Viss notiekošais mums nāk par labu. Visas apslēptības, tiesas, problēmas demonstrē mums tieši tās vietas, kurās patreiz jāpieliek pūles, esošajā momentā, lai varētu virzīties uz priekšu. Tāpēc vispirms jāpapūlas izkopt pareizu uztveri attiecībā uz visu realitāti.

Viss, ko mēs redzam, ir mūsu personīgie trūkumi, mūsu iekšējā pasaule, kas atklājas šādā pasaules ainā. Tāpēc visapkārt mēs redzam tikai negatīvo. Turpretī, ja vēlies pareizi izmantot katru atklāsmi, tad tev ir jāpaceļas virs katra stāvokļa ar ticību augstāk par zināšanām, lai caur šo acij redzamo pasaulīgo realitāti, pacenstos saskatīt pilnības ainu: Bezgalības pasauli. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kā mainīt savu negatīvo attieksmi pret realitāti, ja sajūti to šādā veidā?

Atbilde: Šāda negatīva sajūta mums dota tīšuprāt. Viss ir precīzi nomērīts atbilstoši gaismas un vēlmju attiecībām. Sašķeltajā sistēmā Radītājs to noregulē katram radījumam, lai mēs pieliktu pūles sevis labošanā un sasniegtu atdevi. Tad mēs sajutīsim pareizu un labu stāvokli.

Ja patreiz mums nebūtu negatīvas sajūtas, mēs nekad nesajustu stāvokli, kurā atrodamies. Sajūtu orgāni ir vērtēšanas instrumenti: es jūtu tikai to, kam piešķiru vērtību sliktā nozīmē vai labā.

Ja es ko redzu, tas nozīmē, ka uzskatu to par svarīgu: baidos no tā vai mīlu, vēlos pietuvināties vai attālināties. Es jūtu tikai to, kas mani satrauc. Turpretī atdeves īpašība mūs pilnīgi neinteresē, tāpēc ka mūsu pasaulē tā neeksistē – visi atrodas tikai vienā saņemšanas īpašībā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Galvenais, izlabot savu attiekmi pret realitāti un saprast, ka visa pasaule ir Šhina, Radītāja parādība. Tikai šī parādība patreiz man atklājas kā nedzīvā, augu, dzīvnieku daba, cilvēki – visa man apkārt esošā pasaule, kura, kā man šķiet, atrodas ārpus manis. Patiesībā tas viss ir Radītāja atklāsme, kurš patreiz atrodas apslēptībā un kurš tiek uztverts pretēji tai formai, kurai ir jābūt.

Visa šī pretējā aina skaidrojama tikai ar mūsu īpašību pretstatu. To var izlabot, ja papūlēties raudzīties uz šo realitāti ar skolotāja, grupas, grāmatu, izplatīšanas palīdzību, visiem spēkiem cenšoties to uztvert kā pilnību, meklēt, kas mums pietrūkst, lai sasniegtu šādu attieksmi un nostiprinātos, pateicoties tuvāko lokam. Tad pakāpeniski, pateicoties mūsu pūlēm, „grasis pie graša uzkrāsies liels kapitāls” un mēs sāksim sajust, ka jālabojas tikai pašiem, bet viss, kas atrodas ārpus mums, ir svētā Šhina vai dvēsele. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Mums šķiet, ka pasaule it kā atrodas ārpusē, ārpus mums. Taču tā ir tikai ilūzija, kas mums dota, lai mēs spētu to labāk saredzēt. Ja pasaule neatrodas manī, bet ārpusē, tad es izturos pret to kritiski, vērojot to kā zem palielināmā stikla. Šādu palielinājumu man sniedz ego.

Ja es kādu mīlu, tad viņā nemanu trūkumus. Turpretī, ja es kādu ienīstu un nepieņemu, tad dabiski, ņemot vērā manu egoismu, katru sīkumu viņā pārvēršu lielā netikumā un visu traktēju vēršot uz apsūdzības pusi.

