Kongress Maskavā, 3. nodarbība
Pareizi savstarpēji mijiedarbojoties grupā mēs nonākam pie darba trīs līnijās.
Kreisā līnija ir kritiskās izpausmes: kā es vērtēju Radītāju, sevi, mūsu mijiedarbību, mūsu milzīgās vēlmes, milzīgo sarūgtinājumu no tā, ka es līdz šim neesmu saņēmis nekādu atbildi. (vairāk…)
Jautājums: Jūs teicāt, ka cilvēks ar sava nolūka spēku spēj ietekmēt realitāti. Kā to izdarīt?
Atbilde: Tas ir jāmācās. Vispirms nepieciešams gūt saikni ar Augstāko spēku un kopā ar Viņu censties mainīt dzīvi.
Nepieciešams studēt kabalas zinātni, lai uzzinātu, kā realizēt mūsu nolūkus, lai aiz nolūkiem būtu spēks, kurš šos nolūkus veidos un pamatojoties uz to cilvēks sāks sajust, ka viņš dzīvo jaunā realitātē. Un tad šī realitāte sāks viņu mācīt. (vairāk…)
Jautājums: Ja es vēlos apgūt, kā veidot pareizu nodomu, lai ietekmētu realitāti, vai man jāmainās prātā vai jūtās?
Atbilde: Prāts veido jūtas, taču izmaiņas tevī notiek sajūtās.
Tu sāksi atpazīt Augstāko spēku un saprast, kā tas ar tevi veic visas darbības, kā tev, atbilstoši šīm darbībām, jāveido sava attieksme pret šo spēku – virs savām sajūtām, jāattiecas pret Viņa darbībām kā pret labām un labu darošām. (vairāk…)
Jautājums: Daudzi cilvēki zina, ja viņi vēlās sevi, savu dzīvi realizēt, tad pirms katras darbības ir ļoti svarīgi uz minūti apstāties un padomāt: „Ko es patiesībā ar savām darbībām vēlos sasniegt?” un tikai tad ķerties pie to izpildes.
Vai patiešām noskaņošanās uz to, ko es vēlos sasniegt, vai nolūkam pirms darbības piemīt spēks iedarboties uz realitāti un spēja palīdzēt man sasniegt vēlamo?
Atbilde: Par nolūku dēvē to, ko es rezultātā vēlos sasniegt. Un tad visas manas darbības ir vērstas uz to stāvokli, kuru vēlos sasniegt. (vairāk…)
No raksta „Nav neviena cita, izņemot Viņu” („Šamati”1. raksts): Un tikai tam, kurš patiešām vēlas pietuvināties Radītājam, sniedz palīdzību no augšienes, neļaujot viņam apmierināties ar mazumu un palikt maza, nesaprātīga bērna pakāpē… Tikai, ja cilvēkam patiešām ir īsta vēlme.
Vai tad ir iespējams, lai cilvēkam būtu patiesa vēlme? Man jāsajūt pašam sevī, savā sirdī, jāizanalizē ar prātu, cik lielā mērā katru savas dzīves mirkli es esmu virzīts uz to, lai tikai sevi pasargātu, gūtu labklājību.
Galvenais, lai neviens mani neaizskartu, neaizvainotu mani. Es uztraucos tikai par to, kā izsargāties no visa mani aptverošā ļaunuma, no apdraudējumiem, kas man uzglūn no visām pusēm. (vairāk…)
Kongress Sanktpēterburgā, 4. nodarbība
Bāls Sulams „Gudrības augļi”, raksts „Nav pienācis laiks savākt ganāpulku”: Viens nedrīkst atdalīties no sabiedrības un lūgt par sevi, pat aiz vēlmes sniegt baudu Radītājam.
Pat ja vēlies vērsties pie Radītāja un tev ir vistīrākie nodomi, un visideālākās vēlmes lūgt Viņu ne sevis dēļ, bet citu labā un Viņa paša dēļ, taču tu sūti šīs vēlmes Radītājam vienatnē, tās nekur nepacelsies un paliks ar tevi. (vairāk…)
Jautājums: Vai ir kādas izredzes gūt panākumus cilvēkam, kurš studē jau vienkārši pēc inerces? Viņš nepamet studijas pilnībā, jo materiālā pasaule viņam arī nešķiet saistoša. Taču, no otras puses, viņš redz, ka kabala viņam ir pārāk augsta mācība un viņš netic, ka spēs reiz nonākt pie atklāšanas.
