Garīgā darba sakne
Garīgā darba sakne nozīmē Radītāja darbību, vērstu attiecībā uz mums, pamata meklējumus. Tikko mums atklājas, ka Radītāja klātbūtne ir visapkārt, radot un veidojot katru stāvokli, būtībā no tā momenta mēs sākam savu apzināto un pārdomāto darbu. Šī sapratne un apziņa – augstāka par zināšanām, jaunajās vēlmēs, nevis tajās, kuras mums ir patlaban.
Tāpēc visa pacelšanās, mērojot atklāsmes pakāpienus, ir augstākās vadības izzināšana, noskaidrošana, ka tieši Radītājs bija organizējis un iztaisījis mums visu norisošo notikumu cēloņus. Atkarībā no tā, cik augstu mēs paceļamies pa izzināšanas kāpnēm, mēs arvien dziļāk atklājam savas saknes, atskatoties atpakaļ uz visu izieto ceļu un paceļoties līdz pašai Bezgalības pasaulei.
Ar katru reizi mēs uzzinām, ka katram notikumam bija daudz dziļāka sakne nekā mēs domājām. Katrai, pat nelielai darbībai un sīkam stāvoklim bija tūkstošiem dažādu iemeslu, kas saistīti vēl ar tūkstošiem citu svarīgu darbību, kas skar radības pašus pamatus. (vairāk…)
Daba nemainās – mainās mūsu uztvere attiecībā uz dabu, tās atklāšanas pakāpe. Cilvēks mainās, kļūst gudrāks, saņem spēcīgākus un smalkākus izpētes instrumentus un tāpēc arvien dziļāk izzina dabu. Pati daba nemainās – mainās cilvēks un atklāj tajā jaunas parādības, jaunus likumus, īpašības, saiknes.
Kongress Sanktpēterburgā, ievadnodarbība
Gadās, ka cilvēks ir apveltīts ar kādu īpašu dvēseli, kas mudina viņu katru mirkli un liek turpināt darbu, neskatoties uz visu sirds apgrūtinājumu un jucekli. Taču, ja tas nenotiek, tad vienīgā iespēja noturēties uz šī ceļa – atrasties stiprā vidē, kas neļaus viņam aizbēgt un apbruņos ar ieradumiem, kas palīdzēs atgriezties pie pareizas dzīves.
Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 4. p.: Radītājs Pats uzliek cilvēka roku uz labu likteni, kas dod viņam baudu un prieku materiālajā dzīvē, kas pilna ciešanu un mocību un kurai nav satura.
„Dzirdētais” (Šamati), 225. raksts: Nav iespējams pacelt sevi virs savas vides. Tāpēc cilvēkam ir jāsaņem no tuvāko apkārtnes. Nav viņam cita padoma, izņemot vienu – iet Toras un lielu pūliņu ceļu. Tāpēc, ja cilvēks izvēlas sev labu sabiedrību, viņš iegūst laiku un ietaupa pūles, par cik tiecas savas sabiedrības pēdās.
Bāls Sulams, TES, 8. daļa „Iekšējais vērojums”, 88. p.: Viss mūsu uzdevums ir no jauna atklāt un pacelt augšup visas tās dvēseles, kas atdalījās no kopīgās Ādama Rišona dvēseles un nokrita nešķistībā, – līdz novedīsim tās pie sākotnējās saknes, kurā tās atradās pirms grēka ar Atzīšanas koku.
Zoar Grāmata, nodaļa „Vayeira”, 453. p.: Cilvēks tika radīts visā ļaunumā un zemiskumā. Kā sacīts: „Cilvēks dzimst līdzīgs mežonīgam ēzelim”. Visi ķermeņa orgāni, jūtas un īpašības un pie tam domas kalpo viņam tikai ļauniem nolūkiem un zemiskumam visas dienas garumā.
Krasnojarska: 3. nodarbība pirms kongresa
No Bāla Sulama raksta „Panim Meirot”: Viedie ir sacījuši, ka Šhinai ļoti nepieciešami zemākie. Kā sacīts līdzībā par to, kā dižajam ķēniņam jau dzīves norietā piedzima dēls – viņa sirds prieks. Tāpēc, kopš viņa dzimšanas, ķēniņa domas bija tikai dēlu.