Category Archives: Garīgais darbs grupā

Pamosties pilnības pasaulē

Zoar Grāmata, nodaļa „Bereishit–2”, 101. p.: Kad viņi visi savienojās kopā kā viens veselums trešajā pilī, lūgšanas vēlme tiek raidīta, lai izdaiļotos ceturtajā pilī un tad viņi visi kļūst kā viens veselums, kā vienota vēlme un vienota saikne. Un šis ir padevības stāvoklis sava Kunga vēlmes izpildīšanas vārdā.

Mums jācenšas redzēt visu radību tādu, kāda tā eksistē pirmajā un trešajā stāvoklī. Otrais stāvoklis, kuru sajūtam pašreiz, ir tikai iztēles rotaļa, kā sacīts: „Bijām kā sapnī”.

Mums jāpaceļas virs šī sapņa, jāpamostas no tā. Cik lielā mērā mēs tiecamies atrasties modrā, patiesā stāvoklī, tik lielā mērā mēs piesaistām gaismas, paātrinot laiku (Ahišena), lai tās iedarbotos uz mums. (vairāk…)

Gaisma, kas ietērpta vienkāršākos vārdos

Jautājums: Kā ietērpt kabalistiskos principus parastos, vienkāršos vārdos, kurus ikviens varētu pieņemt un piekrist?

Atbilde: Cilvēkam, kurš studē kabalas zinātni, saprotams, ka savienojums ir nepieciešams. Notikusi vēlmju sašķelšanās, un ja mēs pūlamies tagad tās salīmēt kopā no jauna, tad pievelkam sev labojošo gaismu A”B–SA”G – gaismu, kas atgriež pie avota, kurš mūs savieno. Šajā atjaunotajā un izlabotajā tilpnē izpaužas augstākā gaisma, Radītājs.

Man viss šis process ir saprotams. Mēs cenšamies savienoties – nespējam un tad lūdzam apkārtējās gaismas palīdzību, kura savieno mūs un piepilda, pārvēršoties no apkārtējās gaismas iekšējā.

Rodas jautājums – kā šo visu paskaidrot jebkuram cilvēkam tā, lai viņš to saprastu? Un es saku, ka mums jāapvienojas pāri visiem strīdiem. (vairāk…)

Četri soļi pretī Keter

Tad, kad mūsos atklājas garīgā redze, mēs sākam patiešām redzēt un pakāpeniski saprast visu skaidrāk, ka viss atkarīgs no „vietas”, vēlmes, tas ir, dziļuma detaļu skaita, kas man atklāj garīgo realitāti un demonstrē, cik lielā mērā esmu saistīts ar citiem. Viss ir atkarīgs no šo detaļu skaita, bet galvenais – no to spēka, no savienošanās spēka.

Katrs no mums atklāj dažādas savas egoistiskās uztveres detaļas, taču atsakās no sava egoisma, lai savienotos ar citiem. Sanāk, ka manā vēlmē parādās dobums attiecībā pret cita cilvēka vēlmes izliekuma daļu, bet manas vēlmes izliekuma daļa atbilst viņa dobumam. Tadā veidā mēs savienojamies, katrs „atceļot” sevi attiecībā pret citu.

Sanāk, ka esmu atteicies no personīgajām interesēm, lai savienotos ar viņu. Taču viņš savā uztverē atklās šos izliektos mana egoisma zobus un „atcels” sevi, lai savienotos ar mani. Tādējādi mēs neiznīcinām savu egoismu, bet pastāvīgi to izmantojam, lai savienotos caur vēl lielākiem izliektiem zobiem un dobumiem. No šādu saikņu daudzuma ir atkarīga mūsu uztveres jutība, smalkums un tās spēks, tāpēc mēs atklājam tajā arvien vairāk detaļu. (vairāk…)

Galvot par visiem

Rakstā „Toras dāvāšana” Bāls Sulams skaidro mums, uz kādiem nosacījumiem Tora tika iedota cilvēkiem. Vispirms, tai jābūt cilvēku grupai, kuri vēlas kļūt kā viens cilvēks ar vienu sirdi. Pārdzīvotās ciešanas neatstāj izvēli – viņi redz, ka nepieciešams bēgt prom, taču bēgt apzināti. Tā nav akla bēgšana no sāpēm, jo ciešanas atnāk pie viņiem no īpaša Spēka, no Radītāja, saskaņā ar Viņa programmu un šeit slēpjas noteikts mērķis.

