Zoar Grāmatas autoru pēdās
Viss, ko raksta Zoar Grāmatas autori, viņi sajuta, atklāja savās vēlmēs, uztveres īpašībās/kelim. Mums viņi jāapskauž, vēloties sasniegt viņu stāvokli, atklāt pasauli, par kuru viņi raksta. Mēs pat nesaprotam, ko viņi tur redz, it kā nokļuvuši nezināmos džungļos, nepazīstamā vietā, redz notiekošo tur un stāsta par to visās iespējamās formās. Viņiem pat trūkst vārdu, lai aprakstītu, jo tas ir kas jauns, neeksistējošs mūsu pasaulē. Reizēm viņi spēj rast kādu analoģiju ar mūsu pasauli, reizēm ne.
Lai atklātu to pašu, mums nav jābrauc uz to pašu vietu, jākāpj kādā kalnā, jādodas džungļos, mums jāmaina sevī mūsu īpašības, nedaudz „jāpagriež” katra īpašība, jāveic kopējā „kalibrēšana”, un tad mēs saņemsim ainu, par kuru viņi klāsta. Tad katrā vārdā, katrā burtā mēs varēsim nedaudz kalibrēt gan vienu, gan atkal citu īpašību un tādā veidā iziesim cauri tekstam, kuru viņi raksta.
Gala rezultātā Zoar Grāmatas teksts satur instrukciju: kā mēs varam mainīt sevī katru detaļu, katru uztveres īpašību, lai pastāvīgi pieturētos pie ainas, kuru formē mums Grāmatas autori. Tādā veidā, sekojot viņiem, mēs izejam ceļu.
No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 29.05.2012.
Jautājums: 
Zoar par Pesahu. Nodaļa „Bo”, 174. p. … Sacīts: „zeme, kurā bez aprobežotības ēdīsi maizi”. Aprobežotība – tā ir nabadzības maize. Un tiek dēvēta par „nabadzības maizi”, tāpēc ka mēness, Malhut, paliek samazinājumā un nesaņem svētību no saules, Zeir Anpin, un nespīd no saules, kā sacīts: „Viss ir debesīs un uz zemes”. Tas nozīmē, ka „viss”, tas ir, Zeir Anpina Jesod nostiprinās kā „debesīs”, tas ir, Zeir Anpinā, tāpat arī uz „zemes”, tas ir, Malhutā, – un saņem no debesīm un dod zemei.
Jautājums:
Pat mūsu materiālās dzīves uzturēšanai ir nepieciešama gaisma – smalks starojums („kista de–hajuta”), maziņa gaismas dzirkstele, kas Lielā sprādziena rezultātā izlauzusies no garīgā un radījusi visu mūsu pasaules matēriju – būtībā šķietamu pasauli, kas eksistē tikai mūsu uztverē.
Jautājums: 
Zoar Grāmata. Nodaļa „Bereišit” (Bereishit), 237. p.: Sacīts par Mozu: „Un nav vēl augusi jebkāda pļavas zāle” – tas ir, nav vēl izaudzis taisnais, Mozus, kā rezultātā īstenosies izteiciens: „Patiesība izaug no zemes” un tajā sacīts par īstenību: „Īstenība tiks nomesta zemē” – tiek domāti gudro skolnieki, kuri kā augi, kas aug zemē un neparādās no Šhinas trimdas laikā, līdz izpildīsies izteiciens: „Īstenība izaugs no zemes”.
Zoar Grāmata. Nodaļa „Berešit” (Bereshit), 195. p.: …Augstākie Aba ve–Ima ir vārda AVAJa burts „jud” un Binas GAR īpašība, un tiek dēvēti „bailes”, bet IŠSUT ir vārda AVAJa burts „hei” un Binas ZAT īpašība, un tiek dēvēti „mīlestība”.
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 127. p.: Tāpēc ieradās nevis Lēja, bet Rahele, lai piesaistītu Jēkaba skatienu un sirdi ar Raheles daiļumu. Un noteica tur savu atrašanās vietu. Un viņas dēļ tika atdota viņam zivugam arī Lēja un viņa radīja visas šīs paaudzes. No kurienes Jēkabs zināja, kas tā Rahele tāda ir – viņš taču nebija ar viņu pazīstams? Gani pavēstīja viņam, kā sacīts: “Un lūk, Rahele, viņa meita, atnāca ar aitām”.
Zoar, nodaļa “Vaikra”, 129. p.: …Nabaga upuris visvieglākais: divas dūjiņas vai divi jauni baloži. Bet ja nav – tas atnes nedaudz miltu un atpērkas ar tiem. Tajā pašā brīdī pasludina un teic: “Ievēroja Viņš un neatraidīja nabaga lūgšanu” – jo nabaga upuris vērtīgāks par visiem.
Pieteikties RSS barotnei