Pasaule ir nonākusi tik smagā stāvoklī, kas to piespiedīs virzīties apvienošanās virzienā, pasaule to vēlas vai nē. Uz to mūs virza no augšienes, un ja mēs nevēlēsimies savienoties, tad apvienošanās jeb kurā gadījumā sāks realizēties. Taču mēs sajutīsimies tam pretēji un sev piesaistīsim lielas ciešanas un bēdas.

Tas līdzinās vecāku attieksmei pret bērniem: ja bērni ir draudzīgi un paklausīgi, tad vecāki ar viņiem apietas maigi. Taču, ja bērni uzvedās slikti, tad vecākiem nākas viņus sodīt, lai izlabotu un bērni to izjūt kā ļaunumu.

Mēs tagad atrodamies īpašā situācijā: pirmoreiz visā vēsturē cilvēciskā sabiedrība pārdzīvo kopīgu transformāciju. Koronavīrusa epidēmija, izplatoties pa visu Zemeslodi, mēroga ziņā nav salīdzināma pat ar Otro pasaules karu. Taču, izņemot epidēmiju nāks vēl citi triecieni: klimatiskās katastrofas un citi ekstremāli notikumi, lai piespiestu mūs vairāk apvienoties un turēties kopā pret dabas triecieniem, tas ir, pret Radītāju.

Tā nav vienkārši epidēmija, bet gan jaunas ēras sākums, kas mūs arvien vairāk līdzsvaros, lai aizvestu līdz pareizam stāvoklim – saiknes un atkarības sajūtai vienam no otra. Mēs jau redzam, kā pagājušā gada laikā viss ir izmainījies: tūristi vairs neceļo pa visu pasauli. Katrs ielīdis savā stūrī.

Pagaidām vēl ceram atgriezties iepriekšējā dzīvē, taču tās nebūs. Nebūs nepieciešams tik daudz lidmašīnu un kuģu – pasaulē daudz kas izmainīsies. Problēmas mūs nepametīs, iekams mēs neizlabosim savstarpējās saiknes. Ja saikne būs pareiza, vedoša uz apvienošanos un vienotību, nevis, lai viens no otra gūtu labumu, tad sistēma strādās. Citādāk nē. Šādi augstākā vadība mūs mācīs.

Radītājs apstādinās visas mūsu egoistiskās darbības, līdz mēs pakāpeniski neapgūsim pēc vispārējās sistēmas piemēra visas pasaules mērogā, kā nepieciešams pareizi strādāt ar savu egoismu. Viņš mums vairs neļaus ālēties.

Radītājs mums ļāva pēdējo simts gadu laikā izveidot globālas, starptautiskas sistēmas pa visu Zemeslodi starptautiskā līmenī: internetu, ražotņu kooperāciju, tūrismu, starptautiskos sakarus. Tagad mums nepieciešams iemācīties to, kā pareizi ar šīm sistēmām strādāt: par labu tuvākajam un par labu Radītājam.

Pareizas savienošanās forma – kad katrs cenšas otru papildināt gluži kā vīrieša un sievietes, plusa un mīnusa savienība. Tāpēc man ir nepieciešams skatīties, kas otram trūkst, ko es viņam varu piepildīt. Savukārt viņš meklē tieši tādu pašu nepieciešamību manī.

Tas ir pretrunā mūsu egoismam, tāpēc ka mēs cenšamies noslēgt savienību starp mums, lai pelnītu viens no otra. Taču attīstība ir nonākusi līdz tādai robežai, kad šāda pieeja vairs nestrādā. Egoistiska pieeja ir pārstājusi nest augļus, kā tas bija līdz šim.

Un tāpēc šīs sistēmas sāks brukt un nosprostoties, iekams mēs neapgūsim, kādā formā tām ir jādarbojas. Līdz šim mēs attīstījāmies egoistiskā formā, taču tagad ir pienācis laiks izlabot to, ko esam izdarījuši. Un tas viss notiks tuvākajos gados.

No nodarbības par tēmu „Pacelt sevi augšup”, 26.06.2021.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Krīze un globalizācija, Veselība | Add Comment →