No Rabaša raksta „Nepieciešamība radīt dēlu un meitu garīgajā darbā”: Pēc tam, kad cilvēks pielicis daudz pūļu un palicis tukšā, „savā apziņā” viņš pārliecinās, ka viņš pats nav spējīgs atbrīvoties no sava egoisma un ka tikai Radītājs spēj viņam palīdzēt.

Tāpēc viņam nav jātic, kā to dara reliģiozie cilvēki. Ja cilvēks vēlas strādāt atdeves labā, viņš tik lielā mērā atklāj savu ļauno sākotni „zināšanās”, ka ir spiests noticēt „augstāk par zināšanām”, ka Radītājs tomēr viņam spēj palīdzēt, lai viņš varētu izrauties no vēlmes baudīt važām.

Sacīts, ka „gudrība atnāk tikai ar pieredzi”. Mums nepieciešami autentiski, nevis māksloti uztveres instrumenti. Sākumā jāizzina viss, kas nepieciešams, prāta iekšienē un tikai pēc tam jāpaceļas augstāk par to. Mums jāizpilda viss darbs, ko esam spējīgi veikt, lai izveidotu savas uztveres tilpnes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Kāpnes atrodas uz zemes un sniedzas līdz debesīm”: Cilvēkam ir jāzina, ka Radītājs dzird katru lūgšanu.

Proti, mums ir skaidri jāapzinās, ka katrs mūsu lūgums, vēlme, katrs mirklis iekļaujas kopējā sistēmā un visas mūsu sajūtas ir kopējās sistēmas sekas. Ja mēs veicam kādu piepūli, tad tā dabiskā ceļā ietekmē visu sistēmu, par cik viss ir saistīts. Taču šī saikne no mums ir apslēpta, tāpēc mums ir jāsasniedz par to zināšanas, bet pēc tam sajūta, ka visa realitāte iekļauta vienā augstākā sistēmā, kas dēvēta par Radītāju vai „Nav neviena cita, izņemot Viņu”.

Šī sistēma saņem visus signālus, ka nāk no mums: gan no mūsu attīstības, kas norisinās dabiskā, instinktīvā veidā, kā arī visas papildu iedarbības, kas nāk no sabiedrības, šīs iedarbības paceļas augstāk par dabisko attīstību. Viss iekļaujas sistēmā, un tā neapšaubāmi reaģē uz šo lūgumu: „Radītājs dzird ikvienu lūgumu”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Kapēc taisnīgie izpaužas pateicoties grēciniekiem”: Lai cilvēks virzītos uz priekšu garīgajā ceļā un sasniegtu pilnīgu atdevi, nevis apstātos pacēluma stāvoklī, uzskatot, ka tālāk nav kurp virzīties, Radītājs pārvērš viņu par grēcinieku, sūtot viņam noziedzīgas domas par to, ka nav vērts strādāt Radītāja labā, bet gan tikai savā labā.

Tā cilvēks krīt, taču nesaprot, ka kritums viņam tiek dots kā palīdzība virzībai uz priekšu, bet uzskata, ka iet pretējā virzienā. Tāpēc viņš jūtas kā pakārts starp debesīm un zemi, sliktākajā stāvoklī, salīdzinājumā ar jebkuru citu cilvēku uz zemes un tāpēc ir gatavs vērsties pie Radītāja ar lūgšanu.

Radītājs dzird jebkuru lūgšanu, kā sacīts: „Tam, kurš atnācis attīrīties – palīdz” – ar to, ka iedod viņam svēto dzēseli. Sanāk, ka noziedzīgas domas cilvēkam tika sūtītas, lai viņš varētu palūgt Radītājam palīdzību, pretējā gadījumā viņš tā arī paliktu tajā pašā stāvoklī visu savu dzīvi, kā pašā darba sākumā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 99. p.: „Un nostājās kalna pakājē”. Tā notiks pēdējās atbrīvošanās laikā, tas ir, mācekļu vadībā, kas mantojuši zināšanas no viedajiem, līdzīgi vergam, kurš iet līdzās sava kunga zirgam.