Radītājs ar nolūku deva viņiem ciešanas. Sacīts: „Es radīju ļauno sākotni” – citiem vārdiem, radīju Faraonu, kurš pietuvina Israēla dēlus Radītājam. Tāpēc ļaunā sākotne tiek dēvēta „par palīdzību pretī” – tā mudina cilvēku izzināt Spēku, kurš viņu vada. Cilvēks uzdod sev jautājumus: „No kurienes pie manis nonāk viss šis ļaunums? Kādēļ es ciešu?” Gala rezultātā meklējumi noved viņu pie galvenā jautājuma: „Kāda ir manas dzīves jēga?”, turklāt vēl: „Kāda ir mūsu dzīves jēga?”. Un tad cilvēks atrod kabalas zinātni. (vairāk…)

Izzināšana, kas neatstāj šaubas

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne izmanto tikai tos nosaukumus un terminus, kuri ir reāli un atspoguļo esamību. Tāds ir nemainīgais visu kabalistu likums: „ Tas, kas nav izzināts, tam nedrīkst dot nosaukumu un definējumu”. Līdz brīdim, kad objekts izpaužas pilnībā, it kā turētu to rokās, kabalisti dēvē to nevis par izzināšanu, bet citādi: par sapratni, zināšanu utml.

Tādā veidā mēs izzinām parādību līdz pašiem dziļumiem, no radīšanas sākuma un līdz beigām, visās detaļās. Par cik mēs izzinām to savās uztveres tilpnēs, par tik arī paši bagātināmies, kļūstam atbilstoši sarežģīti. Visas pasaules atrodas mūsos, visa aina iezīmējas iekšienē. Es studēju nevis ārējās parādības, bet to, kas norisinās manī – un darbības gaitā arvien vairāk sevi saprotu, arvien labāk apzinos, ka manī nekā nav. Ja iepriekš es pasauli redzēju no ārienes, tad tikai sagrozītas uztveres dēļ, bet patiesībā tā bija projekcija, kas atspoguļojās manās smadzenēs. (vairāk…)

Taisns ceļš – mums un visai pasaulei

Jautājums: Kas lika Israēla dēliem saņemt Toru pie Sinaja kalna?

Atbilde: Nelaimes, problēmas un ciešanas. Kas vēl var kalpot tev kā stimuls, ja atrodies egoistiskajā vēlmē?

Taču ciešanas ir dažādas: tās atnāk pie tevis no apkārtējās pasaules vai arī tu pats tās iekšēji atmodini. Tā vai citādi, taču bez nelaimēm neiztikt un jautājums tikai tajā aspektā, vai tās tev tiek sūtītas no ārienes, vai arī tu tās izsauc no iekšienes ar mācību starpniecību, domās, sapratnē, apziņā? Sacīts: „Gudrais redz to, kam jāpiedzimst”. Ja tu rīkojies pats, tas ir pietiekami, lai attīstītos paātrinājuma ceļā, negaidot nelaimes, kuras pastums tevi uz priekšu. Tās arī liek mums paātrināt savu gaitu, taču starpība ir liela. (vairāk…)

Tauta, kas saliedējusies virs egoisma

Bāls Sulams „Galvojums”: Tora nepieciešamības dēļ tika iedota tieši Israēla tautai, Ābrama, Īzaka un Jēkaba pēctečiem. Bija neiespējami pat iedomāties, lai kāds svešs tajā ņemtu dalību. Tomēr rezultātā Israēla tauta kļuva kā pavadonis, caur kuru aizplūdīs attīrīšanās dzirksteles visai cilvēku dzimtai visā pasaulē.

