Skats uz sevi kā svešiem no vidējās līnijas

Kāpēc Radītājs visu izdarīja tik dīvaini? Uzcēla pili, uzaicināja tajā visus savus mīļotos viesus. Un piepeši norīkoja apkārt pilij sargus, kuri pārbauda viesus, neļaujot tiem ienākt un nodarot viņiem sāpes un ciešanas. Kāpēc Radītājs mūs visus atstumj, lai ienāktu tikai tas, kurš spēs pārvarēt visus šķēršļus, lai pierādītu savu uzticību un gatavību?

Lieta tā, ka šajā cīņā veidojas mūsu vēlme, tilpne piepildījuma saņemšanai Ķēniņa pilī. Kā gan citādi mēs varētu izveidot tilpni? Tā taču netiek dota no augšienes gatavā veidā. Ja mums tāpat vienkārši neļautu mērot ceļu augšup, vai tad tas būtu taisnīgi? Es it kā no visas sirds tiecos pie Radītāja, bet ceļā nostājas kāds sargs un nogrūž mani atpakaļ lejup no kalna.

Taču lieta tā, ka esmu pilnīgi pretējs tām īpašībām, kuras vajadzīgas, lai atrastos kalna virsotnē. Es neesmu tas cilvēks, kādam man jābūt, lai viesotos ķēniņa pilī. Pateicoties tikai šiem sargiem es katrreiz mainos, arvien vairāk novedot sevi līdz atbilsmei. Lasīt vairāk

Jauns ielūgums pie Faraona

Toras saņemšana nozīmē Radītāja izzināšanu, kas atklājas mūsu savstarpējā saiknē vienam ar otru. Notikumi pie Sinaja kalna tieši arī liecina par nepieciešamajiem nosacījumiem, kuri šim nolūkam ir jāizpilda: sajust izraidīšanu no saiknes un vienotības stāvokļa, Radītāja sajušanas trūkums, kas šādā savienojumā izpaužas – līdz tādai pakāpei, ka ievaidēsies no šī darba.

Un tas viss ir Faraona sitienu ietekmē, kurus mēs izejam, pūloties savienoties, neskatoties uz nošķirtību, nepatiku, naidu un egoisma iespēju aibēgt. Tomēr mēs tiecamies uz savienošanos un esam gatavi uz jebkuru tās formu, lai tikai tas īstenotos.

Tad mēs šķērsojam Beigu jūru un nonākam pie Sinaja kalna. Kaut arī priekšā vēl ilgs ceļš, lai pietuvinātos šim stāvoklim. Taču, kad mēs pulcējamies pie Sinaja kalna (naida kalna), tas nozīmē, ka mums beidzot ir izdevies apvienoties ap savu naidu, pieņemt galvojuma nosacījumu: kļūt par vienu cilvēku ar vienu sirdi. Pateicoties šādiem nosacījumiem mums atklājas labošanās spēks. Lasīt vairāk

Skats uz grupu mīlestības gaismā

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 2. nodarbība

Jautājums: Kādas pūles jāpieliek grupai, lai sasniegtu labošanos tajā pašā dzīves periodā, kad viņi atklāj kabalas zinātni?

Atbilde: Pūles nozīmē nespriest par biedru grupā pēc stāvokļiem, kuros viņš atrodas. Mēs visi – „lupatas”, kā sacīja Rabašs, visi – neizlaboti. Katrā no mums ir visi trūkumi.

Cilvēks, kurš sasniedz augstas garīgās pakāpes, ceļā atklāj sevī tādas pretīgas vēlmes, ka nodreb, kā tās tikai var viņā atrasties. To pat nav iespējams iedomāties! Sašķelšanās rezultātā katrs no mums taču ietver sevī visas vēlmes. Tādējādi mums ir aizliegts redzēt otru kā sabojātu. Lasīt vairāk

Gaismas atklāšanas trīs nosacījumi

Kongress „ONE” Ņūdžersijā, 3. seminārs

Jautājums: Pie kāda nosacījuma mēs varam pieprasīt, piesaistīt, atklāt spēku, kas dēvēts „apkārtējā gaisma”, „gaisma, kas atgriež pie avota”, kas savienotu mūs kopā savstarpējā galvojumā – un tad mēs atklātu Radītāju, garīgo pasauli? Kā pieprasīt šo spēku, lai tas mūs izlabotu? Kas tam ir nepieciešams?

