Cilvēks attīstās pakāpeniski un ir cēlies no pērtiķa, kā uzrakstīja izcilais kabalists ARI pirms 300 gadiem, vēl pirms Darvina. ARI rakstīja, ka cilvēka pasaulīgais ķermenis ir pērtiķa attīstības rezultāts, bet cilvēka garīgo, iekšējo saturu nosaka augstāko spēku kopums. Kabala nodarbojas ar cilvēku, ne ar viņa materiālo ķermeni.

Katrs cilvēks attīstās, pateicoties saiknei ar apkārtējo sabiedrību, iekļaujot sevī no citiem viņu raksturīpašības, domas. Cilvēks nekad neattīstītos, ja vientulībā augtu mežā. Visa mūsu attīstība noris uz savstarpējas iekļaušanās pamatiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabala - Nav komentāru→

Jautājums: Jāuzņemas pilnīgi svešs, egoismam smags darbs un iedvesmojoties no grupas, jāpilda šis darbs visiem spēkiem. Pēc tam, nesasniedzot nekādu rezultātu, jāpiesaista lietai Radītājs kā palīgs un darbinieks un tikai pēc tam var saņemt rezultātu.

Kādā veidā darbības sākumā mēs varam atšķirt neprātu no drosmes un aprēķina? Kur ir šī robeža? Cik smagam jābūt darbam?

Atbilde: Šeit nepieciešams tas, kurš vada procesu un „uz vietas” var attaisnot vai noraidīt jebkuru detaļu, par kuras pielietojumu jāzina izpildītājiem. Viņi maksimāli savstarpēji apvienosies, vēl un vēl, lai rezultātā tomēr vērstos pie viņa. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Metodikas izplatīšana, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc cilvēks katrreiz krīt arvien dziļāk? Kā viņš spēs sasniegt mūžīgo saplūsmi?

Atbilde: Ikreiz mēs krītam arvien dziļāk, jo mums atklāj arvien spēcīgākas, maziskākas, cietsirdīgākas egoistiskās vēlmes. Kā sacīts: „Jo augstāk cilvēks atrodas, jo lielāks ir viņa egoisms”. Mums nepieciešams iegrimt lielākā egoismā, lai strādājot ar to sasniegtu lielāku atstaroto gaismu. Nolaižoties arvien zemāk savās vēlmēs, mēs paceļamies arvien augstāk, pateicoties tam, ka labojamies – viens pret otru.

Citādāk nav iespējams, tādi ir pat materiālās fizikas likumi, ne tikai garīgas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā turēties pie grupas, ja saņem jaunu formu, jaunu sirds apgrūtinājumu un tev nav viegli attaisnot Radītāju?

Atbilde: Ikviens, kurš iekļaujas grupā, laiku pa laikam saņem jaunas formas – iziet pacēlumus un kritumus. Turklāt starp tiem viņš iziet apvērsuma punktu viļņa muguras augšdaļā un muguras apakšdaļā – pārrāvuma, sašķelšanās punktā. Šādos stāvokļos nav iespējams noturēties, tikai ja esi saistīts ar kādu balstu, kas tevi turēs. Ja tev no iepriekšējās formas nekas nepaliek un nav vēl jaunas formas, bet ir tikai rešimo, tad tu it kā paliec karājamies gaisā.

Pastāv daži šādi mirkļi pacēluma un krituma stāvokļos, kad cilvēks zaudē jebkuru orientāciju, pilnīgi atraujoties no vecās formas. Viņš it kā sāk savu dzīvi no jauna, no sēklas piliena – sāk no tā, ka viņam nekā nav, sāk „no nekā” (ain). Atjaunojas tikai mūsu materiāls, kas „radies no nekā” (ješ mi-ain). (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, 6. nodarbība

Sacīts: Tam, kurš zina noslēpumus, tas ir, Radītājam, ir zināma arī tieksmes pakāpe Viņu sasniegt cilvēka sirdī, satuvināties ar Radītāju, tas ir, ar atdeves un mīlestības īpašību, kas vēl arvien var pātrūkt. Tāpēc Radītājs nevar tādu cilvēku apmirdzēt ar savu gaismu, jo, ja cilvēkā tas mainīsies, tad gaisma pārvērtīsies vēl lielākā tumsā, klipā, tādās nešķīstās vēlmēs, kas atstums viņu atpakaļ par daudzām pārdzimšanām.

Tikai tad, ja ir pilnīga pārliecība (aprēķinus veicam ne mēs, bet sistēma), ka cilvēkam var dot atdeves spēku un viņš spēs ar to pareizi rīkoties, tad viņam to iedod. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Mūsu vidū ir biedri, kuri jau pielietojuši un attiecībā uz sevi realizējuši kabalas metodiku. Vai viņi var dot grupai piemēru no labās līnijas puses? Kāpēc viņi klusē?

Atbilde: Mums noteikti ir jāizrāda sava labā attieksme pret citiem. Mums ir jāuzjautrina biedrs! Nekādā gadījumā nerādīt viņam savu „skābo ģīmi”, ne arī rupjo attieksmi pret viņu.

