Category Archives: Veselība

Kas dod komandas mūsu smadzenēm?

Jautājums: Ja mūsu smadzenes neko nenosaka, tad kāda ir to funkcija milzīgajā dabas sistēmā?

Atbilde: Mūsu smadzenes saņem visas komandas un tālāk no tām tiek darbināts mūsu ķermenis. Taču tas nenozīmē, ka smadzenes ir neatkarīgas.

Tās pilnībā ir atkarīgas un saistītas ar visu sistēmu, gluži kā neliels dators, kurš ir aizņemts tikai ar to, ka darbina mūs, bet pats ir saistīts ar daudz lielāku datoru – ar gigantiskām smadzenēm un atmiņu. (vairāk…)

Gudrie vai kroplie…

Ziņojums: Pastāv iespēja vēl embrija līmenī mainīt cilvēka gēnu, kurš paņems labāko no tēva un mātes, un pievienos nepieciešamās intelekta īpašības, kā rezultātā tādiem ģenētiski modificētiem cilvēkiem IQ būs, sākot no 1000 un augstāk – ar gudrības attīstības rādītāju, kas 100 reizes augstāks par vidējo.

Taču dažas valstis ātrāk par citām var legalizēt ģenētisko modifikāciju bērniem. Acīmredzami, ka pirmo pieeju tehnoloģijai iegūs elite, kura spēs apveltīt sevi un savus bērnus ar augstāko saprātu. Taču cerēsim, ka gēnu inženierijas augļus varēs izmantot katrs, kurš vēlēsies, pretējā gadījumā mūs gaida tāda nevienlīdzība, kādu cilvēces vēsture vēl nekad nav pieredzējusi. (vairāk…)

Visi kopā Lielā sprādziena punktā

Jautājums: Kāda ir saikne starp cilvēku attiecībām un attiecībām starp vīrusiem?

Atbilde: Visa daba ir gluži kā viena zupa, kurā mēs visi kopā vārāmies, neatkarīgi no tā, vai tie ir lieli ķermeņi, vai sīki vīrusi. Viss zupā notiekošais tiek nodots visiem, kas tajā atrodas: akmeņiem, augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem.

Tā ir globāla, integrāla sistēma. Globāla pasaule nozīmē bezgalīgi saistīta, kurā katrs ir saistīts ar visiem pārējiem. Sacīts, ka caur pieciem pazīstamiem cilvēkiem tu savienojies ar visu cilvēci. Taču šie visa veida savienojošie pavedieni nostiepjas no viena pie otra ne tikai starp cilvēkiem, bet kopumā starp visiem dabas elementiem. (vairāk…)

Dabas periodiskā tabula

Jautājums: Sākot no pagājušā gadsimta 30. gadiem, pasaule pārvērtās vienā lielā ciematā un no šī brīža mums bija jāattiecas pret cilvēci kā pret vienu ģimeni – ar vienu valdību, ar vienu pasaules veselības, aizsardzības ministriju?

Atbilde: To vajadzēja darīt vēl agrāk, no 20. gadiem! Pirmais pasaules karš jau ir reakcija uz mūsu nevērību pret visu kopējo sistēmu, kas savieno visus vienā veselumā.

Nav svarīgi, ka ir tādas vietas kā Dienvidamerika, Āfrika, Āzija, kur vērojams ļoti zems dzīves līmenis. Arī ģimenē ir tādi: pieaugušie un bērni, savam vecumam mazāk vai vairāk attīstīti. Tomēr mūsu attieksmei pret visiem ir jābūt vienādai. (vairāk…)

Kas ir mūsu saimnieks?

Ziņojums: Gēni nosaka visu! Tie atrod mums labāko dzīvesbiedru, lai sevi dublētu veselīgos pēcnācējos. Neapzināta  DNS analīze, lai noskaidrotu saderību, notiek apmainoties ar siekalām pirmajā skūpstā. Draugus mums izvēlējās gēni: draugiem ir 1% kopīgo gēnu, tikpat daudz ir saistīti radinieki piektajā paaudzē.

Cilvēki uzskata par labāku kontaktēties ar tiem cilvēkiem, ar kuriem sakrīt ožas uztvere, bet atšķiras imunitāte (lai visi nesaslimtu). Gēni, lai izplatītos, izvēlas sev piemērotus apstākļus – mudina mūs izvēlēties noteiktu sabiedrību. Cilvēka rakstura īpatnības ir gēnu darbības rezultāts.

Baktērijas spēj izdalīt psihoaktīvas vielas, kas pastiprina reliģiskas jūtas. Baktēriju triljoni, kas mūsos dzīvo, cilvēka ķermeni izmanto tikai savās interesēs. Ķermenī ir 3000 baktēriju veidu. Vairums no tām dzīvo kuņģa un zarnu traktā, barojas kopā ar mums ar vienu barību, tām ir savas garšas priekšrocības.

