Category Archives: ZOAR

Pacēlums augšup, nevis aizbēgšana

Jautājums: Kāpēc negatīvais spēks atklājas pasaulē tik skaidri un pilnīgi neproporcionāli pozitīvajam, kuru mēs atmodinām? Iespējams, mēs vispār neko nemodinām?

Atbilde: Negatīvais spēks atmostas, lai atbilstoši tam, tu pieprasītu pozītīvo spēku. Pie tam ne tāpēc, lai neitralizētu sitienu, bet tādēļ, lai šo sitienu padarītu par noderīgu. Tu it kā lūdz tēvu, kurš tevi māca pieņemties prātā, nepārstāt nepatīkamo procedūru, bet padarīt to par simtprocentīgi efektīvu. Tu patiešām vēlies iegūt jaunu prātu un uzlabot personīgās īpašības. Tu neasocē sevi ar egoismu, kurš saņem sitienu. Gluži otrādi, tu izej no egoisma un atzīsti: „Egoismam paredzēts šis brāziens, tikai lai tas iet tam par labu, lai izmaina to”.

Un tad rūgtuma vietā tu piepeši jūti saldumu. Jo negatīvais, bez savas „triecien” iedarbības, palīdzēja tev atdalīties no savas egoistiskās vēlmes, pacelties virs tās un noteikt sev, ka šāda shēma arī atnesa labumu. Pretējā gadījumā tu nespētu nošķirties no egoisma. (vairāk…)

„Svēts” nozīmē atdodošais

Zoar Grāmata, nodaļa „Kedoshim” (Kedošim), 1. p.: „Un sacīja Radītājs Mozum: „Tev jāteic visai Israēla dēlu kopienai un saki viņiem – esiet svēti, jo svēts Esmu Es, jūsu Visvarenais Radītājs””.

Radītājs tiek dēvēts par svētu, jo atrodas atdeves īpašībā. Un bauslis „Esiet svēti” runā par to, ka mums arī jāsasniedz tāds pats stāvoklis ar gaismas, kas atgriež pie avota, palīdzību, ar tā paša atdeves spēka palīdzību, kas uz mums iedarbojas.

Neskatoties uz to, ka esam iegrimuši saņemšanas vēlmē, šis spēks mūs maina, un mēs varam pat saņemšanas īpašību izmantot atdeves labā. Tas ir kas ļoti īpašs – pārvērst saņemšanu atdevē. Starp šīm īpašībām nav kaut kā vidēja. Ja būtu kas neitrāls, vienkārši materiāls bez formas, līdzīgi stobršūnām, tad no tā tu varētu izveidot jebko – atdevi, saņemšanu, gvurot, hasadim, dinim utt. Taču vēlme baudīt nav neitrāla, tā strādā saņemšanas labā, lai saņemtu maziskas, sīkas, neīstas lietas, starp kurām mēs eksistējam. (vairāk…)

Augstākās realitātes ceļvedis

Katrreiz, uzsākot kabalas grāmatu studēšanu  un īpaši Zoar Grāmatu, mums vispirms jāpasakās par stāvokli, kuru esam izpelnījušies. Turklāt esam izpelnījušies apgūt atdeves īpašību, atdeves pasauli, savienoties ar spēka Avotu, kurš spēj mainīt un pacelt mūs augšup pāri dzīvnieciskajai pakāpei uz cilvēcisko. Tad mēs atradīsimies atdevē un mīlestībā pret tuvāko un Radītāju.

Tas nozīmē, ka jānovērtē tas „aparāts”, tas līdzeklis, kas atrodas pašlaik mums priekšā, – īpaša grāmata, kuru lasot, es nodibinu saikni ar augstāko pasauli. Ja es to augstu vērtēju, ja tiecos augšup un izjūtu dievbijīgas trīsas, tad ar grāmatas lasīšanu spēšu veikt ar sevi nepieciešamās darbības. Taču ne tāpēc, lai tikai mainītos, bet lai nonaktu pie atbilsmes ar to, kas atrodas ārpus manis.

