Category Archives: Norises

Divkārša atkarība

Krasnojarska: 2. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: No kā atkarīgs laiks pārejā no vienas pakāpes uz otru?

Atbilde: Pāriešanas laiks no pakāpes uz pakāpi ir atkarīgs tikai no tevis. Mums katram ir jābūt gribas brīvībai. Ja esmu atkarīgs no citiem, tad man nav gribas brīvības.

Proti, no vienas puses, mēs pilnībā esam viens no otra atkarīgi, taču no otras puses, mēs absolūti ne no viena neesam atkarīgi. Man jāiztēlojas, ka visa grupa atrodas ideālā stāvoklī un viss ir atkarīgs tikai no manis. (vairāk…)

Dzīvība un nāve ar kabalista acīm

Krasnojarska: 1. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: Mēs ar jums esam vienas paaudzes cilvēki. Šodien vērojot jauniešos dažādu netikumu izpausmi, kas priekš mums bija tabu, mēs nespējams rast spēkus, kā šos cilvēkus iemīlēt?

Pieņemsim, cilvēks pie stūres mātes acu priekšā notriec bērnu, kurš mirst uz vietas. Kā lai pēc tam iemīl slepkavu?

Atbilde: Runa neiet par to, lai iemīlētu slepkavu. Jūs dodat ļoti galēju piemēru, taču es mēģināšu paskaidrot. Šim nolūkam nepieciešams, lai māte paceltos līdz līmenim, kad viņa redzēs visu, kas notika patiesībā: ka mūsu pasaulē nekas netiek darīts pašu cilvēku rokām, bet viss īstenojas ar visu cilvēku savstarpējās mijiedarbības sistēmu un ar to vienīgo Augstāko spēku, kurš ved mūs uz mērķi. (vairāk…)

Inde uz zobena gala

Vienotības kongress „Nākamā pakāpe”, 1. nodarbība

No „Priekšvārda grāmatai Panim Meirot”: „Nāves eņģelis nostājas cilvēkam priekšā ar atkailinātu zobenu, ar indes pilienu uz smailes. Turpretī cilvēks paklausīgi atver muti, norij šo pilienu un nomirst”.

Nāves eņģelis – mūsu egoisms, kas pastāvīgi mūs nogriež, attālina no garīgās pasaules. Protams, tas dara to saskaņā ar metodiku, to vispārējo programmu, saskaņā ar kuru mums mums ir jāvirzās uz priekšu. Tam ir jāizaug, lai attaisnotu savu vārdu – „nāves eņģelis”.

Mūsdienās, atklājoties globālai krīzei, mēs redzam, kā cilvēce pakāpeniski sāk saprast, ka problēma nav sliktajā ekonomikā un finasēs, ne arī ģimenē, kas izjūk, bet tieši cilvēciskajā faktorā. Tas ir, mēs nespēsim glābties no krīzes vienkārši izmainot ārējās sistēmas. Rezultātā mēs sasniedzam apzināšanos, ka šis nāves eņģelis dzīvo mūsos un mūs nogalina. Mums pašiem tas ir jānogalina, kamēr tas nav nogalinājis mūs. Šis nāves eņģelis pastāvīgi arvien vairāk mūs atdala no labas dzīves, lai mēs sajustu, ka mums tas ir jāiznīcina. (vairāk…)

Ārpus laika

No sarunas, kas notika maltītes laikā pirms kongresa sākuma Vācijā

Jautājums: Kas radīja Radītāju?

Atbilde: Mēs eksistējam pasaulē, kurā ir sākums, beigas, laiks, ierobežojums, izplatīšanās – tas ir, izmaiņas. Turpretī garīgā pasaule, pat vismazākā tās pakāpe, ir pilnība. Pilnība nevar mainīties, tai nav sākuma un beigu. Tāpēc jautājumam par to, kas norisinās garīgajā pasaulē, nerunājot jau par Radītāju, nav jēgas. Tur nekas nemainās.

Viss mainās tikai mūsu pasaulē un mainās tikai no pirmā punkta līdz pēdējam: no Bezgalības pasaules stāvokļa, kurā mēs atrodamies embrija attīstības formā, līdz tam pašam stāvoklim Bezgalības pasaulē, kurā esam pilnīgi izlaboti. Visā garīgajā pārvērtībā tikai maza šī ceļa daļiņa – mūsu pasaule – ir pakļauta izmaiņām. Turpretī viss pārējais nemainās, tur valda mūžība, pilnība, tur nepastāv laiks.

Šodien par to jau runā gan fiziķi, gan psihologi. Tāpēc nav nozīmes spriest par to, kas radījis Radītāju un vai iepriekš kaut kas ir pastāvējis, vai nē. (vairāk…)

Saplūsmes recepte: neaizmirstiet „iesmērēt” ar gaismu

Bāls Sulams „Dzirdētais”, 25. raksts „No sirds nākošais”: Visi saprātīgie argumenti, ar kuru palīdzību cilvēks veido savus secinājumus par to, ka nepieciešams pastāvīgi iet Radītāja ceļu, pamatojas uz saplūsmi ar skolotāju.

Tikko viņš zaudēs šo pamatu, izzudīs viss viņa argumentu spēks. Tāpēc cilvēkam nekādā gadījumā nedrīkst uzticēties savam saprātam, bet nepieciešams tikai no jauna „saplūst” ar grāmatām un skolotāju. Vienīgi tas viņam palīdzēs, nevis prāts un pārgudrības, jo tajās nav dzīvības gara. (vairāk…)

Jāmaksā par katru mirkli

Novosibirskas kongress, 5. nodarbība

Rakstā „Miers” Bāls Sulams min šādu citātu: Viss ir ieķīlāts, un lamatas izliktas uz visu dzīvi. Veikals ir atvērts, un veikalnieks dod uz parāda. Grāmata atvērta un roka raksta, – tas ir, Radītājs visu pieraksta. Ikviens, kurš vēlēsies, varēs ņemt uz parāda – ieeja ir brīva, var nākt un paņemt. Taču nodokļu piedzinēji nepārtraukti atgriežas un no cilvēka tiek ņemta samaksa, vai viņš to apzinās, vai nē. Un viņiem ir pamats, – proti, viss ir pierakstīts. Turpretī notiekošā tiesa, kas izlemj, uz kāda pamata tiek ņemta no cilvēka samaksa, ir īstenības tiesa, un viss ir sagatavots maltītei.

Tādā veidā kabalisti pauda mūsu saskarsmes jēgu ar Radītāju..

No vienas puses, „viss ir ieķīlāts”, tas ir, nekas netiek dots bes maksas. Tas ir dabas likums, kurā mēs pastāvam un kurā visas daļas precīzi saistītas ar cēloņu un seku saiknēm. (vairāk…)

Garīgums un dvēseliskums

Novosibirskas kongress, 2. nodarbība

Jautājums: Ar ko atšķiras garīgums no dvēseliskuma? Ir cilvēki sirsnīgi, patīkami, bet garīgs cilvēks var būt ne ļoti patīkams. Kāda starp viņiem ir atšķirība?

Atbilde: Par dvēseliskiem mēs dēvējam ikdienas dzīvē patīkamus cilvēkus, kuri gatavi uz ātru līdzjutību. Tāds cilvēks tevi saprot, tev ir tuvs, var būt līdzcietīgs, palīdzēt utt.

Garīgs cilvēks ir tas, kurš, salīdzinājumā ar mūsu pasaules cilvēku, skarbā darbā ar sevi, „laužot zobus”, spītējot sev, ar milzīgu spriedzi pāraug par kaut ko abolūti citu – atdeves īpašībā, kuras nav mūsu pasaulē.

Pie tam šī īpašība veidojas pateicoties milzīgai tieksmei, milzīgam nolūkam, milzīgai piepūles koncentrācijai, uzmanībai, pastāvīgam darbam un ļoti stiprai kontrolei pār sevi. (vairāk…)

Brīnum skaists ceļš uz virsotni

Novosibirskas kongress, 1. nodarbība

Kabalas zinātne klāsta: „Savu pasauli ieraugi vēl dzīves laikā”, tas ir, atklāj vēl dzīves laikā. Cilvēks atrodas šajā pasaulē, pašreizējās sajūtās, nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā dabas līmenī, – lai sasniegtu nākamo, autentisko cilvēcisko līmeni. Runājot citādi, mums ir nepieciešams dzīvot šajā pasaulē savus 70 – 100 gadus (cik kuram), lai sevi attīstītu, paceltos augstākās pasaules sajūtā un tālāk tur attīstītos.