Runa iet ne vienkārši par vienu no tautām, kurai piepeši tika dāvāta Tora. „Israēla tauta” – cilvēku kopa, kas iznākuši no Senās Babilonijas. Viņi apvienojās Ābrama vadībā, kurš mācīja viņus veidot mīlestības saites pār naidu. Protams, viņi to nevēlējās, līdzīgi visiem pārējiem babiloniešiem, taču pieņēma Ābrama mācību. Pateicoties dzirkstelei, kas viņos bija apslēpta, viņi saprata, ka tā būtībā – labošanās metodika, ka egoistiskā daba, naids doti, lai pār to apvienotos un izveidotu grupu, kurā viens otram pretdarbosies šie divi poli: naids lejā un mīlestība augšienē. Tādā veidā viņi nonāca pie „Sinaja kalna” – pie stāvokļa, statusa, kurā mēs atklājam Augstāko spēku. (vairāk…)

Visas pasaules vēsture – ceļš uz galvojumu

„Galvojums” – svarīgākais no visiem Bāla Sulama rakstiem. Šis raksts klāsta par pirmpamatiem, par mūsu darba saknēm. Tas skaidro, kāpēc tika radīta Israēla tauta – vēsturē un vispārējā attīstības procesā – kāpēc nepieciešams pārejas posms metodikas nodošanā no Radītāja radījumiem, kāpēc šai metodikai jāatnāk caur īpašu grupu, kura atdalījusies no pārējās cilvēces vēl Senajā Babilonijā, kraha laikos, kuru tā simbolizē.

Tieši no turienes izcēlās šī grupa, kura pēc ilga laika, kas nepieciešams cilvēces un personīgajai sagatavošanai, nodod labošanās metodiku visai pasaulei. Bāls Sulams skaidro tāpat, kādas ir šīs grupas savstarpējās attiecības ar pasauli, kādi procesi jānoiet abām pusēm, būtībā tā arī ir visa mūsu vēsture. (vairāk…)

Dažādi mērķi, kopējs virziens

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne – sakņu kārtība, kas nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kuri saskanīgi un noved pie viena ļoti augsta Mērķa, dēvēta par „Radītāja Dievības atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”.

Viss pārējais, ko mēs vēlētos sasniegt ar kabalas zinātnes palīdzību, uz šo zinātni neattiecas. Tas līdzinās tam, kā paņemt fizikas mācību grāmatu cerībā apgūt medicīnu vai apmeklēt ķīmijas nodarbības, lai apgūtu politoloģiju. Lūk, arī šeit tas pats: kabalas zinātne paredzēta tikai tam, lai sasniegtu Radītāja atklāsmi – un punkts. Ja tu to vēlies, kabala kalpos tev kā līdzeklis. Ja tev šādas vēlmes nav, nodarbojies ar ko vēlas tava sirds.

Kamēr cilvēkos saskaņā ar evolūcijas kārtību nemodās vēlme atklāt Radītāju, kabalas zinātne neatklājās, lai viņiem neradītu sajukumu. Turpretim šodien, kad šī vēlme pilnībā sāk izpausties un prasa atbildi, kabalisti saka, ka ir pienācis laiks un kabalas zinātnei jāatklājas pasaulei kā līdzeklim, kā risinājumam. (vairāk…)

Mainām izmisumu pret prieku

Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkurām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un atļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam. Tāpēc, ka cilvēks vairs neraizējas par sava ķermeņa vajadzībām, jo zina un ir pārliecināts, ka sešsimts tūkstoši viņu uzticīgi mīlošo atrodas līdzās un gatavi par viņu parūpēties.

Šeit ir divi momenti.

Pirmkārt, galvojums un savstarpējās rūpes atbrīvo cilvēku no bailēm par sevi. Katrs tiek citu atbalstīts un visiem ir labi. Šāda, lūk, „psiholoģiskā terapija”, kas ļauj atbrīvoties no bailēm. (vairāk…)