Man šķiet, ka man visapkārt ir liela pasaule un dotajā momentā tas tā arī ir. Taču pēc tam es atklāšu, ka visa šī pasaule ir manas tilpnes/ vēlmes. Tad es uztveršu tās kā sava ķermeņa daļas, ar to izveidojot attieksmi pret Augstāko spēku, kas mani radīja un būšu ar to saplūsmē. (vairāk…)

Nomainīt spēles noteikumus

Mainīties var tikai ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie avota. Šī gaisma atnāk pati par sevi,  lai virzītu mūs uz priekšu uz izzināšanas stāvokli, kurā mēs atrodamies. Tā pastāvīgi staro arvien vairāk, citiem vārdiem, tā staro nepārtraukti, bet rešimot (informācijas gēni) nāk, nomainās un pastiprinās, tādējādi mēs sajūtam, ka maināmies.

Mēs vēlamies izdarīt vienu vai otru, veikt kādus atklājumus, attīstīt tehnoloģijas un veicināt izaugsmi – tas viss saskaņā ar rešimot. Tie uzliek mums pienākumu – un mēs rīkojamies. Pēkšņi Ņūtons atklāj vispasaules gravitācijas likumu, piepeši Einšteins attīsta relativitātes teoriju, pēc tam parādās citi zinātnieki ar jauniem atklājumiem – tādā veidā pasaule virzās uz priekšu. Atnāk dažādi cilvēki – slikti un labi, un šķiet, it kā viņi virza pasauli uz priekšu. Tādā veidā gaismas iedarbībā mēs dzīvojam iekš rešimot, kuri attīstās.

Taču, ja vēlamies atmodināt gaismu, lai tā starotu ne tādēļ, lai vairotu mūsu egoistisko vēlmi, bet lai to mainītu un pārvērstu vēlmē atdot, tad mums jāveic darbība, kas nāk no mums un kas dēvēta „pūles”. Šī darbība tiek radīta virs vēlmes, jo mums jāveic izmaiņas mūsu vēlmē. Šīs izmaiņas mēs veicam ar garīgās dzirksteles palīdzību, kas slēpjas mūsos, mūsu vēlmē, kas ļauj mums saprast, ka var rīkoties citādāk, var spēlēt ar mūsu vēlmi savādāk – tā vietā, lai izmantotu tuvāko, rīkoties viņa labā, sasniegt mīlestību un atdevi pret tuvāko. (vairāk…)

Zoar Grāmatas neierobežotais spēks

Visu, kas mums nepieciešams, var sasniegt, kā klāsta Bāls Sulams, ar Zoar Grāmatas palīdzību. Tas, kurš saprot Zoar Grāmatas spēku, neatstāj to ne mirkli savā dzīvē. Zoar Grāmata – dižens avots, kura spēks un iedarbība uz katru cilvēku ir neierobežots, tieši par šo grāmatu sacīts: „Pateicoties Zoar Grāmatai, Izraēlas dēli iznāks no trimdas” – un nekādā citā veidā.

Tādējādi, ja mēs jūtam, ka atrodamies trimdā (un tas vēl ir jāsajūt, kas nemaz nav vienkārši), tad jāpārvērš visas mūsu nepatīkamās sajūtas vēlmē baudīt, lai tās kalpotu kā piemērs nepatīkamām sajūtām vēlmē atdot, kuru vēl neesam sasnieguši un tiecamies to sasniegt.

To var izdarīt, ja mēs, atrodoties grupā, savienojam visas savas vēlmes baudīt un līdz ar to sākam pārcelt visas savas tieksmes, alkas, cerības – no vēlmes baudīt vēlmē atdot. Tā tas notiek, ja mēs piešķiram tām virzību, kas vērsta uz grupu, uz saikni starp mums. (vairāk…)

Neatstājiet Zoar ne mirkli!

Jautājums: Kā savā dzīvē neatstāt Zoar ne mirkli?

Atbilde: Neatstāt Zoar – nozīmē neatstāt to ideju, ka cilvēks var pacelties virs sava dzīvnieciskā eksistences līmeņa, pacelties pāri visam, ko viņš sajūt savās šodienas vēlmēs: kur viņš dzīvo, kā viņš dzīvo, jo tas viss norisinās mūsu vēlmju iekšienē. Viņš vēlas virs tām pacelties un redzēt, kas patiesībā ir realitāte.

Sākumā šī pieeja ir tīri egoistiska: es vēlos zināt, es vēlos valdīt, es vēlos saprast, es vēlos visu perspektīvu, sākot no šejienes un tālāk – kas notiek, kur es atrodos. (vairāk…)

Lūgt Radītāju

Jautājums: Ko nozīmē – lūgt Radītāju?

