Pats galvenais mūsu dzīvē ir pārbaudīt, kā es uztveru pasauli, cik subjektīva tā ir. Tāpēc, ka es to veidoju ar savām īpašībām, savām jūtām, savu sapratni, daudzas no kurām es saņēmu mantojumā no bijušajiem, iespējams, tāliem, tāliem gadsimtiem.

Tāpēc man ir nepieciešams pacelties virs dabiskās, automātiskās, instinktīvās pasaules uztveres un pacensties analizēt pasaules ainu apzināti, vadāmi: vai es to spēju veidot ar pārmaiņām sevī.

Un tad sanāk ļoti interesanti rezultāti. Izrādās, ka pasaulei nav kaut kāda sava veidola, sava attēlojuma, sava izskata, bet gan mēs to veidojam paši.

Lieta tā, ka mums ir kaut kādi kopīgi priekšstati par pasauli, kurā dzīvojam. Šo ainu praktiski visi uztver vienādi, mums eksistē kopīga vienošanās par to, kas ir pasaule.

Mēs dzīvojam noteiktā apjomā, kurš mums tiek atainots, kā it kā eksistējošs ārpus mums. Patiesībā tas atrodas mūsos, tāpēc ka mēs to attēlojam mūsu iekšējās īpašībās. Tādējādi mēs šīs īpašības redzam, it kā ārpusē, taču patiesībā tie ir tikai mūsos noritošie attēli.

Atbilstoši kabalai, tā ir parasta pasaules aina. Taču mums ir iespēja no tās iziet un sākt pētīt pasauli, kura ir mūsu dabisko maņu orgānu ārpusē – to pretējās īpašībās.

Visas mūsu jūtas ir mūsu egoistiskās vēlmes. Tas ir, es vienmēr pārbaudu, kādā veidā es varu maksimāli vinnēt no tā vai cita konkrēta apstākļa, un tādējādi es par to spriežu. Un pat ja cenšos pacelties virs sava subjektīvā vērtējuma, es jebkurā gadījumā nespēju pilnībā no tā iziet, bet tikai piejaucu šeit kādus papildu parametrus.

Taču eksistē metodika, kas ļauj redzēt realitāti, nevis mūsu egoistiskos maņu orgānos, bet gan pretējos, padarot tos altruistiskus. Un tad mēs izzinām pretēju pasauli, kur spējam atklāt jaunas likumsakarības, īpašības, spēkus, likumus. Būtībā ar to tad arī kabalas zinātne nodarbojas.

No TV raidījuma „Kopā par galveno”, 02.09.2018.

Avots krievu valodā

Filed under: Realitātes uztvere | Add Comment →