Atbilde: Nepieciešami trīs nosacījumi:

1. mērķa diženums;

2. izmisums savos spēkos;

3. savienošanās ar visiem biedriem. Lasīt vairāk

Aiz matērijas robežām

Nodarbība no Amerikas

Mēs nekad nedomājām, ka fizika robežosies ar mistiku, ar kaut ko, kas atrodas ārpus izzināmās, mērāmās pasaules robežām, kuru var redzēt, sajust, sataustīt utt. Turklāt zinātne taču ir kas stabils, nopietns, pamatots, uzticības cienīgs, nomērīts un pārbaudīts.

Tomēr pēdējās desmitgadēs kvantu fizika, kas nodarbojas ar elementārdaļiņām, no kurām sastāv matērija, nonāca pie apbrīnojamiem secinājumiem: matērijas kā tādas nav, daļiņu nav, tas viss mums tikai šķiet. Būtībā aiz daļiņām slēpjas viļņi, bet pie tālākas izpētes arī tie izzūd, atstājot aiz sevis kādu spēku. Viss it kā izgaist un pārvēršas par neko.

Pagājušā gadsimta sākumā fizika atklāja matērijas viļņu – korpuskulārā duālisma problēmu. Šodien mēs jau saprotam, ka matērija tādā veidā ainojas tikai mūsu sajūtās, taču būtībā tā ir zināma enerģija. Mēs arī esam enerģija vai īpašības pēc kabalas zinātnes definējuma. Pastāv saņemošā īpašība un dodošā īpašība, saņemšanas spēks un atdeves spēks, „pluss” un „mīnuss” – no tiem tad arī sastāv visa esamība. Kaut arī mēs sajūtam to „cietākā” veidā, tas ir tikai uztveres rezultāts. Lasīt vairāk

Labošanās nāk no iekšienes

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams „Šamati”, 69. raksts „Sākumā labosies visa pasaule”: Sākumā būs pasaules labošanās, bet pēc tam – pilnīga atbrīvošanās. Sākumā labojas pasauļu iekšējā daļa, bet pēc tam ārējā. Turklāt Israēls attiecas uz iekšējo daļu.

„Israēls” – tie, kas tiecas „tieši pie Radītāja” (jašar–Eļ), kam ir punkts sirdī. Kādreiz Senajā Babilonijā cilvēku grupa atklāja šo vēlmi un atdalījās no pārējiem, dēvējot sevi atbilstoši savai virzībai uz mērķi. Tālāk šī grupa kļuva par tautu un izgāja caur tūkstošgadēm.

Un, lūk, patreiz vēsture atkārtojas: no jauna parādījusies grupa, kura organizējas pēc tāda paša principa un arī tiek dēvēta „Israēls” – saskaņā ar savas attīstības vektoru. Šī grupa attiecas uz iekšējo daļu, jo tā ir Galgaltas ve–Einaim vēlmes, atdeves tilpnes. Lasīt vairāk

Atsakoties no sevis tagadējā

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams, Šamati, 208. raksts „Piepūles nozīme”: Piepūle, kuru pieliek cilvēks, tas ir tikai priekšdarbs tam, lai nonāktu pie pilnīgas pašuzupurēšanās stāvokļa. Tādējādi nepieciešams sevi pieradināt pastāvīgai sevis ziedošanai. Nav taču iespējams iegūt nevienu garīgo pakāpi, ja iepriekš nav iegūta šī īpašība, jo tieši tā ļauj sasniegt jebkuru pakāpi.

