Jautājums: No kurienes sākas doma?
Atbilde: Doma ir sākotnēja. Ja mēs iedziļināmies domā, tad redzam, ka izejam ārpus laika robežām. Nav sākuma un gala un tāpēc tur ir nemirstība.
Proti, runa nav pat to, kā mēs sevi izjūtam dotajā mirklī – kā kaut kādu fizisku ķermeni, noteiktas konsistences, siltu, kurš aizņem noteiktu apjomu. (vairāk…)
Jautājums: Vai nāve parastam cilvēkam ir tāds stāvoklis, kad viņš pārstāj just informācijas plūsmu caur saviem pieciem fiziskiem maņu orgāniem?
Atbilde: Jā, viņa ķermenis mirst – acis it kā neredz, ausis nedzird utt. To mēs dēvējam par nāvi.
Jautājums: Bet patiesībā? (vairāk…)
Hārvardas universitātes biologs paziņojis, ka izgudrojis jaunības eliksīru, kurš pārprogrammē ģenētisko programmu, apturot novecošanu un pat pagriežot laiku atpakaļ, kā rezultātā sirmie mati kļūst tumšāki, bet grumbas izlīdzinās. Jau ir veikti izmēģinājumi ar pelēm un drīzumā tiek plānoti izmēģinājumi ar cilvēkiem.
Taču es domāju, ka nav iespējams atgriezties atpakaļ laikā un to nav nepieciešams darīt. Mums ir jādzīvo tik ilgi, cik mums ir lemts un jāpriecājas par savu daļu. Ļaujiet augstākajam spēkam vadīt jūsu dzīvi. Taču nodot šo varu cilvēka rokās ir riskanti. Iespējams, ar pelēm viņam tas izdevās, taču es nevēlos būt izmēģinājuma pele. (vairāk…)
Replika: Raksta Irina: „Mēs piedzimām kā dvīnes. Es vienmēr jutu, kad nepieciešams piezvanīt Klārai, kad viņai slikti, un viņa zvanīja man. Mēs nekad nestrīdējāmies. Klāra nomira un tad man it kā atņēma spēkus. Eju pie viņas uz kapsētu, sēžu, runāju ar viņu – tāda ir mana dzīve šodien. Man ir ģimene, bērni, mazbērni, taču man nekas nenes prieku.
Cienījamais Mihael, varbūt jūs man kaut ko ieteiksies, – ko man darīt? (vairāk…)
Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi ir noslēpumaina tēma, par kuru ir ļoti daudz dažādu viedokļu. Ir reliģijas, kuras tic, ka cilvēks dažādos veidos dzīvo daudzas dzīves. Vai patiešām eksistē tāda parādība kā dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi?
Jā eksistē, kā tas rakstīts kabalas grāmatās: ARI grāmatā „Dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi” un Grāmatā „Zoar”. Taču tas ir pavisam kas cits, nekā to iztēlojas parasti cilvēki, kuri domā, ka dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi ir, kad mana dvēsele iemiesojās citā ķermenī, kurš dzīvoja pirms simts gadiem. Patiesībā dvēseļu pārdzimšanas riņķojumi vispār neattiecas uz ķermeņiem. (vairāk…)
Koronavīrusa pandēmija izsauc vispārēju atslābumu visai cilvēcei: nogurums no mērķa, cerības, atalgojuma par pūlēm zaudējuma. Cilvēks zemapziņā jūt, ka nav dēļ kā dzīvot, un krīt apātijā, depresijā, grūtsirdībā. Visa pasaule it kā grimst miegā. (vairāk…)
Dot priekšroku dzīvei atdevē
Sacīts: „Lūk, tavā priekšā dzīvība un nāve – izvēlies dzīvību”. Tas ir, izvēlies atdeves un mīlestības īpašību pret citiem. Tas nav vienkārši, jo izvēle īstenojas virs mūsu egoisma. Tādēļ mēs dzīvojam.
Mums nepieciešams daudz ko iziet, lai patiešām to izprastu, dotu priekšroku dzīvei atdevē, citu cilvēku apkalpošanai, lai aizvestu viņus līdz savstarpējai vienotībai un tādējādi dotu Radītājam iespēju parādīties starp viņiem. (vairāk…)
Vai kabalistam ir nāves bailes?
Jautājums: Kā pareizi attiekties pret nāvi?
Atbilde: Es domāju, ka vislabāk par nāvi nedomāt, bet uzskatīt, ka mēs eksistējam bezgalīgi, mūžīgi. Un nepieciešams izdarīt tā, lai šī mūžība un bezgalība tiktu sasniegta, kaut vai daļēji, vēl šīs dzīves laikā, mūsu materiālajā stāvoklī.
Mēs taču eksistējam tādēļ, lai savas dzīves laikā atklātu atdevi, mīlestību kā līdzekli mūžības, pilnības un Radītāja – augstākā spēka, kurš visu to pārvalda, izzināšanai. Šādai jābūt mūsu virzībai uz priekšu. (vairāk…)
Dzīve pēc nāves
Replika: Dažādās mistiskās mācībās ļoti sīki izskaidrota dzīve pēc nāves. Reliģijās tas vispār ir vienkārši. Viņi apraksta šo pašu dzīvi, kas šeit, ar tām pašām problēmām. Tas ir, visu, kas cilvēkam pierasts šeit, viņi pārnes tur.
Taču, lasot kabalas avotus, ļoti grūti saprast, kas notiek. Praktiski nekur nekas netiek izskaidrots par dzīves riņķojumiem. (vairāk…)
Kļūt par Cilvēku
Jautājums: Kabalisti saka: „Cilvēka uzdevums ir tāda eksistence, kad nav dzīves un nāves sajūtas. Ja šī sajūta vēl ir, tas nozīmē, ka viņš vēl nav pacēlies virs sava dzīvnieciskā līmeņa, vēl nav kļuvis cilvēks. Cilvēks ir tas, kurš eksistē mūžīgi un šādi arī jūtas.” Kā tas ir?
Atbilde: Ja cilvēks nejūt zem sevis šo pasauli, tātad viņš atrodas pakāpi augstāk. Taču viņš lieto visu šo pasauli, lai virzītos uz garīgo.
Taču garīgā pasaule ir mūsu savstarpējā apvienošanās, kad savā vienotībā mēs atklājam kopīgu, savstarpēju labestības un mīlestības spēku, dēvētu par „Radītāju”. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei