Kongress Harkovā, 7. Nodarbība

Jautājums: Mans jautājums attiecas uz laika kategoriju. Iespējams mēs nesasniedzam vienotību tikai tā iemesla dēļ, ka nespējam vienlaikus uz to tiekties, jo katrs atsevišķi mēs jau izjutām šādu lielo apvienošanos?

Atbilde: Laika kategorija ir mūsu pasaules trūkums. Ja es justos absolūtā drošībā, absolūtā pārliecībā, kad nepastāv praktiski nekāda atšķirība starp manu šodienas ik minūtes stāvokli un nākamo, pēc gada, pēc divdesmit, pēc tūkstoš gadiem; ja nepastāvētu izmaiņas manos stāvokļos, tad nebūtu laika kategorijas.

Taču, ko nozīmē „nepastāvētu”? Proti, neviens no stāvokļiem nebūtu labāks vai sliktāks par citu. Kā tas var būt? – Ja es pilnībā uzticos Radītājam. Tad stāvokļi, no vienas puses, var mainīties, bet no otras puses, man pilnīgi vienalga, kā tie mainās. Un tad laiks izzūd.

No 7. nodarbības Harkovas kongresā, 19.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Un sadrumstalojās tautas spēks: daži sekoja egoistisko ķēniņu un augstmaņu pēdās, bet daži sekoja kabalistiem. Un šī šķelšanās turpinājās līdz Tempļa nopostīšanai.

Un izveidoja saduķeju sektu – bagātos un augstmaņus, kas remdēja savas alkas. Viņi karoja ar tiem, kuri pārvarēja egoismu un tieši viņi uzsūtīja Romas impēriju Israēlam, un pēc tam nevēlējās noslēgt mieru ar iekarotājiem, kā ieteica viedie. Rezultātā tika nopostīts Templis un Israēla tautas labākie devās trimdā.

Kabalists vēsturi nestudē universitātē. Viņš aptver ar skatienu visu sistēmu, paceļoties pāri laika ierobežojumiem. „Laiks” viņam nozīmē darbību secību. Viņš redz garīgos cēloņus un to materializāciju šīs pasaules zaros, viņš redz procesa gaitu. (vairāk…)

Filed under: Baušļi, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Mainīties var tikai ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie avota. Šī gaisma atnāk pati par sevi,  lai virzītu mūs uz priekšu uz izzināšanas stāvokli, kurā mēs atrodamies. Tā pastāvīgi staro arvien vairāk, citiem vārdiem, tā staro nepārtraukti, bet rešimot (informācijas gēni) nāk, nomainās un pastiprinās, tādējādi mēs sajūtam, ka maināmies.

Mēs vēlamies izdarīt vienu vai otru, veikt kādus atklājumus, attīstīt tehnoloģijas un veicināt izaugsmi – tas viss saskaņā ar rešimot. Tie uzliek mums pienākumu – un mēs rīkojamies. Pēkšņi Ņūtons atklāj vispasaules gravitācijas likumu, piepeši Einšteins attīsta relativitātes teoriju, pēc tam parādās citi zinātnieki ar jauniem atklājumiem – tādā veidā pasaule virzās uz priekšu. Atnāk dažādi cilvēki – slikti un labi, un šķiet, it kā viņi virza pasauli uz priekšu. Tādā veidā gaismas iedarbībā mēs dzīvojam iekš rešimot, kuri attīstās.

Taču, ja vēlamies atmodināt gaismu, lai tā starotu ne tādēļ, lai vairotu mūsu egoistisko vēlmi, bet lai to mainītu un pārvērstu vēlmē atdot, tad mums jāveic darbība, kas nāk no mums un kas dēvēta „pūles”. Šī darbība tiek radīta virs vēlmes, jo mums jāveic izmaiņas mūsu vēlmē. Šīs izmaiņas mēs veicam ar garīgās dzirksteles palīdzību, kas slēpjas mūsos, mūsu vēlmē, kas ļauj mums saprast, ka var rīkoties citādāk, var spēlēt ar mūsu vēlmi savādāk – tā vietā, lai izmantotu tuvāko, rīkoties viņa labā, sasniegt mīlestību un atdevi pret tuvāko. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „600 tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele dalījās vairums dzirkstelēs. Taču kā lai to saprot – garīgais nedalās daļās un sākotnēji nebija radīts nekas cits, izņemot vienoto dvēseli – Ādams Rišons.

