Category Archives: ZOAR

Kāpēc eņģeļiem vajadzīgi spārni?

Zoar, nodaļa „Vaikra”, 135. p.: Septiņas debess velves augšā, katrā no tām zvaigznes un zvaigznāji, uzraugi, kuri novēro katru debess velvi. Katrā debess velvē ir rati, vieni virs otriem, lai uzņemtos sava Kunga valdīšanas nastu. Un uz katras debess velves ir rati un uzraugi, atšķirīgi viens no otra, vieni pāri otriem, no šiem – tie, kas ar sešiem spārniem, no tiem – ar četriem spārniem. No šiem – tie, kuri ar četrām sejām, no tiem – tie, kuriem dubultsejas, bet no tiem – ar vienu seju. No tiem – liesmojoša uguns, no tiem – ūdens, no tiem – vējš. Kā sacīts: „Dara Viņš vējus par Saviem sūtņiem, par Saviem kalpotājiem – liesmojošo uguni”.
Par eņģeļiem tiek dēvēti spēki – nedzīvais, augu un dzīvnieku līmenis attiecībā pret cilvēku. Šajā pasaulē cilvēks eksistē dabas iekšienē – nedzīvajā, augu un dzīvnieku, kura rada viņam nepieciešamo vidi. (vairāk…)

Vienreizēja iespēja paātrināt laiku

Trimdas beigās mums dod iespēju pašiem paātrināt savu atbrīvošanu.
Tikai šajā laika sprīdī pirmoreiz mūsu ilgajā attīstības posmā mums ir brīvas izvēles, personīgās dalības iespēja. Turpmāk tādas iespējas nebūs – tikai šajā ceļa posmā.
Patreiz, pirmoreiz vēsturē, mēs atrodamies tieši šajā etapā. Tikai šajā īsajā laika sprīdī mēs varam realizēt attīstību labā ceļā („ahišena”, paātrinot laiku), mūsu brīvo gribu. (vairāk…)

Iepazīšanās ar čūskas Saimnieku

Jau tūkstošiem gadu mēs veidojam visas iespējamās mūsu savstarpējās saiknes sistēmas, kuras mums ļauj kaut kā sadzīvot līdzās, nenogalinot viens otru, bet katrreiz sasniegt kompromisus: es tev, tu – man, tas ir mans, bet tas – tavs, un var kaut kā viens otram palīdzēt.

Saskaņā ar šīm saiknes un attālināšanās formām, mēs tiekam dēvēti kā tuvāki vai tālāki viens no otra – par tautām, civilizācijām. Pastāv vairums tādu apļu, kas mūs sasaista vai attālina vienu no otra. Tadā veidā mūs sadalīja sašķelšanās spēks, kurš kādreiz bija starp mums izlauzies. Tas strādāja kā centrifūga, kas mūs sadragāja un atsvieda vienu no otra.

Taču sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”. Un mēs jūtam, ka vinnēsim, ja apvienosimies. Tādēļ mēs sanākam kopā pilsētās, veidojam kopējas sistēmas, lai nodrošinātu sevi ar ūdeni, elektrību, dažādām ērtībām, būvējam fabrikas, rūpnīcas. Tas viss mums ir izdevīgi. (vairāk…)

Tikai vēlies un viss piepildīsies!

Jautājums: Ko nozīmē pievilkt gaismu, kura atgriež pie avota?

Atbilde: Mēs varam piedāvāt tikai savu vēlmi, nepieciešamību laboties, bet kas to labos? Es varu vienīgi atklāt sašķeltību, bet ārstēšana var nākt tikai no augšienes, un tikai ar gaismas palīdzību. Gaisma sašķēla mūsu kli/vēlmi, – pati arī to labo. Tā ir tā pati gaisma, tā pati darbība, tikai pretēja, kuru tagad vēlos.

Sanāk, ka bez tā, ka atklāju vēlmi, man nekas nav vajadzīgs. Tiklīdz atklāju vēlmi, – to dēvē par lūgšanu– tajā pašā mirklī izlabojas viss ļaunums, kuru biju atklājis. Ja es patiešām katrā etapā atklāju ļaunumu tā galējā, pēdējā formā, tas tiek labots, jo tad bez šaubām es nonāku pie patiesās lūgšanas, sauciena, MAN kāpinājuma – un neapšaubāmi notiek labošanās.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 14.12.2011

Avots krievu valodā

Nav viegli kļūt par Cilvēku…

Zoar Grāmata. Nodaļa „Berešit”, 119. p.: Dāvida Malhut gaismas veido pakāpienu veidu, kuri atrodas sākot no Malhut haze un zemāk, kuros nav cilvēka tēla. Tas ir, šie pakāpieni no haze un zemāk paceļas un iekļaujas Dāvida Malhut(ā), dēvētā „cilvēka tēls”, un kas atrodas sākot no haze un augstāk.

„Veids” nozīmē jebkura pakāpiena līmeņa lielumu. „Veido” – gluži kā veiktu zivug, jo pateicoties zivug, pakāpieni izkārtojas savā īstenajā veidā, saskaņā ar šī zivuga īpašībām, lai izlabotu visu to  veidu, kuri iekļaujas cilvēka tēlā ar iekšējā veida palīdzību.

Radījuma iekšienē ir četri vēlmes veidi – nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un cilvēciskais. Tie attīstās pakāpjveidīgi, jo Radījuma nolūks – novest veidojumu caur nedzīvo, augu un dzīvnieka līmeni līdz tādai vēlmes pakāpei, lai tas vēlētos kļūt par cilvēku. Radījums nekļūst par cilvēku dabiskā veidā, it kā Daba vai Radītājs veidotu no tā cilvēku. Nē. Cilvēka tēls šajā veidojumā atklājas tikai iepriekšējas sapratnes, apzināšanās, vēlmes, pielikto pūļu, lūguma rezultātā – no visa, kas nāk no viņa paša. Tikai tā! (vairāk…)

Divi diženie spīdekļi

Zoar Grāmata. Nodaļa „Berešit”, 113. p.: Divi diženie spīdekļi. Nespēja mēness nomierināties līdzās Saulei, jo izjuta kaunu tās priekšā… Tad Radītājs tam sacīja: „Ej un sevi samazini!”.

„Divi diženie spīdekļi” klāsta par līdzību starp radījumu – Malhut un Radītāju – deviņām pirmajām sfirot, kuras radījumam izpaužas kā Radītāja īpašības. Atbilstoši tam, kā Malhut pielīdzina sevi pirmajām deviņām sfirot, tā saplūst ar tām pēc principa „No Tavām darbībām Tevi izzinu”. Saplūsme īstenojas saskaņā ar īpašību līdzību – līdzsvaru, homeostāzi starp diviem objektiem, kā mēs to dēvējam mūsu pasaulē.

Un lai arī vienam no diviem diženajiem spīdekļiem (Malhut) nav savas gaismas, tā tomēr ir diža un staro un spēj būt cienīga kā Saule, Radītājs, jo pati par sevi tā atrodas tumsā, un tādēļ var pievienot un starot. (vairāk…)

Pārcelšanās uz garīgo pasauli

No kabalas zinātnes mēs zinām, ka viss labākais mūsu personīgajā dzīvē – vai tas būtu egoisms, vai kas cēlāks, uz ko mēs tiecamies, viss labums vēlmē baudīt vai vēlmē sniegt baudu šajā pasaulē vai augstākajā pasaulē – tiek sasniegts tikai apvienošanās ceļā.

Šodien diezgan smagās un nepatīkamās formās mēs to atklājam darbībā: saduramies ar problēmām, iegrimstam krīzē. Tas viss piesaukts, lai parādītu, ka mums ir jāapvienojas, jo citas izejas vienkārši nav. Daba spiež uz mums, neatstājot manevrēšanai brīvu telpu.

Šajos apstākļos kabalas zinātne mums piedāvā savu palīdzību. „Es jums palīdzēšu sasniegt vienotību, – tā saka. – Jūs arī paši redzēsiet, ka vairs nav citu variantu. Tikai tā var sakārtot dzīvi”. (vairāk…)

Dziesmas ar garīgo dzirksti

Zoar, nodaļa “Šemot”, 40.p.: Mēs atveram mūsu acis, redzam: svētie rati dodas savā ceļā.
Un dziesmas skaņas, kas saldina Binas dzirdi, brīnumskaistas Malhut sirdij, paceļas un nolaižas, izplatās un neizzūd…
Bet Hohma sasniedzama tikai kustībā no līnijas uz līniju, trijos punktos – holam, šuruk, hirik.
Un tad atskan dziesmas skaņas, hohmas starojums ausīs (oznaim), Binā, galvenokārt pateicoties vidējai līnijai, Tiferet, dēvētai “skanējums”. Un no tās pāriet pie Malhut. (vairāk…)

Meklē un noteikti atradīsi!

Jautājums: Ko man darīt, ja pat piecas minūtes nespēju koncentrēties Zoar nodarbības laikā? Es nezinu, kur to visu sevī meklēt?
Atbilde: Neskatoties ne uz ko, vajag meklēt, kur manī atrodas visas šīs īpašības, par kurām runā Zoar grāmata.
Ja slimniekam sacītu, ka šis teksts runā par to, kā viņam kļūt veselam, kā glābties no nelaimes, bankrota, problēmām – viņš kāri “aprītu” šo tekstu, cenzdamies izprast katru vārdu! (vairāk…)

Aviobiļete ceļam uz nākotni

Jautājums: Kas ir Zoar Grāmatas spēks, ja pagaidām mēs tajā neko nesaprotam?

Atbilde: Zoar Grāmatas spēks nav atkarīgs no tā, cik daudz mēs tajā saprotam. Tas ir atkarīgs no Grāmatas autora: no kādas pakāpes viņš to uzrakstīja, cik liels bija viņa nolūks attiecībā uz to, lai šīs Grāmatas lasīšana izstarotu uz mums īpašu starojumu, cik lielā mērā mēs varam izmantot šo gaismu, – taču tas viss nāk ne no saprašanas. Šim nolūkam nav nepieciešama nekāda sapratne. (vairāk…)