Bāls Sulams, TES, 8. daļa „Iekšējais vērojums”, 88. p.: Viss mūsu uzdevums ir no jauna atklāt un pacelt augšup visas tās dvēseles, kas atdalījās no kopīgās Ādama Rišona dvēseles un nokrita nešķistībā, – līdz novedīsim tās pie sākotnējās saknes, kurā tās atradās pirms grēka ar Atzīšanas koku.

No kurienes izpaužas, rodas un nāk mana Es punkts? Tas ir šķelšanās rezultāts, bez kura viss pārējais ir augstākā gaisma, vienotība un veselums. Tieši sašķelšanās dēļ radās „īssavienojums” starp divām vēlmēm: saņemošo un atdodošo.

Tad arī atklājās punkts Es. Tikai pieliekot pūles, lai apvienotos, mēs varam izpaust šo punktu un izpildīt mums uzlikto darbu – pāriet no „Es” pie Radītāja, kurš piepilda visu un izņemot kuru, nekā cita nav.

Mūsu uzdevums – pastāvīgi apvienoties, „saliedēt rindas”. Līdz ar to mēs uzreiz atklāsim abus faktorus: gan punktu Es, gan Radītāju. Starp tiem pilnībā parādīsies garīgās kāpnes, kurām apkārt atrodas Bezgalības aplis.

Paceļotes no pakāpiena uz pakāpienu, mēs rezultātā labojam visu, kas mums ir jālabo, izņemot to „nepieejamo” daļu, kas dēvēta par „akmens sirdi”. Turklāt katrs mans „līnijveida” pacēlums izlabo ne vien desmit sefirot, kas atrodas manī, bet arī visu apli esošajā līmenī. Pagaidām apkārtējā gaismā (or makif – O”M) tas paliek nemanāms, taču tā jau ir citāda – tāpēc ka šī gaisma radās, pateicoties tām garīgajām savstarpējām mijiedarbībām (zivugim), kuras es veicu un tā atrodas „akmens sirdī”, kas atklāsies labošanās beigās.

Veidojot pilnībā izlabotu tilpni, es paceļos uz nākamo pakāpi. Pēc tam, turpinot savu līniju, es iegūšu lielāku iekšējo gaismu un atbilstoši tam arī lielāku apkārtējo gaismu. Ikreiz es atklāju gan vienu, gan otru.

No nodarbības par tēmu „Sagatavošanās Sanktpēterburgas kongresam, 2. nodarbība”, 04.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →