Category Archives: Veselība

Mierīgie cilvēki – visegoistiskākie

Pētījums: Impulsīvas personības daudz labvēlīgākas salīdzinājumā ar ārēji mierīgajiem. Ģimenes pāros neiecietīgais dzīvesbiedrs ar zemu paškontroles līmeni vienmēr ir gatavs vairāk atdot savam partnerim, nekā prasīt sev.

Tādi cilvēki ar lielāku varbūtību upurēs laiku un enerģiju tuvākajiem salīdzinājumā ar tiem, kas saglabā mieru problemātiskā situācijā un rūpīgi apdomā visus iespējamos tās risinājuma variantus, pirms izvēlēsies piemērotāko. Turpretī impulsīvais ar grūtībām piedod partnerim pat nenozīmīgas kļūdas.

Replika: Tie ir divi egoisma tipi un abi ir netikumīgi, ilgās attiecībās dod priekšroku mierīgajiem, īsās – impulsīvajiem, jaunībā – impulsīvajiem, vecumdienās – mierīgajiem, tāpat arī atkarībā no otrā partnera puses, taču vienmēr ir svarīgi līdzsvarot. Turpretī garīgajā izaugsmē šie divi personības tipi ārēji izpaužas vēl vairāk, bet iekšēji – līdzsvarojas pašā cilvēkā, otrajā būtībā, kuru cilvēks iegūst.

Avots krievu valodā

Integrālā veselība

Jautājums: Integrālajā sabiedrībā katra cilvēka personīgā labsajūta pāraug sabiedriskajā. Kas ir “sabiedriskā labsajūta”?

Atbilde: Patlaban pasaulē atklājās kopējā savstarpējā saikne. Visi zinātniskie pētījumi runā par to, ka mēs esam vienota organisma daļas. No šī organisma kopējās darbības ir atkarīgs viss, un katra tā daļa ir atbildīga ne vien par sevi, bet arī par to ļaunumu, kuru tā nodara visam organismam ar savu nepareizo funkcionēšanu.

Tāpēc ikvienan cilvēkam, katrai atsevišķai cilvēces daļai tas ir jāsaprot, turklāt pareizu sapratni dod tikai integrālā audzināšana un izglītība, kas skaidro kopējās savstarpējās saiknes sistēmas darbu. (vairāk…)

Audzināšana vai dresūra?

Jautājums: Integrālās audzināšanas procesā cilvēkam paaugstinās viņa maņu orgānu jutība. Pēc tam viņš ienāk mūsu pasaulē, kur viņam nepieciešama kāda aizsardzība, tāpēc ka šeit viņu gaida nepatīkamas sajūtas. Kā iemācīt cilvēkam tikt galā ar apkārtējo pasauli, kurā viņš atgriežas pēc integrālās audzināšanas nodarbībām?

Atbilde: Cilvēks citādi izturēsies pret šo pasauli, savādāk to uztvers. Taču mums viņš nav jāapmāca, kā uztvert pasauli. Mums tā ir jāmaina. Tad, balstoties uz šo pārmaiņu sevī, viņš citādi uztvers pasauli.

Principā, mēs nepareizi audzinām bērnus, pamācot: „Nesit, nekaujies, nelamājies”. Tā nav audzināšana, bet gan tā pati dzīvnieku dresūra. Mums viņi ir jāmaina iekšēji, tā lai viņi nevarētu iesist, lamāties, kādu aizskart. Tādējādi nepieciešamas iekšējās pārmaiņas, pacelšanās uz nākamo līmeni, nevis vienkārši aizliegumu sistēmas pildīšana. (vairāk…)

Pieņemt dabas izaicinājumu

Jautājums: Kā cilvēciskās smadzenes papildina zaudētās jūtas un sajūtas, kuras kādreiz  mums bija dotas no dabas?

Atbilde: Smadzenes to nespēj kompensēt. Tādā veidā strādā Augstākā vadība. Jūs domājat, ja mēs esam radījuši laboratoriju, kas pārbauda visus mūsu fiziskos parametrus un sniedz kādu rezultātu par mūsu relatīvo veselību, tad ar to ir pietiekami? Ja mēs dzīvotu normālā vidē, mēs neslimotu un mums nebūtu nekādu lieku vajadzību.

Citiem vārdiem, tas viss iekļaujas vispārējā sistēmā, vispārējā programmā un cilvēks izjūt ciešanas visos līmeņos un visas šīs ciešanas ir kā izaicinājums, kas viņam ir jāpieņem, lai sevi izlabotu. (vairāk…)

Dusmas bremzē gremošanu

Jautājums: Kā jūs komentēsiet Rambama postulātu: „Nekad neēd, kad esi dusmīgs”?

Atbilde: Ja uzņemot barību cilvēks dusmojas, viņa organismā ieslēdzas tādas iekšējās sistēmas, kas visu viņā sadedzina un ēdiens netiek sagremots. Tiek uzskatīts, ka līdz ar to gremošanas procesā cilvēks ienes papildus traucējumus. Ja maltītes laikā viņš dusmojas, tad šis traucēklis, dusmas, it kā sagremojas asinīs un cilvēks sadedzina ēdienu, tā vietā, lai organisms to pareizi sagremotu.

Turklāt šādā stāvoklī viņš nespēj barību pareizi sagremot un norīt. Viņam ir grūti izturēt nepieciešamo gremojumu skaitu. Vidēji cilvēkam jāveic 32 gremošanas kustības, lai samaltu barību, taču ja ne, tad vismaz 14.

Kurš no mums normāli,  koncentrēti veic 14 gremošanas kustības, pirms norīt barību? Ja mēs to nedarām, mēs norijam indi. Viss ir savstarpēji saistīts. (vairāk…)

Maltīte: iekšējās apceres brīdis

Jautājums: Pieņemsim, mēs apvienojam cilvēkus veselības centrā saskaņā ar integrālo metodiku. Mēs veicam seminārus, apvienojošas spēles un rīkojam kopīgu maltīti. Kā uz to  vajadzētu noskaņoties?

Atbilde: Maltīte – nopietns iekšējās apceres brīdis, kad cilvēks domā par to: kamdēļ, kāpēc, ar ko viņš pie tam ir saistīts, kā viņš patlaban piepilda sevi fiziski, fizioloģiski, garīgi.

Mūsu gremošanas sistēma sastāv no noteiktām daļām. Kāpēc mums ir tieši 32 zobi? – Tas nāk no 32 gudrības avotiem. Kāpēc, sagremojot barību, mēs to saberžam ar zobiem, bet pēc tam norijam?

Interesanti, kā iekārtots mūsu kakls, jo viss taču sakoncentrēts tieši tur. Nevienam no dzīvniekiem nav šāda iekārtojuma. (vairāk…)

Kur ņemt ēdienu, kas pagatavots ar mīlestību

Jautājums: Ja mans bioloģiskais ķermenis sastāv no atomiem un molekulām, un es lietoju uzturā kādu vielu, kas sastāv no tiem pašiem atomiem un molekulām, taču citā proporcijā, vai tādā gadījumā notiek enerģiju apmaiņa?

Atbilde: Tas ir viens no mijiedarbības veidiem starp mums un apkārtējo vidi: visspilgtākais, visstiprākais.

Pastāv, protams, visi iespējamie viļņi: bioloģiskie, siltumviļņi utt. Taču tas ir pats redzamākais. Tu piedalies šajā procesā, gatavo ēdienu vai arī tev to pagatavo un tu to ēd. Tu šajā situācijā esi tiešs dalībnieks.

Jautājums: Cik lielā mērā ir svarīgi, lai ēdienu gatavotu cilvēki, kurus es pazīstu, kuri pret mani labi izturas? (vairāk…)

Par gardu un veselīgu ēdienu

“Ēdienu nepieciešams rūpīgi sagremot, saņemot baudu, un pateikties par to Visaugstākajam. Jāēd klusējot, savu biedru pulkā vai ģimenes lokā, katru brīdi jūtot pateicību”. (Rambams)

Šo postulātu apstiprinās jebkurš mūsdienu dietologs.

Taču ir labi, ja man ir pusstunda pusdienas pārtraukumam: desmit minūtes, lai aizskrietu pēc fāstfuda un desmit minūtes, lai atskrietu atpakaļ. Tur starp divām bulciņām man ieliks salātlapiņu, kotleti no zirga gaļas un tas viss man jāsagremo lēni, ar pateicību, labu cilvēku lokā, izbaudot aromātu, klausoties mūziku, guļot uz kreisā sāna?

Šodien mūsu apkārtējā vidē tas ir tik nereāli, gluži kā lasīt grāmatu par gardu un veselīgu ēdienu, kurā ir daudz novēlējumu un padomu. Taču, kurš tos var ievērot? Kurš ar to var nodarboties? (vairāk…)

Organisma līdzsvars ir pasaules līdzsvars

„Ēd un dzer tikai tad, kad vēlies. Izdzen sārņus pēc pirmā organisma sauciena”. (Rambams)

Visiem sārņiem – siekalām, sviedriem, dabiskiem izdalījumiem – pastāvīgi ir jāizvadās no cilvēka organisma, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst tos aizturēt, kad organisms tiecas tos no sevis izdalīt.

Turklāt cilvēkam ir jāatbrīvojas no nervu saspringuma un citiem emocionāliem uzliesmojumiem; nevari sēdēt – nesēdi, nevari stāvēt – nestāvi, tev ir jāskrien – skrien. Proti, neuzkrāj sevī nekādus sasprindzinājumus, nekādus sārņus: garīgos, morālos, fiziskos, mentālos utt.

Tas liecina par daudzām lietām, jo cilvēkam ar sevi ir jāstrādā, lai pilnībā sevi līdzsvarotu. Principā, ja viņš nopietni domā par personīgo līdzsvaru, viņš domā par saplūsmi ar Radītāju, par to, kā pareizi nodibināt saikni ar apkārtējo pasauli. (vairāk…)

Izprašanas laikmets

Jautājums: Bāls Sulams raksta, ka mūsu laikmetā ir radusies iespēja paātrināt attīstības procesu un pacelties augšup, lai sasniegtu Radītāju. Kā šo iespēju saskatīt un kā to realizēt?

Atbilde: Mēs dzīvojam īpašā laikā, kurš patiešām dod mums iespēju. Vispirms tāpēc, ka rešimot, kas mūsos atklājas, mudina mūs atklāt zinības par Radītāju, par dzīves būtību. Tas arī ir galvenais jautājums, kas mostas cilvēkos. Pēc tūkstošiem gadu ilgās attīstības cilvēks pa īstam sāk meklēt savas dzīves jēgu, nevis nodzīvot dzīvi pēc iespējas komfortablāk.

Vēl pirms kādiem piecdesmit gadiem mēs uzskatījām, ka materiāliem labumiem nebūs gala un līdz bezgalībai ekstrapolējām patēriņa sabiedrības perspektīvas. „Viss ir iespējams: mēs lidosim uz zvaigznēm, iegūsim varu pār dabas spēkiem, baudīsim dzīvi pārpilnībā…” Tāds bija mūsu egoisma vektors. (vairāk…)