Taču, ja kas tāds izlaužas uz ārpusi, mēs zinām, ka tas arī var gadīties un uztveram to normāli: nenoturējās – ar kuru gan nenotiek. Tas runā par to, ka biedrs iekšēji ir saspringts, strādā ar sevi, nav vienaldzīgs pret notiekošo. Tad mēs viņam piedodam. Gluži otrādi, viņa negatīvo rīcību, nenoturēšanos, mēs kompensēsim ar pozitīvu darbību un tas novedīs pie laba rezultāta.

Taču jāsargās, lai šādas negatīvas reakcijas, emociju izpausmes, nekļūtu par ierastu lietu, ieradumu. Visiem grupā ir jāstrādā tādā virzienā, lai tajā būtu laimes, panākumu, mērķa lieluma sajūta.

No 5. nodarbības Sanktpēterburgas kongresā, 14.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Vai mums jātiecas sasniegt prieka izjūtu, par kuru pastāvīgi runājam, vai arī tas atnāks dabiskā veidā?

Atbilde: Priekam pastāvīgi jābūt ar mums. Tas ir stāvoklis, kad man ir dzīvības gars, kas atnāk caur grupu, kura mani pastāvīgi atbalsta lielā mērķa sasniegšanā, tajā, ka esam īpaši, izredzēti lielai misijai, lielam darbam, tam, lai kalpotu pārējiem.

Par cik kalpošana pārējiem ir vēlama Augstākā spēka acīs, tad šis augstākais darbs jāveic priekā, pretējā gadījumā tu mēro ceļu nepareizā virzienā un tev nav saiknes ar gaismu, ar Radītāju.

Tu nevari raudāt un vienlaikus garīgi strādāt – tā nenotiek!

Prieks ir pārbaude un tajā pašā laikā vektors, kas norāda, kurp tev jāvirzās.

Palasiet, ko raksta Dāvids savos psalmos. Viņš apraksta milzīgas problēmas, kas nostājas garīgajā ceļā, taču tas viss iet kopsolī ar prieku. Tāpēc tās nav vienkāršas lūgšanas, tā ir dziesma!

No 5. nodarbības Sanktpēterburgas kongresā, 14.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Kā neaizmukt no garīgā darba, kad jūti tukšumu? No vienas puses, tas ir nepatīkams, taču no otras puses, saprotams, ka tas ir pareizais virziens.

Atbilde: Vienīgā darbība, ko cilvēks var izdarīt – nostiprināt sevi pareizajā sabiedrībā. Tieši tas mums tiek dots. Es to daru, kā spēju, ar dažādu darbību palīdzību: fiziski, mehāniski, ar prātu, tikumiski, jutekliski – nav svarīgi, kādā veidā. Taču, ja nē, ja vērsties ar lūgšanu pie Radītāja, tad tas jau ir pavisam labi.

Tagad tev parādīs, ka tu vari atrasties starp biedriem, sēdēt starp viņiem, dziedāt ar viņiem kopā. Pēc tam atnāks vilšanās. Tad tu izpildīsi kādas citas darbības: iespējams, nevis dziedāsi, bet būsi kopā ar viņiem nodarbībās vai arī nē, taču kopā nodarbosies ar izplatīšanu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Ticība viedajiem nozīmē, ka es eju uz visu, ko man organizē no augšienes un iepazīstu Radītāju jebkurā sejā, kuru redzu acu priekšā, jebkurā stāvoklī.

Es redzu veselu pasauli un man ir jāsaprot, ka tie visi ir silueti, kurus man uzzīmējis Radītājs. Man nekad nav zināms, ko patiesībā es redzu. Taču, ja es pieņemu visu pasauli kā Radītāja attēlu manī, tad eju pareizā virzienā, pareizi mērot īstenību un melus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Sanktpēterburgas kongresā bija skaidra sajūta, ka viss ir atkarīgs tikai no biedriem, viņi dara visu mērķa sasniegšanas labā, un mēs baudām šo stāvokli. Pēc tam Jūs sacījāt, ka, atrodoties šādā stāvoklī, mēs aizmirsām par Radītāju. Kur atrodas robeža starp biedriem un Radītāju? Kādas pūles mums patlaban ir jāpieliek, lai mūsu apvienošanās stāvoklim pievienotu Radītāju?

Atbilde: Jautājums nav vienkāršs.

Ja es uzskatu, ka Radītājs dara visu, tad ko tādā gadījumā dara biedri? Ja es uzskatu, ka Radītājs vada manus biedrus un caur viņiem iedarbojas uz mani, tas ir, es savienoju biedrus ar Radītāju, un es esmu pret viņiem abiem; vai arī es savienoju sevi ar biedriem, un mēs visi Viņu meklējam, taču mēs esam kopā, bet Viņš vēl neatrodas starp mums, tad, kādā veidā mēs varam šajā situācijā rast pareizo stāvokli? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises - Nav komentāru→