Taču patreiz nav svarīgi, kurā pusē es vērtēju: labajā vai ļaunajā – galvenais, ka tādā ceļā varu atklāt vairums papildu īpašību, ar lielāku atrisināšanas spēju. Tāpēc mūsu pasauli mēs redzam kā ārējo, lai gan tā pilnībā ir iekšēja. Es it kā no sevis būtu visu izmetis uz ārieni, lai detalizētāk sevi izpētītu, kā zem mikroskopa. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 1. p.: Palūkojoties uz sevi, mēs jūtamies sabojāti un zemiski līdz tādai pakāpei, ka nav neviena cita, kas sevi grūstu tādā kaunā kā mēs. Raugoties uz To, kurš mūs radījis, sanāk, ka mums jāatrodas pakāpienu virsotnē, kura apveltīta ar slavinājumiem kā nekas cits, jo no Veidotāja, kas ir pati pilnība, jānāk absolūtām darbībām.

Patiešām, mēs redzam, ka Daba ir pati pilnība un viss tajā iekārtots daudzkārt labāk nekā mums. Cilvēka attiecības ar tuvākiem nonākušas tiktāl, lai piespiestu, nogalinātu, visu absorbētu sevī, ekspluatētu, gūtu pār viņiem uzvaru visā. Mēs redzam, ka šāda pieeja ir kaitīga. Lai dzīvotu normālu dzīvi, būtu labāk, ja mēs sadzīvotu, veidojot labas attiecības uz savstarpējības principiem, saudzējot dabu un viens otru. Tāpat mēs mācām bērnus nekauties, nebūt skopiem, bet rotaļāties kopā. Taču noskaidrojas, ka bērni uz to nav spējīgi un pieaugušie – arī. Sanāk, ka mums ir slikts raksturs. To, lūk, mēs atklājam, paveroties uz pašiem sevi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Kabalā jēdziens „matērija” nozīmē vēlmi. Nedzīvās dabas fundamentālajā līmenī tas vienkārši ir pašsaglabāšanās impulss – „visslinkākā” vēlme no visām. Tā aprobežojas tikai ar personīgās struktūras uzturēšanu, līdzvērtīgi noraidot gan kaitējumu, gan palīdzību, – lai tikai uz mūžiem paliktu kā ir. Tā ir vienkāršākā prasība, mūžīgā muguras uzgriešana jebkurai attīstībai. Kā notekūdens, nedzīvā vēlme tiecas pēc maksimāli drošas eksistences, turklāt visdrošāk – lejā.

Problēmas sākas tikai tad, kad šī vēlme izaug plašumā, „kļūst smagāka”, līdzīgi Mendeļejeva tabulas elementiem, kas atrodas beigās. Tie jau ir mainīgi un tāpēc spēj „mirdzēt”, izstarot radioaktīvo starojumu. Tiem ir sabrukšanas periods.

Kopumā mūsu tehnika, mūsu tehnoloģijas balstītas uz nedzīvo līmeni. Tikai tagad ar biotehnoloģiju palīdzību mēs sākam pietuvināties dzīvajām šūnām, taču līdz šim brīdim apmierinājāmies ar matērijas zemāko līmeni, kurš, starp citu, ir ļoti milzīgs un bagāts. Tā nav vienkārši atgrūšana, lai kas tas būtu – to var izmantot visdažādākajos veidos. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Pasaulē miljoni cilvēku gaida Mesiju. Kāpēc kabalisti sākotnēji nepaskaidroja jēdzienu „Mašiah”?

Atbilde: Cilvēkiem to nav iespējams paskaidrot. Labāk es paskaidrošu tev, bet papūlies to nodot citiem.

Mēs atrodamies lielā pasaulē, milzīgā realitātē, taču uztveram no tās tikai pavisam mazu daļu, kuru dēvējam „šī pasaule”. Dzīve un nāve – viss notiek šajā mazajā sfērā ar nosaukumu „Visums”.

Viss ir atkarīgs no apziņas. Mūsu ķermenis attiecas tikai uz dzīvniecisko līmeni, taču ar to mēs sevi šodien asocējam: barojam un dzirdam, mazgājam un liekam gulēt, īsāk sakot, pastāvīgi par to rūpējamies.

Tā esmu iekārtots: ja ķermenis ir dzīvs un vesels – man ir labi, ķermenis slimo – man slikti, ķermenis mirst – un es kopā ar to. Man šķiet, ka izņemot ķermeni, nekā cita nav. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Sešsimt tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv sešsimt tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele dalās vairums dzirkstelēs. Šeit ir jāsaprot: kā garīgais var dalīties daļās, ja sākotnēji bija radīta tikai viena dvēsele – Ādams Rišons?