Ja ēdiena sastāvs – olbaltumvielu, ogļhidrātu un citu barības vielu samērs – derīgs baktērijas attīstībai, tad tā uzmundrina savu saimnieku, izdalot ķīmiskas vielas, kas uzlabo cilvēka labsajūtu. Ja uztura deva baktērijai nepatīk, tad izdalās toksīni – tā baktērijas veido mūsu garšu un tās nosaka mūsu diēta.

Smadzeņu aktivitāte ir atkarīga no četrdesmit gēniem, un tās iedarbina baktērijas.

Tējkarotē ar ūdeni peld pieci miljoni baktēriju un piecdesmit miljoni vīrusu. Mikrobi sastāda 80% no visas Zemes biomasas. Visa biosfēra ir sistēma, kas ļauj apmainīties ar gēniem starp dažādiem mikroorganismiem.

Parazīti bojā kokus, ziedus, dzīvniekus, visu dzīvo. Ja subjekta uzvedība atšķiras no ierastās, viņš pakļauj sevi riskam – vaininieks ir parazīts, kas vada saimnieka darbības ar dažādu ķīmisko vielu palīdzību.

Plakanais tārps tik ļoti alkst pārcelties no peles ķermeņa lapsas ķermenī, ka dara peli lēnīgu, par drošu medījumu jebkuram plēsējam. Nematodi iekrāso skudras kā sarkanas ogas, putnu iecienītākais gardums, kuros tie vēlas pārcelties.

Toksoplazma sākumā dzīvo grauzējos, pāriet kaķos, no turienes cilvēkā. Inficētiem cilvēkiem ievērojami atšķiras uzvedība: viņi biežāk zaudē paškontroli, pastāvīgi atrodas trauksmes stāvoklī. Toksoplazmoze arī padara lēnāku cilvēka reakciju. Tāpēc vieni cilvēki dod priekšroku avantūrām, adrenalīnam un mūžīgiem meklējumiem, bet citiem ir pietiekami ar televizora vadības pultu.

Neironi. Cilvēks pieņem lēmumu vēlāk, nekā šādu lēmumu pieņem neironi. Smadzenes pašas lemj, kā jārīkojas. Apzināta uzvedības izvēle ir tikai ilūzija, kas slēpj reālos procesus, kas noris cilvēka galvā, neatkarīgi no viņā paša. Lēmums ir to vai citu neironu aktivitātes sliekšņa sasniegšana, šie neironi dod signālu motorai garozai par racionālas vai emocionālas uzvedības palaišanu.

Neiromediatori. Neironi nosaka mūsu vēlmes. Dažādu sajūtu avots – neiromediatori – kīmiskās vielas, kas nodrošina elektriskā lādiņa nodošanu pa sinapsēm, atzariem, kas savieno nervu šūnas.

Prieka sajūta ir atkarīga no serotonīna daudzuma galvas smadzeņu audos, depresija – šīs vielas trūkuma rezultāts. Cits neiromediators, dofamīns, liek mums tiekties nevis uz augstiem mērķiem, bet vienkāršām vajadzībām – uzturu un seksu. Ja dopamīna līmenis ir augstāks, labāk ir attīstīta šī atalgojuma un soda sistēma.

Nomoda mediators – noradrenalīns – ietekmē mūsu uzvedību, no noradrenalīna ir atkarīga uzmanības koncentrācija, rīcības motivācija, miers, atmiņas asums, labs garastāvoklis un mūsu uzvedība riska stāvoklī. Neiromediatoru atklāšana noved mūs pie secinājuma, ka mēs neesam savu jūtu saimnieki.

Replika: Kabalā viss tiek izskaidrots vienkārši: mums nav gribas brīvības, viss notiekošais noris nebrīvi, mēs visu darām piespiedu kārtā, pat ja mums šķiet, ka tieši tās ir mūsu vēlmes.

Augstākie slēptie spēki savā mijiedarbībā pārvalda mūsu organisma bioloģiskās vielas un izraisa mūsos vēlmes, domas, lēmumus, rīcības.

Izvēles brīvība dota tikai kā iespēja paātrināt savu garīgo izaugsmi. Kabala izskaidro, kā mums to realizēt. Visā pārējā mums vienmēr būs gribas brīvības, lēmumu, rīcību ilūzija. Neraugoties uz to, ka zinātne mums pierādīs, cik lielā mērā mēs esam nebrīvi.

Kabala vispār mūsu dzīvi dēvē par dzīvniecisko līmeni, bet par cilvēku dēvē tikai mūsu garīgo izaugsmi, kas vērsta uz to, lai līdzinātos Radītājam.

Avots krievu valodā

Slimības – egoisma sekas

Jautājums: Kādēļ ir vajadzīgas slimības un fiziskas ciešanas?

Atbilde: Tās ir mūsu kopējā neizlabotā egoisma sekas. Kamēr egoisms mitinās dvēselēs, pat izlabotās dvēseles, būdamas pilnīgā saiknē ar neizlabotajām, izjutīs uz sevis ciešanas.