Jautājums: Kā panākt, lai vergs ietu līdzās kunga zirgam, nevis otrādi?

Atbilde: Tas ir atkarīgs no mums. Bāls Sulams Zoar Grāmatas Priekšvārda beigās raksta, ja savā darbā mēs pareizi sadalīsim iekšējo un ārējo, tad arī pasaulē viss dalīsies atbilstoši. Un otrādi, ja mēs sevī neveicam pareizo dalījumu, tad arī pasaule dalās nepareizi.

Tādējādi visi pasaules pārmetumi liecina tikai par to, ka tu pats vēl neesi iekšēji dalīts pienācīgā veidā. Tev iekšējie, garīgie jēdzieni, tādi kā atdeve, mīlestība, Radītājs, grupa nepaceļas virs materiālā jēdziena. Rezultātā tu visu pasauli apgriez otrādi “ar kājām gaisā”, nolaižot iekšējo lejup un ārējo paceļot augšup kā kaut ko svarīgu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 93. p.: Tad, kad valda Laba un ļauna atzīšanas koks, kas pārstāv ikdienas šķīstumu un ikdienas nešķīstumu, tad šiem viedajiem, kas salīdzināmi ar sestdienām un svētku dienām, nav nekā vairāk par to, ko viņiem dod šie ikdienas cilvēki. Tāpat kā arī sestdienā nav nekā vairāk par to, ko izlabo ar tās palīdzību ikdienās.

Cilvēks pats par sevi, savā pamatā ir tikai punkts. Visu savu „ķermeni”/ vēlmi viņš saņem no apkārtējo loka ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie avota. Turklāt šo „ķermeni” piepilda gaisma, Radītājs, kas tajā atklājas.

Tāpēc kabalisti raksta par to, kā cilvēks caur vēlmēm/ tilpnēm/ kelim, kurus saņem no sabiedrības, katrreiz atklāj Radītāju. Viss, par ko rakstīts Zoar Grāmatā, ir Radītāja atklāsmes līmeņi tajās vēlmēs, kuras mēs saņemam no apkārtējo vides. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Patiesa lūgšana par patiesu vēlmi”: „Laikā, kad cilvēks pūlas atdot Radītājam, viņš atklāj, ka viņa ķermenis nespēj izdarīt ne mazāko kustību, ja nedomā saņemt no viņa labumu. Un šeit viņam sākas trimda, tas ir, ciešanas no tā, ka lai cik daudz viņš strādātu, nav redzama nekāda virzība uz priekšu, bet visa pamatā ir egoisms.

Visas viņa ciešanas ir tajā, ka viņš nav spējīgs strādāt Radītāja labā. Viņš vēlas strādāt atdeves dēļ, bet ķermenis, kas pakļauts egoistisko spēku verdzībai, viņam to neļauj. Tad viņš sauc Radītāju, lūdzot viņam palīdzēt, jo redz, ka atrodas egoistisko spēku verdzībā un nav nekādas iespējas izrauties no šīs varas. Tāda lūgšana tiek dēvēta par patiesu, par cik cilvēks pats nespēj iziet no šīs trimdas un pretoties savai dabai un tikai Radītājs spēj viņu izvest.

Visus stāvokļus: trimdu un atbrīvošanos cilvēks iziet savā iekšienē, savā attieksmē pret personīgo dabu un pret Radītāju. Pastāv divi spēki, divi mērķi, kuru dēļ cilvēks var strādāt, virzīt sevi: savam labumam vai Radītāja labā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kā sasniegt tik stipru vēlmi pēc garīgā, lai tas izstumtu no ķermeņa visas pārējās vēlmes?

Atbilde: Ikvienā no mums ir „613” vēlmes, kuras nepieciešams savas izpratnes pakāpē noskaņot uz atdeves, mīlestības, savienošanās, savstarpējā galvojuma diženumu un svarīgumu. Visam, kas iziet ārpus manām personīgajām, pašlabuma interesēm, jākļūst man svarīgākam par mana ķermeņa egoistiskajām vēlmēm.

