Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 170. p.: Brīdī, kad dvēsele atstājusi cilvēku, visi viņa tuvinieki un draugi augstākajā pasaulē cēli soļo ar viņa dvēseli un norāda tai paradīzes vietu un soda vietu.
Jautājums: Cilvēki, kuri pārdzīvojuši klīnisko nāvi, stāsta par savām vīzijām un tas vairums gadījumos sakrīt ar rakstīto Zoar Grāmatā, kaut gan viņiem nav nekādas sapratnes par kabalu…
Atbilde: Kabalas sapratne nepalīdz cilvēkam ieraudzīt garīgo pasauli. Sajust augstāko pasauli var tikai izlabotā dvēselē. Studē cilvēks kabalas grāmatas vai nē – tam nav nozīmes. Svarīgi, vai viņš vēlas ar to sevi izlabot. Pret cilvēku pārdzīvojumiem, kuri pārcietuši klīnisko nāvi, var izturēties divējādi. No vienas puses, kad cilvēks nonāk kritiskā stāvoklī, – tas ir liels trieciens attiecībā uz fizioloģisko ķermeni, kurš pats par sevi ir ne vairāk kā vēlme baudīt. Mūsu ķermenis mums tikai šķiet materiāls, kurš aizņem vietu, bet patiesībā tā ir vēlme baudīt noteiktu piepildījuma veidu. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere, Veselība, ZOAR - Nav komentāru→