Jautājums: Varētu vēl saprast, kāpēc ciešanas ir vajadzīgas kabalistiem – mācīties pacelties virs dzīvnieciskā līmeņa, taču, kāpēc tās vajadzīgas vienkāršiem cilvēkiem?

Atbilde: Mēs visi atrodamies kolektīvā atkarībā viens no otra, būdami vienota substance – dvēsele, vēlme saņemt. Ja šī vēlme ir „sevis dēļ” – ciešam, ja „Radītāja dēļ”, proti, tāpat kā gaisma – gūstam baudu.

(vairāk…)

Kāpēc es slimoju?

Jautājums: Kāpēc mums pastāvīgi rodas problēmas ar veselību, ģimenē utt.?

Atbilde: Mēs nezinām, kāpēc mēs slimojam, jo neredzam visu Universa sistēmu. Kāds kaut ko kaut kur izdarīja vienā vietā, bet par viņu kāds cits kādā citā vietā saņem „pa galvu”, tāpēc ka esam vienota integrāla sistēma. Tāpēc es nevaru jums pateikt, kā rīkoties, ja kāds slimo.

Mums jāvirzās tikai uz to, lai sasniegtu mūsu kopīgo apvienošanos. Tikai to! Šajā saistībā Bāls Sulams raksta: „Mīlestība pret biedriem spēj nosegt visas mūsu problēmas”.

Avots krievu valodā

Apziņas ietekme uz DNK

Pētījums: Atklājumi ģenētikā ļauj pieņemt, ka organisma ģenētiskie kodi var atrasties ne DNK molekulā. Tad, kad pētnieki apstaroja DNK paraugu ar maigu lāzeri, viņi atklāja, ka DNK pievelk un kā švamme uzsūc sevī gaismu, un saglabā tās fotonus spirāles veidā.

Esam pieraduši uzskatīt, ka pašu gaismu saglabāt nav iespējams, tikai ja pārvērst tās enerģiju citās formās, piemēram, augu zaļajā hlorofīlā. Izrādījās, ka gaismu var izmantot kā uzturu, kas uzglabāsies DNK kā neaizskarama rezerve.

Tālāk: zinātnieki novāca DNK molekulu un vietā, kur tā iepriekš atradās, gaisma turpināja griezties spirālveidā, lai gan DNK tur fiziski vairs neatradās. Kādam neredzamam spēkam nebija nepieciešama DNK molekula. Vienīgais racionālais zinātniskais izskaidrojums – pastāv enerģētiskais lauks, kurš ir vienots ar DNK molekulu, it kā DNK molekulai būtu enerģētiskais dubultnieks. (vairāk…)

Nāves aicinājums

Ziņojums: Cilvēka organisma resursam ir liels potenciāls: tas spēj dažas dienas dzīvot bez gaisa, var dzīvot pie ļoti zemas temperatūras. Tādā gadījumā, no kā tad cilvēki mirst: no „nāves aicinājuma” – komandas, kuru uzdod daba un cilvēks pats iet uz suicīdu, tāpat kā arī daudzi dzīvnieki.

Pasaulē kļūst biežāki gadījumi, kad cilvēki labprātīgi aiziet no dzīves. Pēc tradīcijas vaino stresus, nestabilu politisko un ekonomisko stāvokli. Taču patiesie iemesli ir tajā apstāklī, ka jebkurā dzīvā būtnē slēpjas „pašiznīcināšanās programma”.

Dzīvnieku pasaulē pēdējos gados tāpat bieži tiek novērotas pašnāvības, taču vaļus un delfīnus, kuri veseliem bariem izdara pašnāvību, neuztrauc ne politiskās, ne ekonomiskās problēmas. Ieprogrammētas nāves teorijas galveno ideju nosaka sekojošais faktors – sabalansēt dzīvību uz planētas. (vairāk…)

Kāpēc ir vientuļi…

Viedoklis: No katriem 100 cilvēkiem, kas cieš no vientulības, tikai 15 cieš no zaudējuma, pārējie 85 – no nesapratnes. Cilvēciskā vientulība uz 85% ir vairums visāda veida nesapratnes rezultāts, kas iekļauts trīs pamatnesapratnēs: tu nesaproti sevi, tu nesaproti citus, citi nesaprot tevi.

Kāpēc mūs nesaprot? – Tāpēc, ka mēs neesam atklāti, nemeklējam sapratni, neprotam runāt par to, vēlamies izskatīties stiprāki, nekā patiesībā esam.

Sastopot to, kurš mums sevišķi svarīgs, ar kuru mēs varētu nebūt vientuļi, mēs kaunamies par personīgo aizvainojamību (vājību, nezināšanu, neprasmi dejot, dziedāt, vārīt zupas, iesist naglas, spļaut tālāk par visiem, saprast aktuālo politisko situāciju). Mēs kaunamies un klusējam. (vairāk…)