Paziņojums: Izraēlas fiziķi Elijs Megidišs un Hagajs Aizenbergs no Jeruzalēmes universitātes pētījumu rezultātā pierādīja, ka starp dažiem fotoniem ir iespējams izveidot kvantu saikni, kas nav atkarīga no laika un telpas. Tas nozīmē, ka ir iespējams savienot divas daļiņas, kas atrodas bezgalīgā attālumā viena no otras un kuras pat neeksistē vienlaicīgi.

Praktiskās pielietošanas sfērā šis atklājums var radīt revolūciju mūsdienu komunikāciju jomā. Ir iespējams radīt dažus fotonus, kuriem ir kvantu saikne, pat ja tie neeksistē vienā un tajā pašā laikā, tos var atdalīt gan laiks, gan izplatījums.

Replika: Mēs arvien vairāk pietuvināmies robežai, kas atdala mūs no augstākās pasaules, kas atrodas ārpus laika un telpas, taču, nonākot pie augstākās pasaules robežas, zinātne būs spiesta apstāties, par cik tālākam ceļam būs nepieciešams cits saprāts, kuru cilvēks spēs iegūt, ja mainīs savas egoistiskās īpašības uz altruistiskajām. Tādā gadījumā viņš spēs saprast augstākās pasaules darbības, kas aprakstītas kabalas zinātnē.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Viedoklis: Ideju par Visumu kā „gigantiskām smadzenēm” zinātnieki piedāvāja jau gadu desmitiem. Taču tagad fiziķi var sniegt pierādījumus. Visums var augt kā gigantiskas smadzenes, ar elektriskajiem lādiņiem starp smadzeņu spoguļšūnām, kas līdzinās galaktikas formai, kas izvēršas plašumā.

Datormodelēšanas rezultāti parāda, ka dabiskā augšanas dinamika, sistēmu attīstības ceļš ir viens un tas pats dažādiem tīklu veidiem, vai tas būtu Internets, cilvēka smadzenes, vai arī Visums kopumā. Rezultātā zinātnieki apgalvo, ka Visums patiešām attīstās kā smadzenes. Pētījums paceļ nopietnus jautājumus par to, kā Visums darbojas.

Replika: Visas pasaules iekārtotas atbilstoši vienotai AVAJa sistēmai – 4 līmeņu attīstībai. Viss un katra tās daļa. Absolūtās atdeves vienotais spēks valda visā sistēmā, vada to un nosaka visu, tostarp arī mūsu likteni. Mainot sevi, mums ir iespēja ikreiz iet „kopsolī” ar tās attīstības gaitu un tādā veidā justies komfortabli. Pie tam, jau iepriekš nosakot nākamos stāvokļus un, mainot sevi, tos uztvert nevis kā ciešanas nesošus, bet kā vēlamus. Tas arī ir Kabalas zinātnes uzdevums.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No sarunas, kas notika maltītes laikā pirms kongresa sākuma Vācijā

Jautājums: Kas radīja Radītāju?

Atbilde: Mēs eksistējam pasaulē, kurā ir sākums, beigas, laiks, ierobežojums, izplatīšanās – tas ir, izmaiņas. Turpretī garīgā pasaule, pat vismazākā tās pakāpe, ir pilnība. Pilnība nevar mainīties, tai nav sākuma un beigu. Tāpēc jautājumam par to, kas norisinās garīgajā pasaulē, nerunājot jau par Radītāju, nav jēgas. Tur nekas nemainās.

Viss mainās tikai mūsu pasaulē un mainās tikai no pirmā punkta līdz pēdējam: no Bezgalības pasaules stāvokļa, kurā mēs atrodamies embrija attīstības formā, līdz tam pašam stāvoklim Bezgalības pasaulē, kurā esam pilnīgi izlaboti. Visā garīgajā pārvērtībā tikai maza šī ceļa daļiņa – mūsu pasaule – ir pakļauta izmaiņām. Turpretī viss pārējais nemainās, tur valda mūžība, pilnība, tur nepastāv laiks.

Šodien par to jau runā gan fiziķi, gan psihologi. Tāpēc nav nozīmes spriest par to, kas radījis Radītāju un vai iepriekš kaut kas ir pastāvējis, vai nē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Šodien realitātes ainu es uztveru egoistiskajā vēlmē, tā rezultātā es pastāvīgi jūtu nogurumu un nevēlos plaši atvērt manas uztveres logus, turklāt citus uzskatu par labāku ciešāk aizvērt. Es pastāvīgi sevi ierobežoju, jo mana vēlme ir ļoti maza, ļoti šaura.
Mēs veidojam visas iespējamās ierīces, kas ļauj paplašināt mūsu pasaules uztveri: teleskopus, mikroskopus, radiouztvērējus – un atklājam realitāti, kas ir daudzkārt daudzveidīgāka salīdzinājumā ar to, kuru paši sajūtam. Taču pat šo esamības fragmentu, kas atrodas mūsu redzes lokā, mēs cenšamies samazināt un ierobežot.
Rezultātā es nogurstu un noslēdzos sevī, līdz nomirstu. Nomirstu tāpēc, ka piekrītu nomirt, vēlos sašaurināt savus uztveres instrumentus. Man apnīk šī aina, un es pakāpeniski izdziestu kopā ar savas dzīves norietu. Lūk, tas norisinās saņemošajā vēlmē. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Jūs sakāt, ka „garīgais” nozīmē, ka tuvākais man svarīgāks par mani pašu. Kā to var vēlēties? Vai patiešām garīgajā nav nekā cita?

