tā nezina, kurp doties un apjukumā raugās uz to, kā izzūd ierastie orientieri.
Jautājums:
Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 16. p.: Ja neatklātos trešais, finālais stāvoklis, tad nerastos arī pirmais, sākotnējais. Visa šī stāvokļa pilnība ir kā projekcija no nākotnes tagadnē. Ja izzustu nākotne, nebūtu arī nekādas realitātes tagadnē. Tādējādi beigu stāvoklis uzliek pienākumu eksistēt.
Jautājums: