Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Vai mums jātiecas sasniegt prieka izjūtu, par kuru pastāvīgi runājam, vai arī tas atnāks dabiskā veidā?

Atbilde: Priekam pastāvīgi jābūt ar mums. Tas ir stāvoklis, kad man ir dzīvības gars, kas atnāk caur grupu, kura mani pastāvīgi atbalsta lielā mērķa sasniegšanā, tajā, ka esam īpaši, izredzēti lielai misijai, lielam darbam, tam, lai kalpotu pārējiem.

Par cik kalpošana pārējiem ir vēlama Augstākā spēka acīs, tad šis augstākais darbs jāveic priekā, pretējā gadījumā tu mēro ceļu nepareizā virzienā un tev nav saiknes ar gaismu, ar Radītāju.

Tu nevari raudāt un vienlaikus garīgi strādāt – tā nenotiek!

Prieks ir pārbaude un tajā pašā laikā vektors, kas norāda, kurp tev jāvirzās.

Palasiet, ko raksta Dāvids savos psalmos. Viņš apraksta milzīgas problēmas, kas nostājas garīgajā ceļā, taču tas viss iet kopsolī ar prieku. Tāpēc tās nav vienkāršas lūgšanas, tā ir dziesma!

No 5. nodarbības Sanktpēterburgas kongresā, 14.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Visas kabalas grāmatas tiek dēvētas par Toras grāmatām, tāpēc ka tās uzrakstītas, vadoties no garīgās izzināšanas, kuru sasnieguši cilvēki, kas atrodas aiz robežas, kas atdala no mums garīgo pasauli. Viņi šīs grāmatas ir sarakstījuši. Vienīgais, kas tev ir vajadzīgs – rast no šīm grāmatām tajās esošo brīnumaino spēku.

„Brīnumlīdzeklis” nozīmē, ka visas tavas īpašības, kas patlaban tev ir, viss tavs intelekts un jutība, enerģija, apķērība – visas tavas cilvēciskās īpašības pilnīgi neattiecas uz garīgo izzināšanu un ne ar ko tev nepalīdzēs. Tu vari būt visgudrākais vai visdumjākais, tas nav svarīgi. Tu vari sēdēt pie šīm grāmatām kā „zābaks”, nesaprotot nevienu vārdu un pat nezināt valodu, kurā šīs grāmatas uzrakstītas – tam nav nozīmes un tas neatšķiras no tā, ja tu būtu iezubrījis no galvas visu grāmatu.

Palīdzēs tikai viens – izmantot šo grāmatu kā brīnumlīdzekli. Brīnumlīdzeklis ir īpaša saikne, kuru tu vari nodibināt ar šīm lapām. Taču, kādā veidā caur šīm teksta lappusēm tu iedarbini kaut kādus spēkus, tev nav zināms. Tu nepazīsti sevi pašu, nezini, kas tās ir par lappusēm, tu neesi pazīstams ar augstāko sistēmu. Taču tajā mirklī, kad tu uztver šo tekstu kā brīnumlīdzekli, tu ieslēdzies tev nezināmajā sistēmā un to aktivizē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Gudrības augļi”: Zoar Grāmatā rakstīts par diviem biedriem, kuri atrodas vienā laivā un viens no viņiem piepeši sāka urbt tajā caurumu. Biedrs iesaucās: „Kāpēc tu urb caurumu laivā?!” Neprātis viņam atbildēja: „Kāda tev daļa, es taču urbju zem sevis!” Patiešām, viens cilvēks var visu sabojāt.

Materiālajā pasaulē šādā gadījumā mēs visi slīkstam, taču kas notiek garīgajā pasaulē?

Tāpēc cilvēkam ir aizliegts nošķirties no sabiedrības. Viņam nav tiesību lūgt par savu dvēseli, par sevi pašu, pat ja ar to vēlas sniegt baudu Radītājam. Cilvēkam jāraida lūgšana par visiem kopā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Krasnojarskas kongress, 3. nodarbība

Jautājums: Jūs sakāt, ka „nav iespējams pateikties Radītājam tajā brīdī, kad raudu”. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Es nevaru kliegt aiz sāpēm un vienlaicīgi pateikties tam, kas man šīs sāpes nodara. Tāpēc, ka sāpju sajūta liecina par to, ka jūs nevarat Viņam būt pateicīgi, tas ir, iespējams jūs to arī darāt, taču tīri ārēji. Jūs saprotat, apzināties to prātā, taču ne jūtās.

Jāstrādā ar savām jūtām tā, lai, labojot egoismu, sāpju vietā jūs spētu sajust baudu. Ja šķērslis nāk no Radītāja, tas nozīmē, ka šim  šķērslim ir jāpārvēršas priekā, baudā. Mēs ar to arī nodarbojamies. Tas nozīmē, ka labojam mūsu kelim/ tilpnes.

Taču, kamēr jūtat savā stāvoklī kādu trūkumu, nevar uzskatīt, ka jūs pateicaties Radītājam. Principā, Viņam nav jāpateicas. Tad, kad jums ir labi, tas tad arī nozīmē jūsu neapzinātu pateicību Viņam. Turklāt, ja jūs to vēl arī samērojat ar Viņu, tad tā ir pilnīga pateicība. Viss ir ļoti vienkārši.

No Krasnojarskas kongresa 3. nodarbības, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Ja cilvēks sevi jūt „dienas baltajā gaismā” un viņam šķiet, ka viss viņa darbā ir brīnišķīgi, it kā viņš visu saprot, jūt, kā virzās uz priekšu savā sirdī un prātā, attīstās gluži kā mūsu pasaulē – tas netiek dēvēts par garīgo izaugsmi. Šī attīstība atrodas vien tajā pašā mūsu pasaules plaknē. Viņš var iemācīties no galvas visus rakstus un visu teoriju, taču tas nenozīmē garīgo virzīšanos uz priekšu.

Virzība uz priekšu notiek tieši tādos stāvokļos, kad cilvēks jūtas saputrojies, nomaldījies, izjūt bailes no notiekošā šajā pasaulē, tajā pašā pasaulīgajā plaknē, kurā pagaidām eksistē. Katrreiz tas norisinās tajā pakāpē, kurā viņš atrodas esošajā momentā. Kā rakstīts ķēniņa Dāvida Psalmos: „Tu noslēpi savu vaigu, un man kļuva bail”. Šādu stāvokli dēvē par tumsu.

Taču tieši tumsā cilvēks var sevi pārbaudīt, vai viņš ir spējīgs šajā tumsā saglabāt saikni ar Radītāju. Viņš nelūdz, lai tumsa izklīstu un viss noskaidrotos, kļūtu saprotams, iestātos miera un drošuma sajūta. Gluži otrādi, viņš priecājas, ka patlaban šajā tumsā viņam ir asa nepieciešamība „pielipināties” Radītājam. Viņš priecājas un pateicas par šo tumsu un vēlas tajā palikt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kas ir lūgšana?

Atbilde: Lūgšana ir lūgums, kas raidīts Radītājam par to, lai man iedotu atdeves spēku. Pasaulē valda vispārējais atdeves spēks, uz tā turas pasaule. Šis spēks, kas dēvēts par Radītāju, Veidotāju, atrodas visa Universa pamatā. Ja es vēršos pie šī spēka, tad varu palūgt tikai atdeves spēku. Ko vēl citu tas var man dot?

Es lūdzu, lai šis spēks man pietuvinātos, tas ir, ar savu atdeves enerģiju vairāk mani ietekmētu. Taču tad, kad Radītājs sāk uz mani iedarboties ar savu atdevi, es varu uztvert šo spēku dažādi. Ja esmu tam gatavs un līdzinos Viņam ar savām īpašībām, tad jūtu Viņa pietuvināšanos kā labestīgu, man no tā ir labi. Turpretī, ja atrodos ar Viņu pretējās īpašībās, tad Viņa pietuvināšanos man uzskatu kā ļaunu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Bāla Sulama rakstiem („Gudrības Augļi”): Tad, kad Jēkaba dzimtas 70 dvēseles savairojās līdz 600. 000, viss atgriezās pie sākotnes un nepieciešams savākt visu ganību baru, lai nostumtu akmeni, kas aizšķērso aku. Turpretī, ja pietrūkst viena indivīda spēks, tad tas vājina visu kopīgo spēku.

Tas nozīmē, ka ikviena daļa ir nepieciešama, lai veidotu veselumu un katrs, kas bija iekļāvies kopīgajā, taču no tā ir izgājis, ne vienkārši iziet pats par sevi, bet nodara kaitējumu veselumam kopumā. Šeit slēpjas sabiedriskās lūgšanas jēga: vienam cilvēkam ir aizliegts atrauties no visiem un lūgt par sevi pašu, pat to, lai viņš viens pats sniegtu labpatiku Radītājam, tā vietā, lai kopā lūgtu par visiem.

Tas, kurš atdalās no sabiedrības un lūdz par sevi personīgi, ne vien neveido, bet gluži otrādi, posta savu dvēseli, ietērpjoties lepnības bruņās. Cilvēkam visi savi spēki jāvērš kopējā labuma vārdā visās savās lūgšanās Radītājam. Tāpēc, ka tāda ir vispārējās gaismas būtība, kas piepilda katru daļu ar nosacījumu, ka tā atceļ savu personīgo eksistenci un nesajūt sevi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Bāla Sulama rakstiem „Gudrības augļi”: Kopīgas lūgšanas laikā cilvēkam aizliegts atrauties no pārējiem un lūgt par sevi, pat ja arī viņš vēlas sniegt Radītājam prieku, taču vēlas darīt to pats, nevis kopā ar pārējiem. Tas, kurš atraujas no sabiedrības un lūdz par savu, personīgo dvēseli, neveido to, gluži otrādi, nodara ļaunumu savai dvēselei, kļūdams par to „augstprāti, ar kuru Radītājs nespēj atrasties kopā”.

Nav viegli pārvarēt šo grūto psiholoģisko problēmu. Mūsu ego neļauj mums apzināties, atcerēties, apgūt un pieņemt noteikumu, ka tikai, izejot no sava ķermeņa robežām, tur ārpusē mēs atradīsim savas dvēseles tilpni. Turpretī viss, kas man tagad psiholoģiski šķiet kā mans „Es” – pastāv tikai manā fantāzijā, lai es atceltu šo priekšstatu, anulētu un redzētu sevi ārpus tā.

Lai šo faktu, šo pasaules uztveri pieņemtu un ar to dzīvotu, mums nepieciešams spēcīgs biedru atbalsts, mācības, neatlaidīgs darbs un savstarpējais galvojums. No tā sākas jebkura labošanās darbība, jo egoisms ikreiz pieaug un no jauna jāstrādā ar šo papildu nastu, lai, neskatoties uz to, izlemtu, ka mūsu tilpne atrodas ārpus tā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 57): Tajā mirklī, kad pārpildīsies tavu pielikto pūliņu trauks, atnāks lūgšanas laiks. Taču līdz šim brīdim tici tam, ko sacījuši viedie, ka nav iespējams rast garīgo atklāsmi, nepieliekot pūles.

Tad, kad piepildīsies pielikto pūļu mērs un tava lūgšana kļūs pilnīga, tad Radītājs atbildēs uz to ar visu savu devību, kā sola viedie: „Tici, ka ieguldīji pūles un atradi!” Līdz tam tu neesi spējīgs uz lūgšanu, kuru Radītājs sadzirdēs.

Visa šī pasaule, visas augstākās pasaules, visas to pakāpes, kuras lejupnāk no augšienes virzienā uz leju, viss mūsu darbs šajā pasaulē paredzēts tikai tam, lai sasniegtu lūgumu, kliedzienu, lūgšanu, vēršanos pie gaismas, Radītāja, lai Viņš mūs izlabotu. Turpretī mūsu uzdevums – tikai atklāt vajadzību laboties un tur mums nebūs atlaides. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kādā tilpnē cilvēks atklāj garīgo pasauli?

Atbilde: Atstarotajā gaismā – citiem vārdiem, atdevē, kad viņš rūpējas par tuvāko vairāk kā par sevi pašu, kad tuvākais viņam svarīgāks par sevi pašu.

Jautājums: No kā cilvēkam jāatsakās, lai iegūtu šo garīgo tilpni?

Atbilde: No domām par sevi.

Kā es, būdams pilnībā egocentrisks, pāriešu pie tāda stāvokļa, kurā pilnībā pārslēgšos citiem par labu? Kur ņemt tādu vēlmi, kur rast spēkus, kā pielikt pūles?

Šeit man palīdzēs gaisma, kas atgriež pie Avota. Tas arī tiek dēvēts par „brīnumu iziešanā no Ēģiptes”: es atbrīvoju jūtas un prātu no savas vēlmes varas, no raizēm par sevi pašu un veltu to tuvākajam. Protams, to nav iespējams izdarīt vienpersoniski. Gūsteknis nespēj atbrīvot sevi no ieslodzījuma, nespēj izvilkt aiz matiem no purva. Vēlme un rūpes par sevi ir viss, kas man pieder. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→