Ja cilvēks šādā veidā atdala iekšējās un ārējās vēlmes un noskaņo sevi virzienā no sevis uz ārieni, tad ar to pagaidām ir pietiekami. Katru sekundi arvien no jauna ir jāpārbauda un jācenšas noturēties tajā pašā domas virzienā.

Turklāt rezultātā ieradums kļūst par otro dabu un pateicoties pūlēm, kuras pielieku, pie manis atnāk gaisma. Vēl nedaudz piepūles – vēl nedaudz gaismas. No šādiem mirkļiem es sāku veidot sevi, jo „Cilvēkam nav citas labošanās, kā tikai virzīt visus esošos un nākamos mirkļus tā, lai tie būtu piesaistīti Viņa diženajam vārdam” – vēl un vēl nedaudz. Tieši no tādām „izejām” (no Ciona) arī atnāk Tora.

Tad, kad es jūtu, ka esmu iznācis no pareiza nolūka, man rodas vēlēšanās atgriezties, un es pieprasu gaismu, kas atgriež pie avota, kas dēvēts par Toru. Sanāk, ka tieši no Ciona, no tādām izejām (jeciot) dzimst Tora: ne no pacēlumiem, bet no kritumiem, iziešanām no pareiza nolūka.

Tādā veidā es pastāvīgi pievienoju vēl un vēl vienu „burtu”, līdz caur mani iziet visa Toras grāmata.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 29.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Neiedomājami grūti aprakstīt garīgo pasauli ar pasaulīgiem vārdiem, iztēloties laicīgajā prātā. Būtībā tas vispār nav iespējams, jo runa iet par citas dabas būtību. Tomēr pamēģināsim…

Jānošķiras no visa, ko mēs dotajā brīdī redzam, jūtam un saprotam un jāiztēlojas, ka pastāv prieks no atdeves un tā ir vienīgā bauda, kāda vien var būt. Šī bauda tiek izjusta tikai no atdeves darbībām, no Radītāja.

Radītājs vēlējās radīt radījumu, kurš augstu vērtēs Radītāja stāvokli. Tāpēc Viņš veido radījumu ar vēlmi baudīt un iemieso viņā vismazāko baudu no visām iespējamām – dzirksteli, „tievu sveci”.

Tā ir mānīga sajūta, tāpēc ka īstenībā nav iespējams egoistiskajā vēlmē sajust baudu. Egoistiskajai vēlmei  šī dzirkstele tiek dota tikai dzīvības uzturēšanai, lai tā varētu vismaz kaut kā eksistēt. Pateicoties šai sīkajai dzirkstelei dzīvo visa mūsu pasaule.

Taču īsta bauda iespējama tikai no atdeves darbībām, tas ir dabas likums. Turklāt, lai prastu novērtēt šo īpašību, atdeves cildenumu, mēs no melnā radības punkta sākam veidot milzīgas saņemšanas tilpnes, kā melnus siluetus uz balta fona. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”: Bauslis par mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu ir galvenais Toras likums, bet visi pārējie 612 Toras baušļi ar visām sastāvdaļām ir nekas vairāk kā daļu summa, kas sastāda šo vienu bausli un kurš šo summu nosaka.

Kopā ir 613 „baušļi” – 613 labošanās darbību. Mēs labojam nolūku, kas raksturīgs saņemošajai vēlmei, – no egoistiskās (saņemšanas dēļ) uz altruistisko (atdeves dēļ). To veikt nozīmē „izpildīt bausli”.

Baušļu skaits tiek noteikts ar atsevišķo saņemošo vēlmju skaitu dvēseles tilpnē. Tās dalās divās daļās:

•  augšdaļā – Galgalta ve – Einaim (G”E), 248 vēlmes;

•  apakšdaļā – AHAP, 365 vēlmes.

Nolūks saņemšanas dēļ tiek dēvēts par „ļauno sākotni”, bet nolūks atdeves dēļ – „labo sākotni”. Sākums paliek, taču vai tas ir labs, vai slikts – to nosaka nolūks. Tādējādi labošanās ir nolūka mainīšana. Ja nolūks virzīts uz sevi, tad tā ir ļaunā sākotne, ja uz tuvāko – labā sākotne.

