Tādēļ, lai paceltos garīgajā ir nepieciešami abi stāvokļi: gan pacēlums, gan kritums. Galvenais, neatrasties neapzinātā stāvoklī, jeb, kas vēl sliktāk, tikai materiālajā, dzīvnieciskajā stāvoklī. Nedzīvais, augu un dzīvnieciskais līmenis attiecas uz mūsu egoistisko pasauli, taču cilvēcisko līmeni nosaka mūsu attieksme pret Radītāju.

Un tāpēc ir tik svarīgi turēties vai nu pacēluma stāvoklī, vai krituma stāvoklī. Kritums ir tikpat svarīgs, tāpēc ka bez tā nav iespējam cienīt pacēlumu, un nav iespējams gūt jaunas kelim nākamajam pacēlumam. Un tāpēc šie abi stāvokļi: gaismas un tumsas ir pareizi un leģitīmi, mūs virzoši uz priekšu. Lasīt vairāk

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs | Add Comment/Ask Question→

Replika: Ludmila raksta: „Es nespēju piedot. Un uzskatu, ka katrai rīcībai ir jātiek sodītais. Taču, ja es spētu piedot, domāju, ka tad garīgi būtu daudz vieglāk. Kā iemācīties piedot?”

Atbilde: Mēs spējam iemācīties piedot, tikai pamatojoties uz to, ka izzinām savas dabas ļaunumu. Un, kad es saprotu, kāds es esmu: egoists, visu par citiem aizmirstošs, nevienam neko neatgriežu ar labestību utt. – tad es nonāku stāvoklī, kad es visas negatīvās ietekmes izsaucu uz sevi. Un tādējādi man nav ko piedot, man vienkārši nepieciešams domāt labu par citiem. Lasīt vairāk

Filed under: Jaunumi, Jautājumi un atbildes, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kāpēc nav iespējams pa tiešo atklāt ne tikai Radītāju, bet arī daudzas parādības pasaulē, kā tikai caur kādu starpnieku?

Atbilde: Lieta nav starpniekā, bet gan tajā, kā es spēju sevī izveidot kaut kādu līdzību šim spēkam. No kā es varu izveidot šādu stāvokli? Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment/Ask Question→

Darbs ar nodomu atrodas mūsu mācību, visu pūļu un darbību pašā centrā. Tāpēc, ka nodoms ir sirds noskaņošana, vēlmes virzīšana uz Radītāju. Radītājs ir vienīgais spēks, kas darbojas realitātē. Taču Viņš mūs – radījumu, radīja attālinātus no Sevis, lai mēs varētu tiekties, virzīties pie Viņa.

Tāpēc viss radījums atrodas ārpus Radītāja, ārpus garīgā, ārpus augstākā spēka sajūtas, lai dotu mums iespēju meklēt Radītāju, just, cik ļoti mums Viņa mūsu dzīvē trūkst. Lasīt vairāk

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Lūgšana un nolūks | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Vai ir kāda saistība starp pieradumu un apkārtējās sabiedrības ietekmi uz cilvēku?

Atbilde: Sabiedrībai ir milzīga ietekme uz cilvēku.

Jautājums: Kas iedarbojas labāk sabiedrība vai pieradums? Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment/Ask Question→

Rambams raksta, ka mūsu pasaule atrodas zem laika ass, taču garīgā pasaule – virs. Tāpēc, atbilstoši virzībai uz priekšu, tuvojoties garīgajam, mēs negaidot sākam just, ka sekunde ir ļoti ilgi. No mirkļa sākuma un līdz tā beigām ievietojas daudz notikumu.

Šādi mūsdienu tehnikā ierīces darbojas augstās frekvencēs un ir spējīgas apstrādāt miljoniem impulsu sekundē, ko agrāk nespēja paveikt. Taču garīgā pasaule ir daudz augstāk par mūsdienu tehniku un strādā bezgalīgā frekvencē. Un tāpēc garīgajā neeksistē īsa mirkļa – tur katrs mirklis ir bezgalība.

No nodarbības par tēmu „Pacēlumi un kritumi”, 07.07.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Replika: Psihologi apgalvo, ka laime ir nenoturīga emocija. Dzīšanās pēc laimes sniedz pretēju efektu. Cilvēki pārvērtē laimes nozīmi dzīvē un kļūst nelaimīgi. Nepārtraukti pārbauda savu stāvokli, to vien dara, kā sev jautā: „Tagad es esmu laimīgs? Un tagad?”

Un, ja atbild negatīvi, tad izjūt milzīgu vilšanos. „Mērķis būt laimīgam caurām diennaktīm ir nesasniedzams” – apgalvo psihologi, – „labāk laimi nemeklēt, bet vienkārši dzīvot”. Lasīt vairāk

Filed under: Dzīves jēga, Jaunumi, Laime | Add Comment/Ask Question→

Pasaule ir nonākusi tik smagā stāvoklī, kas to piespiedīs virzīties apvienošanās virzienā, pasaule to vēlas vai nē. Uz to mūs virza no augšienes, un ja mēs nevēlēsimies savienoties, tad apvienošanās jeb kurā gadījumā sāks realizēties. Taču mēs sajutīsimies tam pretēji un sev piesaistīsim lielas ciešanas un bēdas.

Tas līdzinās vecāku attieksmei pret bērniem: ja bērni ir draudzīgi un paklausīgi, tad vecāki ar viņiem apietas maigi. Taču, ja bērni uzvedās slikti, tad vecākiem nākas viņus sodīt, lai izlabotu un bērni to izjūt kā ļaunumu. Lasīt vairāk

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Krīze un globalizācija, Veselība | Add Comment/Ask Question→

Pats galvenais mūsu dzīvē ir pārbaudīt, kā es uztveru pasauli, cik subjektīva tā ir. Tāpēc, ka es to veidoju ar savām īpašībām, savām jūtām, savu sapratni, daudzas no kurām es saņēmu mantojumā no bijušajiem, iespējams, tāliem, tāliem gadsimtiem.

Tāpēc man ir nepieciešams pacelties virs dabiskās, automātiskās, instinktīvās pasaules uztveres un pacensties analizēt pasaules ainu apzināti, vadāmi: vai es to spēju veidot ar pārmaiņām sevī. Lasīt vairāk

Filed under: Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Vienā traktātā es uzdūros postulātam: „Konkurences augstākā forma ir sadarbība”. Kā jūs uzskatāt, vai tas būtu dzīvotspējīgs, ja to ieviestu?

Atbilde: Tā, protams, ir lieliska kabalas ideja, tāpēc ka konkurence notiek iekšēji pašā cilvēkā. Cilvēkam ir jāpaceļas virs sevis, virs sava egoisma, lai savienotos ar citiem vienā kopīgā veselumā.

Tad mēs savstarpēji atklāsim milzīgu kopīgu spēku, kas mums sniedz absolūti jaunas iespējas, lai realizētos, izzinātu. Mēs ieraudzīsim citu telpu, citas iespējas, tāpēc ka, pieņemsim, apvienojoties desmit cilvēkiem, viņi jūtās kā viens kopīgs veselums. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Kabala un citas zinātnes, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→