Jauna sajūta, jauna paradigma, jauna esamība, viss, ko mēs iegūstam kopā ar citu sajūtu orgānu un citu pasaules uztveri, tiek dēvēts „Augstākā pasaule”. Līdz šādai pakāpei mums ir jāpaceļas. Un tad – tas, ko uztver mūsu ķermenis, vienkārši aizies, paliks novārtā, netiks vairs sajusts, jo stiprākās sajūtas vienmēr apspiež zemākās. Tas attiecas arī uz mūsu ķermeni: sava organisma „dzīvnieciskajā” līmenī es griežu matus, taču man nesāp. Kapēc nesāp? Tāpēc, ka mati ir augu līmenis un es, atrodoties līmeni augstāk, varu zaudēt matus pilnīgi bez sāpēm. Analoģiski notiek arī paceļoties uz mūsu nākamo, cilvēcisko pakāpi.

Šī pacēluma problēma pastāvīgi mūs motivē. Būtībā dēļ tā mēs arī dzīvojam. Cilvēces vēstures gaitā mēs tā arī virzījāmies uz priekšu – mūsu egoisma mudināti, lai tas attīstītos līdz mūsdienu stāvoklim, kad redzam, ka cilvēks visu it kā ir sasniedzis – un viņam nekā nav. (vairāk…)

Darba prasme vidējā līnijā

Novosibirskas kongress, 1. nodarbība

Jautājums: Ko nozīmē darbs vidējā līnijā un kā to sajust?

Atbilde: Patiesībā vidējā līnija nepastāv. Dabā darbojas tikai divi spēki: atdeves spēks (zīmējumā – sarkanā krāsā) un saņemšanas spēks (melnā krāsā). Cilvēks nav ne viens, ne otrs. Šie abi spēki nāk no augšienes. Pastāv atdeves spēks, kurš radīja pretēju sev saņemšanas spēku. Šie divi spēki, pieņemsim, pluss/ mīnuss arī pastāv dabā. No tiem nāk viss: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais. Cilvēks kā „garīga būtne” eksistē balstoties uz šo divu parametru salīdzinājuma, savienojuma sevī.

Ekrāns – pluss, ego – mīnuss. Cilvēks, savienojot tos sevī pareizā veidā, paceļoties virs sava egoisma, mērojot ceļu ar ticību augstāk par zināšanām, arī veido šo vidējo līniju. (vairāk…)

Redzēt pasauli tādu, kāda tā ir

Kongress Novosibirskā, 1. nodarbība

Kabala – īpaša zinātne, kas principā izskaidro visu. Taču tā ir jāizzina. Šī zinātne tiek izzināta ne ar to prātu un ne ar tām vēlmēm, ar kuriem esam piedzimuši, – ne caur mūsu būtību.

Mēs piedzimstam “dzīvnieciskajā” līmenī, un mums jāattīsta sevī nākamā līmeņa īpašības – pakāpi “Cilvēks” (“Ādams”), kas nozīmē: “līdzīgs” (dome) Augstākajam spēkam.

Materiālajā realitātē mēs tāpat arī saņemam visus iespējamos signālus no apkārtējās pasaules atbilstoši mūsu līdzībai ar to. Atkarībā no tā, kādā diapazonā un ar kādu jutību strādā mani dzirdes, redzes un pārējie maņu orgāni, es arī uztveru apkārtējo pasauli, lai gan tajā  pastāv vēl milzīgs frekvenču, visu iespējamo avotu daudzums, kurus es neuztveru. Tādējādi es uztveru pasauli tikai tajā diapazonā, kurā noskaņoti mani maņu orgāni vai ierīces, kuras es varu radīt, lai šos diapazonus paplašinātu un ne vairāk. Mēs neradām to, kā mums nav, mēs tikai palielinām to, kas mums ir. (vairāk…)