Tātad mums jāizlabo 248 un 365 vēlmes, kopā tās sastāda 613. Taču patiesībā runa iet par 612 vēlmju izlabošanu, tajā pašā laikā pēdējais bauslis par mīlestību paliek „problemātisks”. Saskaņā ar kabalistu sacīto, izlabojot 612 vēlmes, mēs nonāksim pie mīlestības. Citādi sakot, no cilvēka savstarpējām attiecībām ar tuvāko mēs nonāksim pie savstarpējām attiecībām ar Radītāju.

Kopējā sistēmā atrodas vēlmju īpašā daļa, protams, savstarpējā iekļautībā ar pārējām, – grupa, kurai sevi ir jāizlabo. Turklāt sākumā manis šeit nav. Taču tikko es sākšu strādāt ar grupu, ar biedriem, vēloties savienoties ar viņiem un īstenojot to darbībā, es atklāšu, ka mana daba tam pilnīgi pretojas: „Es neesmu spējīgs, es nevaru, nevēlos, nedarīšu”. Lūk, tā arī ir ļaunā sākotne – kad vēlos apvienoties, taču ļaunā sākotne man traucē.

Tad es to dēvēju par savu „nīdēju” un pieprasu labošanos – no biedriem, no tuvākajiem un tiem, kas attālināti, kur vien ir iespējams. Es noskaidroju, kur atrodas labošanās, kā to īstenot, kā pārvarēt savu sākotni. Un tādā veidā – līdz brīdim, kamēr sajutīšu nepieciešamību vērsties pie Radītāja.

Tas nenotiks momentāni. Kliegt es varu jau tagad, taču pēc tam egoistiskā vēlme pieaug un pati doma par Radītāju kļūst neizturama. Es Viņu ienīstu, esmu gatavs Viņu pārvērst pelnos, lai tikai nevērstos pie Viņa pēc palīdzības. Man šķiet, ka no manis prasa neiespējamo, it kā tā vietā, lai iznīcinātu ienaidnieku, man viņš ir jāmīl un jāpalīdz viņam. Tas it nemaz nav viegli. Un tad, sajūtot bezizeju, taču neskatoties ne uz ko vēlmē sasniegt atdevi, es vēršos pie Radītāja.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 21.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Šamati”, 42. raksts „Eluls”: Cilvēkam no augšienes tiek dots tumsības stāvoklis, un tad viņš var redzēt, cik lielā mērā viņa darbs ir nesavtīgs. Ja arī tumsības stāvoklī viņš spēj palikt priekā, tā ir pazīme, ka viņš strādā Radītāja dēļ. Cilvēkam ir jāpriecājas un jātic, ka no augšienes viņam sniedz iespēju strādāt tieši atdeves labā.

Ja pāri visiem dvēseles stāvokļiem cilvēks atrodas priekā, tā ir pazīme, ka viņš jau ir atslēdzies no savas saņemošās vēlmes un var virzīties uz priekšu. Tādā veidā mēs vienmēr pārbaudām: vai esam iegrimuši egoistiskajā vēlmē, vai arī varam nedaudz virs tās pacelties? Cilvēks nelūdz labu noskaņojumu, lai turpinātu darbu, gluži otrādi, viņš tieši ir apmierināts ar tumsību, sliktu garastāvokli un sajukumu. Pāri tam visam viņš ir spējīgs uz kādu pavisam mazu piepūli.

Lai kādā stāvoklī mēs atrastos, mēs nepiešķiram tam izšķirošu nozīmi, bet paceļamies virs tā. Ja saņemošo tilpņu sajūtā stāvoklis šķiet slikts, bet virs tā esmu spējīgs strādāt atdevē, vienotībā un biedru mīlestībā, tad tā ir droša pazīme, ka turu pareizo kursu. Sajust tumsību saņemošajās tilpnēs un virs tām, pat ar vismazāko piepūli, tiekties uz saikni, uz atdevi – tāds ir viss mūsu darbs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→