Lai paceltos augšup uz katru pakāpi, nepieciešams piepūlēties. Tikai pieliekot pūles, mēs to sasniedzam. Taču kā tas notiek?

Tekošajā pakāpē mums piemīt mūsu tagadējās īpašības, turpretī nākamā pakāpe tās ir daudzkārt augstākas īpašības. Kā līdz tām pacelties? Šim nolūkam mēs izsaucam gaismu, kas atgriež pie Avota, kura iedarbojas uz mums, labo mūs un tadā veidā noved mūs līdz augšupejai. Lasīt vairāk

Turēt saikni starp sirdīm

Nodarbība no Amerikas

Bāls Sulams „Šamati”, 25. raksts „Tas, kas nāk no sirds”: „Tas, kas nāk no sirds, ienāk sirdī”. Tad, kad cilvēks dzird Toras vārdus no sava skolotāja, viņš acumirklī piekrīt viņam un ar visu sirdi un dvēseli uzņemas pienākumu pildīt dzirdēto.

Taču pēc tam, nonākot citā sabiedrībā, viņš sajaucas ar vairākuma vēlmēm un domām… Tādā gadījumā viņš izvēlas svešas domas, tieksmes un maziskas kaislības, kas derdzīgas Toras garam un viņam nav spēka pretoties vairākuma ietekmei.

Manas pašreizējās vizītes laikā Amerikas kontinentā daudzi man saka: „Tad, kad mēs jūs klausījāmies virtuāli, mums bija daudz jautājumu, taču tagad, kad jūs esat atbraucis, mums nav ko jautāt”. Kāpēc tā notiek? Lasīt vairāk

Lielais vijums

Kongress Brazīlijā, 1. nodarbība

Šodien cilvēce sāk meklēt metodes, kuras ļaus vadīt mūsu dzīvi un saņemt priekšstatu par nākotni. Tieši šajā laikā no jauna atklājas kabalas zinātne. Tāpat, kā kādreiz tā atklājās cilvēcei senajā Babilonijā, lai labotos, tāpat arī šodien tai no jauna jāveic labošana, jo atrodamies otrajā egoisma pacēluma virsotnē.

Babilonijā notika pirmais egoisma uzplaiksnījums, un tagad mēs no jauna sasniedzām tā pieauguma maksimumu, taču jaunā, pilnīgi mežonīgā līmenī.

Ego mūsu pasaulē pieaug, taču ne pakāpeniski (lineāri vai eksponenciāli), bet lēcienveidā. Un šie krasie egoisma lēcieni noved pie kariem, revolūcijām, grūtiem laika periodiem. Lai gan revolūcija var būt rūpniecības vai kultūras jomā, līdzīgi Renesanses laikmetam vai tehnoloģiskajai revolūcijai. Lasīt vairāk

Kopsolī ar dabu

Mūsdienu sabiedrības problēmas nav iespējams atrisināt ar nekādām citām metodēm, izņemot izglītību, kas iemācīs cilvēkam, kā dzīvot integrālā pasaulē, palīdzēs izveidot saikni, kuru esam zaudējuši: ar bērniem, starp laulātajiem, darbā ar priekšnieku, ar varas pārstāvjiem, pasauli, visu dabu, ietverot mājas dzīvniekus. Cilvēkam jāiemācās apgūt ārējos sakarus, tas ir, kā iziet no sevis paša un uzsākt kontaktu ar kaut ko, kas atrodas ārpusē, pat ar mājas kaķi.

Mūsu nākotne ir atkarīga no tā, kā mēs iemācīsimies veidot pareizas savstarpējās attiecības, lai katrs, saglabājot savu unikalitāti, iemācītos izpaust sevi sabiedrībā.

Pirmkārt, pārstāt vainot dzīvi un dusmoties par notiekošo. Visas negatīvās parādības sabiedrībā un ģimenē, kuras mēs šodien novērojam, tās ir mūsu attīstības sekas. Jāapstājas un jāveic šodienas stāvokļa rūpīga izpēte kopā ar statistikas datiem. Lasīt vairāk