Garīgais līdzinās hologrāfiskam attēlam, kura katra daļa ietver visu ainu, tikai samazinātā mērogā. Tas līdzinās tam, kā lūkoties uz kaut ko no attāluma vai tuvumā – tāda ir atšķirība starp daļu un veselumu.

Tātad, lai gan kopīgā dvēsele mums šķiet dalīta vairums dvēselēs, vairums cilvēkos, taču tā viena arī pastāv ikvienā cilvēkā, tikai dažādos „mērogos”. Šeit rodas jautājums: kāpēc starpība mērogos rada cilvēkiem šādas atšķirīgas uztveres „ainas”? Būtībā tu un es – viens un tas pats. Vienkārši mēs raugāmies uz vienoto dvēseli no dažāda attāluma. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Rakstā „Ķermenis un dvēsele” Bāls Sulams raksta, ka viss atklātais un apslēptais atrodas cilvēciskajā apziņā. Apslēptais no manis šodien – atklāsies rīt. Patreiz, sagatavošanās posmā, ko mums nozīmē „apslēptais”?

Atbilde: Pirmkārt, šeit iet runa nevis par nezināmā abstrakto jomu, bet par reāli pastāvošo esamību, kuru mēs pagaidām nevaram izpētīt. Es zinu, ka tā pastāv un zinu, ka tā no manis apslēpta. Citādi sakot, Radītājs atrodas tur, aiz priekškara – par to liecina visi mani aprēķini, visa mana pieredze.

Tās arī ir sava veida zināšanas, taču vēl neskaidrs fakts, kurš pats par sevi varētu liecināt un demonstrēt citiem. Man ir pierādījumi, taču būtība vēl nav izpaudusies. Bāls Sulams tajā pašā rakstā klāsta, ka zināšanas, kuras vēl pilnībā nav apzinātas, attiecas uz „apslēpto” jomu. Runa iet tieši par zināšanām, nevis par „filozofiju”.

Piemēram, eksperimenti ar kolaideriem un paātrinātājiem ļauj fiziķiem izvirzīt dažādas teorijas par mikropasaules struktūru. Lai arī šie elementi ir apslēpti, taču saņemtie dati ļauj izvirzīt pieņēmumus un diskutēt, par cik jau ir zināms: aiz šī „priekškara” kaut kas ir. Fakti var izrādīties nedaudz atšķirīgi no teorijām un pat pretēji zinātniskajiem minējumiem, tomēr šāda pieeja ir pilnīgi „leģitīma”. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Ķermenis un dvēsele”: Ķermeni var iztēloties kā elekrisko mašīnu ar vadiem, kuri stiepjas līdz smadzenēm. Tie darbojas caur kontaktu ar ārējiem faktoriem, un izraisa smadzenēs savas atsauksmes: sāpes vai baudu. Turpretī smadzenes norāda noteiktam orgānam, ko darīt.

Jautājums: Sanāk, ka visas ķermeņa sajūtas, visa ķermeņa dzīve – gluži kā „filma”, kuru tam demonstrē?

Atbilde: Šeit savienojas divas pieejas: subjektīvā un objektīvā. Principā, ja tu redzi, uztver zināmu pasaules ainu, tad nevari to pārsvītrot un patvaļīgi attiecināt uz fantāzijas rotaļu.  Iespējams, runa iet par fantāziju, taču šī „fantāzija” – mūsu dzīve, un mums tā ir jāpieņem kā dotums.

Jautājums: Kur tad rast īstenību?

Atbilde: Īstenības nav, viss ir relatīvs, viss tiek vērtēts no cilvēciskā viedokļa. Zemi apdzīvo septiņi miljardi, un katram ir sava taisnība. Mums nav absolūtu kritēriju, pēc kuriem varētu pārbaudīt īstenību. Mēs visi atrodamies tukšumā kā Zemeslode, kā Visums, – kas zina, kur tas „piekārts”? Pašlaik tu esi dzīvs, taču kādā brīdī mirsi, – un kā varā tas ir? Kā rokās ir pavedieni? (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→