Jautājums: Mēs slimojam un nomirstam, tāpēc ka izsīkst dzīves spēks. Nodarbojoties integrālajās grupās cilvēkiem pastāvīgi būs kopējais neizsīkstošais dzīves spēks, viņi tam pievienosies un no tā barosies. Vai tas nozīmē, ka izzudīs visas slimības un palielināsies dzīves ilgums?

Atbilde: Tas, ka cilvēki pakāpeniski pārstās sajust savu ķermeni un redzēs to ne kā ķermeni, bet kā spēku kopumu, kas aino mums šo ķermenisko tēlu un vispār visas mūsu pasaules tēlu, tas, bez šaubām, ir ļoti tuvu. Turklāt pēc tam, līdz ar to pakāpeniski sāks izzust visas slimības un visas problēmas, kas saistītas ar ķermeni, ar ģimeni un visu citu, par cik tas viss pāriet uz citu risinājuma līmeni – uz spēku līmeni.

Mūsu pasaule izzūd, jo izzūd tā pamatne, uz kuras šie spēki mums zīmē mūsu pasaules ainu, rezultātā tā izzūd. Tādā veidā mēs redzēsim, kā kopā ar šo pasauli, izzūd visas problēmas. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Mēs evolucionējam tūkstošu gadu garumā un galvenais mūsu attīstībā – domas spēks. Tas ir augstākais no visiem cilvēciskajiem faktoriem un tieši tas, galvenokārt, atšķir cilvēku no nedzīvās, augu un dzīvnieku pasaules.

Kopumā mūsu prāta attīstībai ir jāatbilst fiziskajai attīstībai. Ja intelekts pārsniedz fiziskās iespējas, tas nozīmē, ka organisms ar kaut ko ir slims. Un otrādi, ja cilvēks ir fiziski attīstīts, bet viņam nepiemīt pietiekams domas spēks, viņš var būt bīstams sabiedrībai, – piemēram, kad ķermeniskais spēks viņā kombinējas ar divgadīga bērna prātu.

Vecums ir nemainīgs kritērijs, pēc kura mēs pārbaudām fizioloģisko un intelektuālo attīstību. Šīm divām līnijām vienmēr jāsakrīt, savstarpēji jākorelē. Domas spēkam nav jāpārsniedz fiziskās iespējas, bet fiziskajām iespējām nav jāprevalē pār domas spēku. Ja šis nosacījums ir ievērots, cilvēks atrodas harmonijā: viņš var īstenot savas vēlmes un līdz ar to saprot, kuras no tām ir vērts realizēt, bet kuras – nē. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Mūsu smadzenes, mūsu prāts var funkcionēt pareizi, tikai ja sajūt augstāko sistēmu, ar kuru tam jāuztur savstarpējās attiecības: jāapkalpo un jāsaņem no tās komandas.

Katram cilvēkam, kā kopējā organisma „šūnai”, ir jāuztur nedalāma saikne ar visiem citiem un ar Dabu. Ideālā prātam jāzina, kāda ir tā personīgā loma kopējā sistēmā. Tam jāizzina šī sistēma – attiecībā uz to, kas attiecas uz pašu, tad, pateicoties tam, iemācīsies darboties tā, lai uzturētu pareizā kārtībā savu daļu un kalpotu veselumam.

Tad smadzenes sāk pareizi likt darboties ķermenim, ietverot visus tā orgānus: sirdi, nervu, limfatisko, asinsrites sistēmu uc. Viss organisms sāks strādāt attiecīgi tam, kādai jābūt tā pilnvērtīgai saiknei ar kopējo sistēmu.

Tādējādi savā fiziskajā un vēl vairāk dvēseliskajā vai garīgajā veselībā mēs absolūti esam saistīti ar citiem un ar neaptveramo Visumu. Būtībā visas sistēmas ir savstarpēji saistītas. Taču mūsu egoisms tās bojā – visos līmeņos un visos griezumos. Lūk, arī sanāk, ka labojot savu attieksmi pret citiem, cilvēks tādā veidā inicē savu sistēmu globālās izmaiņas. Tomēr mēs to uzreiz neredzam, par cik esam viens no otra atkarīgi. Līdz brīdim, kad visi izlabosimies, nav iespējams runāt par līdzīgu izdziedēšanos kādam atsevišķi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Viedoklis (Džoanna Čao, psiholoģijas profesore Northwestern University, ASV, pēc 29 valstu statistikas analizēšanas Rietum– un Austrumeiropā, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā): Sabiedrībās, kuras ir orientētas uz individuālismu, depresiju īpatsvars ir daudz augstāks nekā tajās, kurās kolektīvs ir svarīgāks par atsevišķu cilvēku. Depresijas attīstību ietekmē ne tik lielā mērā gēni kā sabiedrības vērtības. Tie cilvēki, kuri dzīvo individuālisma kultūrā (eiropiešu un amerikāņu), vērtē vienreizību augstāk par harmoniju, pašizpausmi – augstāk par saskaņu. Viņi nostāda sevi pret jebkāda veida grupām. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Mūsdienu pasaulē cilvēks dzīves krustvārdu mīklā var ierakstīt tikai vienu pareizu vārdu, kaut arī viņš uzskata, ka var brīvi rakstīt jebkuru.