Atbilde: Jā, tieši tas arī ir garīgais. Turklāt: tev dod visu, ko vēlies, izņemot atdevi tuvākajam, – un tu vienalga to izvēlies.

Visa lieta šeit ir tilpņu/ vēlmju atklāšanā. Neviens no mums neprasa rīcības, kas stāv pāri mūsu būtībai. Vienkārši mēs maināmies un tad atklājam, ka atdeves īpašība ir svarīga vairs ne egoistiskajā nozīmē, bet pati par sevi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 20. p.: Mūsu „ķermenis” tā sliktajā formā, kas dots mums tagadnē, nenoniecina mūsu būtību, par cik tam un visiem tā ieguvumiem jāpazūd bez pēdām kopā ar visu nešķīstības sistēmu, kas ir to avots. Turpretī katrs, kam būs jāsadeg, jau līdzinās sadegušajam, it kā viņa nekad arī nebūtu bijis.

Dvēsele (nefeš), kas ietērpusies šajā „ķermenī”, arī ir tikai viena vēlme, taču vēlme atdot, kas nāk no četru šķīsto pasauļu ABeJA sistēmas. Tā nepastāv mūžīgi, par cik šī dodošās vēlmes forma līdzinās dzīvības Avotam un ir nemainīga.

Mēs atrodamies bezgalīgajā realitātē, bet visas pasaules (olamot), tas ir, apslēptības (alamot) ir tikai „filtri”, kas mums adaptē Bezgalības ainu, apslēptības pakāpes, kas eksistē tikai mūsu uztverē. Tās pazudīs, tikko mēs spēsim anulēt savu „ķermeni” – egoistisko vēlmi. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 18. p.: Cilvēks ir visa, kas radīts, centrs, bet pārejiem veidojumiem nav personīgās nozīmības un vērtības, izņemot to, cik lielā mērā tie ir noderīgi cilvēkam ceļā uz pilnības sasniegšanu. Tāpēc tie paceļas un nolaižas kopā ar cilvēku, bez jebkāda aprēķina attiecībā uz sevi.

Visiem nedzīvās, augu un dzīvnieciskās dabas veidojumiem nav savas personīgās vērtības, tie nevar sevi izlabot un tāpēc paceļas un nolaižas kopā ar cilvēku. Citādi sakot, cilvēks atklāj, ka visi šie radītās radības veidi, Visums, visa Zemes flora un fauna, atrodas tajā bez aprēķina attiecībā uz sevi pašiem, līdzīgi tam, kā mūsu fiziskajā ķermenī saglabājas iepriekšējās dabas pakāpes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 19. p.: Visas pasaules ciešanas atklājas mūsu acu skatam, lai mudinātu mūs atcelt egoismu un sasniegt altruistisko vēlmi visā tās pilnībā.

Mēs atrodamies šīs pasaules „būrī”, šī pasaule ir vienas ciešanas. No otras puses, visi 125 garīgie pakāpieni, kuros strādājot trīs līnijās, mēs pakāpeniski iegūstam altruistisko nolūku (lišma), atklāj mums Labo un labu Darošo.

Tādējādi garīgajā nozīmē mūsu stāvoklis, mūsu pasaule vispār nepastāv. „Pastāvēšana”, autentiska eksistence, nozīmē līdzību Radītājam, nolūks atdeves dēļ. Tad, kad mēs atcelsim mūsu pasaules robežu, pacelsimies virs tās, tad arī ienāksim Labā un labu Darošā realitātē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Nedrīkst aimirst, ka mūsu tilpne atrodas ārpus mums. Žēl tērēt laiku rūpēm par sevi pašu, uz to, kas ietilpst tavās personiskajās robežās, tāpēc ka tas viss ir maldi un pastāv, pateicoties tikai sašķeltības spēkam, mūsu egoisma spēkam, kas attēlo mums šādu ainu.

Protams, var nodzīvot šajā ilūzijā vēl tūkstoš gadu. Taču vēlams, ja jau esi sasniedzis šādu pārdzimšanu riņķojumu, kad beidzot sāc dzirdēt patiesību, ka viss tavs „Es” neesi tu, bet tikai tava fantāzija, virs kuras tev jāpaceļas un šāda iespēja tev tiek dota, tad vajag papūlēties to realizēt.

Taču, ja turpini prātot sava loka iekšienē, tad ne tikai nepietuvinies īstenībai, bet arī nodari lielu ļaunumu citiem, it kā urbtu caurumu kopējā laivā. Tādējādi tu kaitē pārējiem, un viss šis kaitējums tiek pierakstīts uz tava rēķina. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 9. p.: Visas atšķirības starp dvēselēm un neizzināmo Radītāja (Acmuto) būtību ir tikai tajā aspektā, ka dvēseles ir Acmuto daļa. Tas ir, gaismas pakāpe, kas saņemta tilpnē – saņemošajā vēlmē – jau ir daļa, kas atdalīta no Radītāja. Tādā veidā dvēseles nonāca no „veseluma” un kļuva „daļa”, gluži kā akmens, kas atšķelts no klints.

Mēs patreiz atrodamies dažādu frekvenču neskaitāmu viļņu un izstarojumu izplatījumā, kas pārklāj visu spektru no nulles līdz bezgalībai. Šos viļņus mēs uztveram ar uztveres aparātu palīdzību, kuri spēj uz tiem noskaņoties. Radiouztvērējs tver vilni, tam pielīdzinoties, tas ir, ģenerējot tā kopiju, kas stājas ar to sakaros, rezonansē, savienojumā. Es uztveru to savstarpējo vienotību, piemēram, dzirdu, ja tie ir radioviļņi vai redzu, ja tas ir televīzijas diapazons. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→