Category Archives: Dvēsele un ķermenis

Dzīvība un nāve, 6. daļa

Kas paliek no cilvēka pēc nāves?

Jautājums: Kāpēc gan cilvēkiem nedzīvot vairāk gadu, vai bezgalīgi? Kādēļ mainīt ķermeņus?

Atbilde: Pat ja mēs dzīvotu kaut tūkstoš gadu, vienalga steigtos vēl kaut ko pagūt izdarīt, jo dzīve kaut kad beigtos. Taču, ja mēs dzīvotu bezgalīgi, tad nejustu sevi pakļaujamies dažādiem spēkiem, laika ierobežojumiem. (vairāk…)

Dzīvība un nāve, 5. daļa

Kādēļ piedzimt vēlreiz?

Jautājums: Vai var sacīt, ka bez pastāvīgas rešimot (informatīviem gēnu datiem) atjaunināšanas, cilvēkam nepieciešams ik pēc dažiem desmitiem vai simtiem gadu mainīt savu fizioloģisko ķermeni tādēļ, lai vēlreiz piedzimtu kādā jaunā vidē un saistītos ar citām dvēselēm, cilvēkiem? (vairāk…)

Dzīvība un nāve, 4. daļa

Nāves bailes un citas psiholoģiskas metamorfozes.

Jautājums: Mūsu pasaulē kāds dzīvo, kāds nomirst. Kāpēc notiek šis process?

Atbilde: Mūsu pasaulē viss notiek pēc analoģijas ar Augstāko pasauli. Kad garīgajā pasaulē vēlmes un nolūki savācas kopā un tajos veidojas atdeves īpašība, tad to dēvē par dzīvību.

Ja šīs vēlmes izkaisās, nevar savstarpēji savienoties, lai vadītu caur sevi spēju atdot un mīlēt, šādu atvienošanos dēvē par nāvi. (vairāk…)

Dzīvība un nāve, 3. daļa

Dzīvība un nāve no kabalas viedokļa.

Jautājums: Tūkstošiem gadu civilizācijas attīstības laikā bijis milzīgs daudzums visdažādāko ticējumu. Apbrīnojami, bet fakts, ka praktiski visos ticējumos tika runāts par dzīvi pēc nāves. Un visi tam tic. Ko par to saka kabala?

Atbilde: Kabala vēsta par to, ka dzīve ir nevis mūsu olbaltumvielu ķermeņa esamība un nāve, bet piepildījums ar augstāko spēku, neatkarīgi no tā, kādos stāvokļos atrodas mūsu ķermenis. (vairāk…)

Dzīvība un nāve, 2. daļa

„Visnoteiktākais dzīvē ir nāve, visnenoteiktākais – tās stunda”

Jautājums: Saskaņā ar latīņu parunu: „Visnoteiktākais dzīvē ir nāve, visnenoteiktākais ir tās stunda”. Patiešām cilvēkam nevajag zināt savu nāves stundu, kaut arī interesanti.

Pērkot, piemēram, loterijas biļeti cilvēks uzskata, ka laimēs, kaut izredzes ir viens no miljona. Taču, izejot uz ielas, viņš nekad nedomā, ka ar viņu var kaut kas notikt, kaut iespēja ir stipri lielāka. Tā mēs esam iekārtoti. Kāds ir šādas izturēšanās iemesls? (vairāk…)

Dzīvība un nāve, 1. daļa

Kas atrodas dzīvības pamatā?

Jautājums: Vecajā padomju enciklopēdiskajā vārdnīcā ir dota šāda dzīvības definīcija: “Tā ir matērijas eksistences forma, dabiski radusies noteiktos apstākļos tās attīstības procesā. Dzīvie objekti atšķiras no nedzīvajiem ar vielmaiņu, uzbudināmību, spēju vairoties, augt, dažāda veida kustību, pielāgošanos videi.”

Vai jūs, kabalists būdams, piekrītat šādai dzīvības definīcijai? (vairāk…)

Vīrišķā un sievišķā sākotne, 4. daļa

Vai dvēselei ir dzimums?

Jautājums: Vai dvēselei ir dzimums? Piemēram, ja cilvēks šajā dzīvē ir sieviete, tad nākamajā dzīvē šī dvēsele arī būs ietērpta sievietes ķermenī? Vai arī tas tā nav?

Atbilde: Pieņemsim, ka tā.

Jautājums: Ko par to teikts kabalā? (vairāk…)

Dzīve, nāve un apziņa

Jautājums: Ja ne dvēsele, tad kas pāriet uz jaunu ķermeni piedzimstot no jauna pārdzimšanu riņķojumā?

Atbilde: Punkts sirdī.

Jautājums: Kas notiek ar mūsu apziņu, kad mirs bioloģiskais ķermenis? (vairāk…)

„Sagatavo sevi priekštelpā, lai ieietu zālē”

Viedie ir sacījuši: „Šī pasaule līdzinās priekštelpai pirms nākamās pasaules. „Sagatavo sevi priekštelpā, lai ieietu zālē”.

Lieta tā, ka dzīve sākas pēc mūsu egoisma nāves, kad rodas patiešām eksistējoša mūžīga stāvokļa, pasaules, Radītāja sajūta. (vairāk…)

Zinātne par jūtām

Jautājums: Kas pēc kabalas viedokļa ir jūtas?

Atbilde: Jūtas ir sajūtas, kuras sajūtam savā vēlmē.

Vēlme ir visas matērijas materiāls, bet šīs vēlmes sajūtas mēs dēvējam par jūtām. Tāpēc, ka viss Universs ir viena diferencēta, integrāla vēlme, viss, kas tajā eksistē, ir jūtas. (vairāk…)