Viegli sevi anulēt diženā priekšā
Posted on 18 aprīlis, 2021
Ar katru dienu mūsu ceļš kļūst arvien precīzāks, virziens skaidrāks, un vēlamais un esošais stāvoklis arvien noteiktāks. Es savu virzību mēru ar to, cik daudz spēka saņemu no grupas, cik vēlmes uz Radītāja atklāšanu, un cik pats spēju šo vēlmi dot grupai. Šie divi spēki mani pareizi notur ceļā uz mērķi.
Galvenais nepārtraukti celt mērķa svarīgumu, kas visu laiku zūd. Pateicoties tam, mēs nepārtraukti virzīsimies uz priekšu. Nav iespējams iztikt bez negatīvā spēka, tāpēc ka gaismas priekšrocība atklājas no tumsas. (vairāk…)
Bez ticības viedajiem nav iespējams sasniegt ticību, kas augstāka par zināšanām un kontaktu ar Radītāju. Tāpēc, ka starp mūsu egoistisko vēlmi un atdeves vēlmi nav tiešas saiknes.
Viss tiek sasniegts ar lūgšanas spēku. No vēršanās pie augstākā spēka ir atkarīga visa mūsu nākotne, mūsu stāvoklis – vispār viss.
Attālums starp vēlamo un reālo stāvokli sevī ietver visu mūsu dzīvi. Šādi var sacīt gan par materiālo dzīvi, gan par garīgo. Katrs gadījums sastāv no esošā stāvokļa, un stāvokļa, kurā mēs vēlētos būt. Taču atšķirību starp šiem diviem stāvokļiem dēvē par mūsu dzīvi.
Ja es vēlos garīgajā virzīties uz priekšu, tad man katru sekundi visas savas jūtas, uzmanība, mīlestība, caur desmitnieku jāizvada pie Radītāja. Un pat tad, ja es nejūtu nekādu vēlmi, es to cenšos darīt mākslīgi.
Desmitniekā jāizveidojas tādai atmosfērai, lai mums patiktu darbs pret savu egoistisko vēlmi kā īpaša māksla. Īstens meistars mīl savu nodarbi – nav svarīgi, ar kādu materiālu viņš darbojas: ar koku, metālu. Viņš gūst baudu, kad veido.
Nepieciešams desmitniekā izveidot tādu aizsardzību gluži kā drošības sietu, glābšanas riņķi vai drošības jostu, kas atbalstītu katru. Tad cilvēks justu, ka viņam vienmēr ir kur pieķerties, lai svešas vēlmes nenotriektu viņu no ceļa.
Sašķeltība atklājas mūsu dabiskajās egoistiskajās vēlmēs, kurās mēs esam spējīgi redzēt, just, pārdzīvot. Un tāpēc mūsu rīcībā ir bagāts vārdu krājums, lai paustu savu nevēlēšanos, ciešanas, nesapratni, jūtu apjukumu – visas negatīvās sajūtas.
Nedzīvā daba, augi un dzīvnieciskā pasaule dzīvo atbilstoši tajos ieliktajiem dabas instinktiem. Ja labi ārējie apstākļi, tad tie vairojas, ja kļūst sliktāk, tad izzūd.
Ir ļoti svarīgs precizējums mūsdienu materiālistiskajai realitātes uztverei, atbilstoši kurai pasaule ir evolūcijas procesa rezultāts, pakāpeniska matērijas attīstība no atoma. Šādi domā mūsdienu cilvēks, pamatojoties uz zinātnes sasniegumiem divdesmitajā gadsimtā.