Alberts Einšteins

Replika:… cilvēks dzīves krustvārdu mīklā var ierakstīt tikai vienu pareizu vārdu… – cilvēkam ir tikai viena brīva rīcības iespēja – izveidot vai atrast sev vidi, kurā viņš varētu augt cieņā un mīlestībā pret citiem, tas ir, arvien vairāk pielīdzināties Dabai (Radītājam). (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Psiholoģijā krīze tiek aprakstīta kā sāpīga parādība, taču, ja cilvēks to pārvar, nepadodas, tad notiek pāreja uz jaunu līmeni, kur tiek atbrīvots enerģijas milzums un cilvēks sāk dzīvot jaunu dzīvi.

Atbilde: Vēl jo vairāk, jebkura slimība tāpat ir izveseļošanās akts no kaites.

Pieņemsim, notika kāds bojājums. Pašlaik tas kaut kādā veidā labojas, kompensējas. Tieši šo laika posmu, kad tas tiek kompensēts, labots, mēs uzskatām kā slimību. Taču īstenībā – tā jau ir labošanās. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Viedoklis (P. Ponomarjevs, psihologs un psihoterapeits): Atsaucība – tā ir mūsu spēja just un saprast, pieņemt cilvēku bez kritiska skatiena attiecībā pret viņa būtību. Īpašība, kas ļauj mums pielāgoties citiem cilvēkiem, kaut ko dot cilvēkam, lai justos labāk.

Labi cilvēki slimo mazāk, dzīvo par 9 gadiem ilgāk. Darot labu, organisms producē hormonu endorfīnu, kas atbild par laimes sajūtu un izraisa nomierinošu efektu.

Kad mēs esam atsaucīgi un vēlamies darīt labu, mēs atrodamies savdabīgas motivācijas pacēlumā, eiforijā. Mēs jūtam savu noderību, nodarbinātību un tātad – atbrīvojamies no vientulības. Labdarības darbība dāvā mums jaunu saskarsmes vidi, kura, kā zināms, ar gadiem samazinās. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Ziņojums: Itālija – novecojoša, bet veselīga valsts, trešā valsts Eiropā pēc dzīves garuma. Taču pastāv dvēseliska slimība, kas izpaužas antidepresantu lietošanas pieaugumā, kas pēdējo 10 gadu laikā dubultojusies.

Depresija rodas no dziļas neapmierinātības. Pēdējos gados depresija ir kļuvusi par reālu sociālo problēmu.

Sabiedrība necieš vājumu. Ciešanu izpausme ir aizliegta. Jādzīvo laba garastāvokļa mākslīgā atmosfērā. Melanholija un skumjas pārvērtušās par slimību. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Ziņojums (žurnāls Quarterly Journal of Experimental Psychology): Cilvēki itin bieži aizmirst, kādēļ viņi aizgāja uz citu istabu, tāpēc ka smadzenes identificē katru istabu ar jaunu notikumu, un tai uzstāda īpašu marķieri. Durvju aile pabeidz veco epizodi un sāk jaunu „nodaļu” – tas rada grūtības atmiņas atjaunošanā par pagājušo epizodi.

Taču, ja jūs pārejat no istabas istabā, lai kaut ko uzkostu, tad paņemtā tase palīdzēs atcerēties par mērķi. Vai arī salieciet plaukstu bļodas formā – un jūs atcerēsieties, ko grasījāties darīt. Turklāt, ja jūs pārejat no istabas istabā, lai sameklētu grieznes, sakrustojiet pirkstus, lai neaizmirstu par savu mērķi.

Replika: Kabalā to dēvē „tas, kurš maina vietu, maina tās pārvaldošo spēku”. Ir trīs faktori, kuri nosaka stāvokli: laiks, pārvietošanās, vieta, kurus mēs varam mainīt ar gaismas iedarbību uz tiem.

Avots krievu valodā

Filed under: Realitātes uztvere, Veselība - Nav komentāru→

Ziņojums: Krievijas Veselības aprūpes ministrs: līdz 2020.gadam psihiskie traucējumi un depresija kļūs par Zemes iedzīvotāju pašām izplatītākajām saslimšanām. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), šodien no psihiskiem traucējumiem cieš 25% – katrs ceturtais Zemes iedzīvotājs.

Replika: Tas tā arī notiks, ja viss turpināsies tādā veidā kā pašlaik, un nebūs nekādu jaunu, to veicinošu, parādību. Kabala piedāvā: „Sadosimies rokās, draugi, lai nepazustu vienatnē…”

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→