Kabalisti – par Zoar Grāmatu, 2. daļa
Piezīmes iekavās – manas.
Zoar Grāmatas nozīmīgums Nākotnē Izraēlas dēli (jebkurš cilvēks ar vēlmi: Isra – taisni, el – pie Radītāja) iznāks no (garīgās) trimdas (no egoisma, tāpēc no Radītāja apslēptības) ar Zoar Grāmatas spēku (kura labo cilvēku un ar to atklāj viņam mūžīgo absolūto pasauli).
Zoar Grāmata, nodaļa “Naso”, 90. p.
Izraēlas atpestīšana (no egoisma un tikai šīs pasaules sajūtas tajā) un viss tās dižums (mīlestības īpašībā pret tuvāko) atkarīgs tikai no Zoar Grāmatas un Toras iekšējās daļas (Kabalas zinātne) apgūšanas.
Bāls Sulams. Priekšvārds Zoar Grāmatai, 69. p.
Zināms, ka Zoar studijas apveltītas ar dižu spēku (labošanos un augstākās pasaules atklāšanu) un zini, ka pateicoties Zoar Grāmatas apgūšanai atnāk vēlme (apvienoties, dot, mīlēt – tas ir, labot dvēseļu sašķeltību) un Zoar svētā valoda (svētums – atdeve, binas īpašība) atmodina uz garīgo darbu (labošanos).
Rabīns Nahmans no Breslavas. Sikot aRan. 108. saruna.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Līgavas nakts”, 140. p.: “Visas savienošanās pilnīgas savā secībā, viena aiz otras, kas atklāj pacēlumus un atsevišķas vienu aiz otras pakāpes, tagad sanāca kopā vienas lielas vienotības vienā pakāpē – Vienotības, kas staro no vienas zemes malas līdz otrai. Tādējādi sacīts: DIENA PĒC DIENAS ATNESĪS KŪLI, tas ir, pārrāvumi starp dienām tagad pārvēršas par lielu dižumu, jo pārtapa par nopelniem. Tādējādi viss kļūst par vienu dižu Radītāja dienu!” 
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Līgavas nakts”: “Sitra Ahrai ir tikai smalka svece no Malhut starojuma, un tā ir tikai “šoreš” (sakne) īpašība, kas pietiekama klipot eksistēšanai. Šī sakne tāpat tiek dēvēta vārdā “smalkais pavediens”, kas nozīmē smalku grēku sakni. Sacīts: “Sākotnēji tas līdzinās zirnekļa tīklam, bet beigās kļūst kā ratu kanāti”. 
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Līgavas nakts”: “15. nisanā Dāvids pasludināja pa visu Izraēlu pavēli doties karā. Viņi atradās Joava vadībā 7. sivanā, un viņi gāja un iznīcināja amonitāniešu zemi. Gan sivans, tamuzs, av un eluls, tie palika tur. 24. elulā notika tas, kas notika ar Bat-Ševu. Tomēr Tiesas Dienā Radītājs piedeva viņam šo grēku”. 
Zoar, nodaļa “Cav” (Tzav), 39. p.: …Jo Malhut tika atdalīta no Zeir Anpina un izveidota kā pilns parcufs. Tādējādi Zeir Anpinam trūkst Malhut sfiras (sefiras). Tāpat, kā tam trūkst Malhut kopumā, tāpat arī tam tā pietrūkst jebkurā Zeir Anpin daļā, – tas ir, katra tā atsevišķā sfira sastāv no deviņām sfirot, nevis no desmit. Tādējādi, kad Malhut paceļas augšup un savienojas ar Zeir Anpin, tā aizpilda visas tā daļas līdz desmit sfirotām, aizpildot katru tā orgānu. 
Zoar, nodaļa “Cav” (Tzav), 56. p.: Katram ir darba pārtraukums sestdienās un svētkos – atbilstoši viņa īpašībai. Kā, piemēram, vērsis, kuram uzmauc iejūgu, un ēzelis, kuram uzliek nastu, tāpat arī tie, kuri sev uzlika debess Malhut iejūgu, kā arī tfilins, – tie sestdienās un svētkos ir no tā atbrīvoti. 
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts „Līgavas nakts”: „Atgriežoties, it kā tika izpirkti mūsu grēki un kļuva par kļūdām, ņemot vērā, ka paliek smalks pavediens, kas spēj novest mūs līdz ļaunam nodomam… Dāvida grēks kļuva par kļūdu… Taču citiem cilvēkiem jābīstas, jo nespēs viņi sacīt eņģeļa priekšā, ka tā ir kļūda un viņi nonāks ellē Duma rokās”. 
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Līgavas nakts”: “Lielā zivuga laikā labošanās beigās mēness gaisma pielīdzināsies saules gaismai, kā sacīts: “Tas būs uz vakarpusi: nāks gaisma”. Sanāk, ka tās pakāpes dubultojas, jo 6000 tūkstošu gadu garumā tā atradās mēness īpašībā, kā sacīts: “Bija vakars, un bija rīts”. Rezultātā visi mūsu kritumi, visas tumšās naktis pievienojas dienas gaismai, gaismas atklāšanai. 
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Līgavas nakts”: “Pateicoties gaismas trūkumam, tas ir, naktij, kas ietver sevī visas tilpnes (dinim) un ciešanas, kas pretstatā dienas īpašībai, Hesed, pastāv trīsas Radītāja priekšā. Ja nebūtu trīsas, neatklātos dienas un rīta īpašība”. Mūsu pirmā labošanās – tās ir trīsas. Es bīstos saņemt gaismu tieši savā vēlmē. Es piesargos, drebu, bīstos no tā, ka nepratīšu noturēties un “atvēršu durvis” baudai, kas izpaužas gaismā.