Un patiešām pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgo dvēseli, kā sacīts Berešit: „Un iedvesa viņā dzīvības elpu”. Tā pati dvēsele atrodas katrā no Izraēlas dēliem – pilnībā ikvienā, gluži kā Ādamā Rišonā. Jo garīgais nedalās un nesašķeļas daļās, kā tas raksturīgs materiālajam. Turpretī 600 tūkstoši daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs, dvēsele dalās ar cilvēka egoismu.

Sākumā mēs jūtamies tā,  it kā atrastos ārpus kopīgās dvēseles, jo mūsu ego mūs norobežo no tās. Taču rezultātā katrs pilnīgi izzina to vienīgo kopīgo dvēseli, garīgo tilpni, izlaboto vēlmi baudīt, kas pieder radījumam, kurš atrodas Bezgalības pasaulē saplūsmē ar Radītāju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

No raksta „Nemiers un bailes, kas reizēm pārņem cilvēku” (grāmata „Šamati”): Ja tu redzi, ka tevi pārņem bailes, tev jāsaka, ka tā nav nejaušība, bet iespēja, kas tev iedota no augšienes.

Un jāsaprot, ar kādu mērķi šīs bailes tiek sūtītas: tādēļ, lai tās pārvarētu un sacītu, ka nav neviena, izņemot Radītāju. Taču ja arī pēc tam bailes nepāries, tad tām jākalpo par piemēru, ka tikpat lielās bailēs mums jāatrodas Radītāja darbā, lai svētbijīgās trīsas Radītāja vaiga priekšā būtu tikpat lielas kā ārējās, dzīvnieciskās bailes, kuras patreiz pārņēmušas visu ķermeni.

Tad, kad atnāk bailes, jasaprot, ka tās sūtījis Radītājs, lai mēs nomainītu šīs dzīvnieciskās bailes, kuras sajūtam savā egoismā, pret svētbijīgām trīsām Radītāja priekšā. Tām pašām baiļu acīm raugoties, mums jālūkojas ne uz savu vēlmi baudīt, bet uz vēlmi atdot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kādreiz, Senās Babilonijas laikos, visa cilvēce bija vienota. Tajos laikos dzīvoja kāds vieds cilvēks, kurš sākumā nodarbojās ar elkdievību. Šī nodarbošanās nav vienkārša un tāpēc prasa gudrību. Cilvēka vārds bija Ābrams. Laikam ritot, viņš vīlās elkos un atstāja Babiloniju, ņemot līdzi tos cilvēkus, kurus spēja atmodināt.

Viņš apvienoja šos cilvēkus vienā veselumā un nosauca to „Israēls”, tas nozīmē: „tieši pie Radītāja” (jašar-Eļ). Jo tieši pie Radītāja, tas ir, pie atdeves un mīlestības īpašības, viņš arī atveda cilvēkus.

Ābrama grupa arvien auga, līdz pilnībā sevi izlaboja, iekšēji apvienojoties Pirmā tempļa pakāpē – mohin de-haja. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Pasaules tautas - Nav komentāru→

Visu, kas mums nepieciešams, var sasniegt, kā klāsta Bāls Sulams, ar Zoar Grāmatas palīdzību. Tas, kurš saprot Zoar Grāmatas spēku, neatstāj to ne mirkli savā dzīvē. Zoar Grāmata – dižens avots, kura spēks un iedarbība uz katru cilvēku ir neierobežots, tieši par šo grāmatu sacīts: „Pateicoties Zoar Grāmatai, Izraēlas dēli iznāks no trimdas” – un nekādā citā veidā.

Tādējādi, ja mēs jūtam, ka atrodamies trimdā (un tas vēl ir jāsajūt, kas nemaz nav vienkārši), tad jāpārvērš visas mūsu nepatīkamās sajūtas vēlmē baudīt, lai tās kalpotu kā piemērs nepatīkamām sajūtām vēlmē atdot, kuru vēl neesam sasnieguši un tiecamies to sasniegt.

To var izdarīt, ja mēs, atrodoties grupā, savienojam visas savas vēlmes baudīt un līdz ar to sākam pārcelt visas savas tieksmes, alkas, cerības – no vēlmes baudīt vēlmē atdot. Tā tas notiek, ja mēs piešķiram tām virzību, kas vērsta uz grupu, uz saikni starp mums. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kā savā dzīvē neatstāt Zoar ne mirkli?

