Radītājs rada apslēptību un mūs pakāpeniski ved caur viņa sajušanu, lai mēs saprastu, kam ir jābūt apslēptības vietā: kādam Radītāja tēlam, atdeves tēlam, tur ir jāatklājas? Tas līdzinās spēlei, kur pašiem ir jaaizpilda trūkstošie fragmenti, noprotot, kam tur ir jābūt, lai iegūtu pilnu ainu.

Es it kā aizpildu krustvārdu mīklu, ierakstot trūkstošos burtus, lai izveidotos vārds. Tikai šajā gadījumā – ne vārds, bet kāds tēls, atdeves realitātes fragments. Mums pašiem ir jāaizpilda šī aina. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Un viņš lai liek savu roku uz dedzināmā upura galvas, un Tas Kungs to labvēlīgi pieņems par salīdzināšanu. (Tora, „Iziešana”, „Vayikra”, 1:4)

Hesed ir labā roka, tai jābūt augstāk par mūsu domām un jūtām, jo atdeve, mīlestība un žēlsirdība stāv augstāk par visu.

Principā mūsu pasaulē žēlsirdība nozīmē vājību. Ja kāds mani mīl tik lielā mērā, ka pastāvīgi ir pret mani žēlsirdīgs, es to sāku egoistiski izmantot un momentāni, tā sacīt, kāpju viņam uz galvas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Lūgšana un nolūks, Tora - Nav komentāru→

Visu grēku sakne  ir kreisās (līnijas) pārsvars pār labo. Katram cilvēkam ir sava sakne augšienē.

Tas, kurš pastiprina kreiso (līniju) un to atdala no labās, izraisa strīdu starp kreiso (līniju) un labo, tāpat kā starp tām bija strīds vēl līdz tam, iekams vidējā līnija tās iekļāva sevī.

To visu grēcinieks dara savas dvēseles augstākajā saknē. (Zoar Grāmata ar komentāru „Sulam”, nodaļa „Vayikra”, 411. p.) (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Lūgšana un nolūks, Tora - Nav komentāru→

Kongress par integrālo audzināšanu, 5. seminārs

Visa Universa sistēma izjūt negatīvu sašutumu par to, ka tās daļas savstarpēji harmoniski nedarbojas. Sistēmā ir daļa, kas dēvēta par Aba (tēvs) un daļa, kas dēvēta par Ima (māte).

Māte ir absolūtas atdeves īpašība, hefec hesed (absolūta žēlsirdība). Tēva īpašība ir augstākais saprāts, Hohma gaisma, dzīvības avots. Abām šīm daļām savstarpēji harmoniski ir jāpastāv.

Vēl ir Keter vai Radītājs – nodoms, doma, programma, kas sniedzas līdz kādai realizācijai, kas atrodas lejā.

Mātei ir jāizveido pamatne, vieta, kurā var ienākt Radītāja gaisma. Taču tas ir iespējams tikai atbilstoši tam, kā mēs par to viņu lūdzam, jo, atrodoties absolūtas žēlsirdības stāvoklī, viņa neko nevēlas sev personīgi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Jautājums: Kā prasīt gaismu cilvēkiem, kurus redzu atrodamies ciešanās un kā tajā pašā laikā attaisnot Radītāju?

Atbilde: Sākumā jāiziet labošanās process. Es raidu lūgšanu Radītājam savādāk: „Līdzīgi tam, kā Tu man atklājies kā Labs un labu Darošs, bez jebkādas ļaunuma drusciņas Savos darbos, tikai virzot mani ar negatīvo uz labu un atklājot šo negatīvo ar sāpēm, kas ir daudz lielākas salīdzinājumā ar manām, lai gan arī es saprotu, ka tas nesīs man tikai labu, – lūdzu Tevi nedaudz viņiem atklāties, izpaust viņiem Savu labestību”.

Jautāsim citādāk: kā mums attaisnot Radītāju par savām ciešanām? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Mums šķiet, ka mēs nesaņemam momentānu atbildi uz saviem lūgumiem un lūgšanām. Taču tas tā nav, tu acumirklī saņem atbildi. Tu atrodies integrālā sistēmā, kas iekšēji saistīta miljardiem pavedienu. Tāpēc nevar būt, ka tu veiktu kādu darbību: domās, vārdos, darbos un līdz ar to neietekmētu sistēmu. Jebkuras mazākās izmaiņas, kas notiek tevī, satricina visu sistēmu. Šī sistēma reaģē uz jebkuru savu elementu.