Atbilde: Lūgt Radītāju nozīmē, ka tu apzinies spēku, kas darbojas visā, kas radīts, saproti, ka esi no tā atkarīgs un nekas cits, izņemot šo spēku, nedarbojas. Tu sāc sajust, ka patiešām šis spēks pastāv, darbojas un vada visu, – tad tev ir pie Kā vērsties un ko jautāt.

Šim nolūkam tev nepieciešamas atklāšanas, ka darbojos nevis es, bet Viņš, ar labu vai ļaunu prātu, kur Viņš iedarbojas, ko dara, ko es vēlos, lai Viņš izdarītu. Taču Viņš tev nodara visu iespējamo ļaunumu, lai pievērstu uzmanību tam, kas tu esi, cik lielā mērā tu ne uz ko neesi spējīgs. Tieši tas pašlaik atklājas pasaulei mūsdienu krīzē. (vairāk…)

Zoar – saiknes sistēma ar pilnību

Jautājums: Ja iedomāties Zoar kā spēka avota centru, tad kā šis spēks izplatās uz visu dvēseli?

Atbilde: Mums nav avota, kurš spētu līdzināties Zoar Grāmatai, kuru uzrakstījuši desmit kabalisti, no kuriem katrs bija grupas daļa, integrāldaļa, kas ielikta dabas pamatā. Visa daba – apaļa un ar Augstākā spēka palīdzību izveidojās grupa, kas pauž vispārējo spēku, kas eksistē dabā. Tagad šī grupa, kas izzinājusi visus likumus, visu realitāti, visu vadību no augšienes un mūsu darbu no lejas uz augšieni, veido savā iekšienē šo spēku sistēmu no radījuma puses.

Šī grupa ielika visas labošanās sistēmas pamatus. Pirms šīs grupas tas nenotika. Pirms tās bija Pirmtēvu periods – Ābrams, Ēģipte, Pirmais un Otrais Templis, tas viss bija attīstība no augšienes uz leju. Nebija īstas trimdas, jo Ēģipte bija tikai pirmtēls, visu nākamo trimdu sakne. Tas viss bija sagatavošanās tam, lai izveidotos grupa, kas dēvēta „Israēls”, – būtībā tā pati rabīna Šimona grupa un pasaules tautas – tie, kas atrodas ārpus Israēla „sašķeļas” un iznāk ārpusē – visā cilvēcē. (vairāk…)

Pamosties pilnības pasaulē

Zoar Grāmata, nodaļa „Bereishit–2”, 101. p.: Kad viņi visi savienojās kopā kā viens veselums trešajā pilī, lūgšanas vēlme tiek raidīta, lai izdaiļotos ceturtajā pilī un tad viņi visi kļūst kā viens veselums, kā vienota vēlme un vienota saikne. Un šis ir padevības stāvoklis sava Kunga vēlmes izpildīšanas vārdā.

Mums jācenšas redzēt visu radību tādu, kāda tā eksistē pirmajā un trešajā stāvoklī. Otrais stāvoklis, kuru sajūtam pašreiz, ir tikai iztēles rotaļa, kā sacīts: „Bijām kā sapnī”.

Mums jāpaceļas virs šī sapņa, jāpamostas no tā. Cik lielā mērā mēs tiecamies atrasties modrā, patiesā stāvoklī, tik lielā mērā mēs piesaistām gaismas, paātrinot laiku (Ahišena), lai tās iedarbotos uz mums. (vairāk…)

Kā iegūt savu dvēseli?

Jautājums: Būtībā, patreiz es līdzinos dzīvnieciskam ķermenim un man vēl nav dvēseles. Kā es to iegūstu?

Atbilde: Dvēsele – Radītāja daļiņa no augšienes. Radītājs – atdeve, Binas pakāpe, vispārējās mīlestības līmenis. Ja tu iegūsti šo īpašību, tas nozīmē, ka esi ieguvis Radītāja daļiņu no augšienes. No augšienes – nozīmē, ka atdeves un mīlestības vērtība tavās acīs stāv augstāk par tavām dzīvnieciskajām vēlmēm.

Ja tu iegūsi šīs īpašības daļu, tas nozīmē, ka esi saņēmis dvēseli. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā daļā, pateicoties kurai varēsi mīlēt citus, atdodot viņiem, tu sajutīsi citādu pasauli, nākamo pasauli – kaut ko ārpus tā, ko sajūti pašlaik. Visa sfēra, kuru tu pašlaik sajūti, it kā tajā atrodies un tā tevi aptver, tā ir sfēra, kuru tu uztver sava ego iekšienē. (vairāk…)