Atbilde: Neatstāt Zoar – nozīmē neatstāt to ideju, ka cilvēks var pacelties virs sava dzīvnieciskā eksistences līmeņa, pacelties pāri visam, ko viņš sajūt savās šodienas vēlmēs: kur viņš dzīvo, kā viņš dzīvo, jo tas viss norisinās mūsu vēlmju iekšienē. Viņš vēlas virs tām pacelties un redzēt, kas patiesībā ir realitāte.

Sākumā šī pieeja ir tīri egoistiska: es vēlos zināt, es vēlos valdīt, es vēlos saprast, es vēlos visu perspektīvu, sākot no šejienes un tālāk – kas notiek, kur es atrodos. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

No grāmatas „Gaisma un saule”, Kalonimusa Kalmana Levija (Noama Elimeleha skolnieka) nod.: „Tad, kad Izraēlas tautā ir vienotība, un viņi nodarbojas ar Toru atdeves vārdā, tad ar savām runām noved pie savienošanās svētos AVAJa vārdus un tādējādi uzvar visus ienaidniekus, kuri mēģināja pacelties uz viņu rēķina. Un viss, ko viņi lūdz, izpilda Radītājs”.

Zināms, ka vienotībā iekļauts papildu spēks, izņemot vienkāršu atsevišķu spēku summu – gan no pozitīvās puses, gan negatīvās. Ja mēs savienojamies, lai modinātu atklāties augstāko spēku ar nolūku saņemt atdodošo spēku, atdeves īpašību, tad augstākais spēks sāk strādāt starp mums un nodod mums garīgās pakāpes spēku.

Tāpēc, ja tie cilvēki, kuri praktiski vēl nav sasnieguši garīgo pasauli, savienojas, lai to sasniegtu, vēloties, lai svētums, tīrā atdeve valdītu starp viņiem, tad viņi šo īpašību sev pietuvina, liek tai mosties un valdīt starp viņiem. Tādā veidā viņi aug, novērš visas draudošās situācijas, un no ciešanu ceļa pārceļ tās uz gaismas ceļu.

No sagatavošanās nodarbībai, 15.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

No Rabaša vēstules (Nr. 16): Zināms, ka mazs acīm nav saredzams, turpretī lielu vieglāk saredzēt. Tāpēc, kamēr cilvēks atrodas mazos melos, viņš nespēj saredzēt patiesību, kas nāk melu ceļā un maldās, it kā mērotu patiesības ceļu…

Ja apmāns jau liels, tad sasniedz tādu pakāpi, ka pat var tajā ieraudzīt patiesību. Tad cilvēks redz, ka iet melu ceļu, tas ir, atklāj savu patieso stāvokli. Sanāk, ka viņš atklāj savā dvēselē īstenības punktu, kas viņam parāda, kā pacelties uz pareizo ceļu. Un tas ir tilts, kas savieno patiesību un melus, aiz kura beidzas apmāns un sākas īstenības ceļš.

Mēs pastāvīgi tiecamies sasniegt labestību, īstenību, atdevi, taču kad mūsu pūles sasniedz kādu zināmu pakāpi, mēs jūtam gluži pretējo, atklājot, ka atrodamies melos: neatdodam un nevēlamies sasniegt atdevi, bet raizējamies tikai par sevi pašiem.

Taču šī melu stāvokļa apzināšanās tā ir īstenības atklāšana! Lai gan tas ir nepatīkami, un cilvēks nezina, ko darīt. Taču ja neskatoties ne uz ko, viņš no jauna tiecas sasniegt atdevi, uzskatot to par labu, alkst pēc īstenības, jo īstenība tā ir atdeve, tad no jauna atklāj, ka atrodas vēl lielākā apmānā… Taču tā ir patiesība! Patiesība, ka viņš atrodas melos.

Tā turpinās līdz tam brīdim, kad meli vairs nekļūs tik lieli, ka vienkārši nepanesami tajos palikt. Un tad viņš kliedz tā, ka atnāk glābiņš.

Ir pats stāvoklis, un ir tā apzināšanās. Jo vairāk mūsu stāvokļi pietuvinās īstenajiem, jo polārāki tie kļūst.

No sagatavošanās nodarbībai, 07.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→