Tas ir gluži kā viens organisms, kas reaģē uz jebkuru savu atmiņas šūnu, jebkuru vēlmi. Tu esi saistīts ar visiem un nevari veikt nevienu kustību, neuztraucot ar to visu sistēmu. Visi sāk kustēties, pateicoties tev, un tu pastāvīgi maini sistēmu. Mehāniskas darbības uz sistēmu izraisa minimālu iedarbību un pat vārdi – arī ļoti nelielu. Taču ar savu nolūku tu veic grandiozas izmaiņas visā sistēmā, pat šodien, kad tavs nolūks vēl nav īsti pareizs, taču tu centies to sasniegt. Tu gluži kā zīdainis, kurš pūlas virzīties uz priekšu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→

Kas mainās, savienojot augstāko pakāpi ar zemāko? Rodas kopīgi garīgie organismi, parcufim, kurus mēs paši radām. Protams, šāda dzimšana ir iespējama, pateicoties tikai augstākajai gaismai, taču kā atbilde uz mūsu vēlmi.

Katrreiz, kad vēlamies pielipināties augstākajam, mēs liekam zemākajai pakāpei pielipināties augstākā  AHA”Pam un radīt jaunu formu, jaunu kopīgo parcufu augstākajam un zemākajam. Šis parcufs arī tiek dēvēts par dvēseli (Nešama). Mēs to radām paši. Radījuma materiāls ir, bet mēs pievienojam tam savu prasību, trūkumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Mīlestība pret tuvāko”: Raugos uz mazu punktiņu, kas dēvēts par mīlestību pret tuvāko un domāju par to, ko es varu darīt, lai sniegtu prieku visiem pārējiem?

Un noraugoties uz cilvēkiem, redzu viņu ciešanas, slimības un katra personīgo sāpi, tāpat arī visas sabiedrības kopējās ciešanas, tas ir, karus starp tautām. Taču, izņemot lūgšanu, man viņiem nav ko dot un tas tiek dēvēts „pārdzīvot līdzi sabiedrības ciešanām”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Vai jūs varat zinātniski paskaidrot, kādā veidā uz realitāti iedarbojas lūgums/ lūgšana par citu cilvēku? Kāpēc lūgšana ir it kā „īpaša” parādība?

Atbilde: Mēs visi atrodamies vienotā vēlmju tīklā un ja ar savām vēlmēm iekļaujamies viens otrā, savienojamies ar vēlmēm virs mūsu egoisma, vēlot otram labu kā sev pašam, tad, pieņemot sevī svešu vēlmi, varam izraisīt tās piepildīšanu ar gaismu, tāpēc ka vēlme ir sveša, bet labestīgs nolūks pret to ir mans un tas izsauc augstāko gaismu atbilstoši īpašību līdzības likumam.

Jautājums: Tad, kad tuksnesī tauta saņēma debess mannu, bija viens nosacījums: neatstāt krājumus rītdienai. Tie, kuri neklausīja un noslēpa savākto mannu, nākamajā dienā to atrada  sabojātu un pilnu ar tārpiem. Ja MAN ir lūgšana, apvienotā vēlme, pareizs lūgums Radītājam, tad kā kabala traktē šo nosacījumu?

Atbilde: Neatstāt krājumus nozīmē nedomāt par sevi. Neatstāt krājumus nozīmē ticēt Radītājam, atrasties atdeves īpašībā.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Kāpēc Radītājs mums atklājas caur izmisumu?

Atbilde: Izmisums ir ļoti labs stāvoklis, taču tam nav jābūt galīgajam. Aiz izmisuma jānāk risinājumam.

Izmisums ir tad, kad es raugos savās vēlmēs un redzu, ka neko nespēju izdarīt. Tas ir brīnisķīgi! Bāls Sulams raksta, ka cilvēka dzīvē nav labāka stāvokļa, kā tas, kad viņš jūt, ka neviens nekādā veidā viņam nespēj palīdzēt un viņš pats sev arī nē: vispār viss ir krahs. Šajā mirklī viņš sāk saprast, ka tikai Radītājs var viņam palīdzēt un tad viņam rodas patiesa vajadzība pēc Radītāja. Tāpēc izmisums ir brīnišķīga sajūta, tikai tai ir jābūt pareizi izveidotai. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→