Atbilde: Nav iespējams mācīties pēc inerces. Katrs nodzīvotais mirklis prasa enerģijas patēriņu. Tāpēc, ja cilvēks studē, tas nozīmē, ka uz viņu iedarbojas augstākā gaisma un viņu notur. Acīmredzot, viņam ir nepieciešams iziet šādu periodu. Mēdz būt periodi, kad cilvēks vispār pārvēršas par nedzīvu ķermeni: pasaulīgajā dzīvē viņš vairs neprot dzīvot, bet garīgajā vēl nav sācis.
Jautājums: Rodas iespaids, ka gadiem var klaiņot pie garīgās pasaules sliekšņa un tā arī nenonākt pie lūgšanas?
Atbilde: Nē, tas ir atkarīgs no tevis, no saskarsmes vides. Ticiet man, es runāju, pamatojoties uz praktisku pieredzi: sagatavošanās periods nevar ilgt bezgalīgi. Nav stāvokļu, kuri turpinātos mūžīgi.
Katru mirkli, kurā tu eksistē un zināmā veidā esi saistīts ar garīgo pilnveidošanos, uz tevi iedarbojas gaisma un pilienu pa pilienam ielej tevī infūziju, garīgo spēku. Gaismai ir jāuzkrājas līdz noteiktam mēram, tāpēc tam ir nepieciešams laiks.
Ja vēlies ātrāk nonākt pie atklāsmes, pasteidzini laiku. Taču nevar būt, ka kauss nekad nespētu piepildīties. Tā nemēdz būt. Būtībā nepieciešams zināt tikai vienu: kā savienot grupu ar mērķi.
Es vēlos paēst zupu, bet man saka: „Tad nes šķīvi!” Taču man nav šķīvja – kur tad man ielies zupu? Šķīvis ir grupa. Ja neesmu iekļāvies grupā, man nav kur saņemt garīgo. Man cieši jāsaista grupa ar mērķa sasniegšanu, ar Radītāja atklāšanu.
Mēs joprojām ceram, ka mūsos ir kāda tilpne, vieta, kur var atklāties Radītājs. Taču cilvēkā nav tādas vietas, ir tikai viens melns punkts, kas nav spējīgs saņemt atklāsmi. Un tomēr, pilienu pa pilienam, gaisma iedarbojas uz cilvēku, un viņš pakāpeniski savus panākumus sāk saistīt ar savienošanos ar biedriem.
Tas jau ir liels sasniegums: pavērsiens no individuālās, materiālās, mietpilsoniskās pieejas uz garīgo ceļu. Tu jau zemapziņā sāc sevi saistīt ar grupu. Tu tai tuvojies arvien vairāk un tajā mirklī, kad radīsies pirmais kontakts, tu sāc kāpt augšup pa garīgajām kāpnēm. To dēvē par augšupejas pakāpieniem.
No nodarbības: no grāmatas „Shamati” raksta, 11.09.2014.
No Ramhala grāmatas „Adir ba marom”: Darbs sirdī nozīmē lūgšanu. Nukva, kas pārvalda pasaules, tiek dēvēta par „sirdi”, bet visu cilvēku sirdis ir šīs sirds daļas, kurā atrodas visu dvēseļu saknes.
Tātad, kopīgā sirds nav pilnīga, iekams iekļaus sevī visas sirdis, visas dvēseles, kas nāk no tās un tad sapratīs visu augstāko vadību kopumā, kā sacīts: „Saprot ar sidi”.
Jāsaprot, ka mēs visi esam Malhut daļas, kas dēvētas par kopīgo dvēseli, un mums ir jāapvieno savas sirdis. Līdz ar to mēs tās labojam. Nevienam no mums nav nepiecieciešama personīgā labošanās – pašā cilvēkā nekas nav jālabo, izņemot attieksmi pret citiem. (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc Radītājs grib novest mūs pie apziņas, ka mēs paši neesam spējīgi sasniegt mērķi? Ja es to zinātu, uzsākot studēt kabalu, tad neturpinātu!
Atbilde: Tu vari sasniegt mērķi, tikai tev ir nepieciešama palīdzība! Vai tad ikdienas dzīvē tu vari iztikt bez palīdzības, kad esi zīdainis, mazs bērns vai nokļūsi kādā jaunā darbā?
Cilvēks pats neko nevar izdarīt: viņu laiž pasaulē citi cilvēki, apmāca un apglabā. Viņš pats nav spējīgs sev palīdzēt, turklāt vēl mainīt savu iekšējo dabu. (vairāk…)
Cilvēka garīgās pilnveidošanās metodika tiek dāvāta mums nevis tad, kad ciešanas ir sasniegušas savu maksimumu, kad mēs beidzot nolemjam darīt galu mūsu briesmīgajām savstarpējām attiecībām un apvienoties.
Mēs piekrītam mainīt sevi un saprotam, ka to nespējam izdarīt paši – šeit var darboties tikai tas kreatīvais spēks, kas mūs ir radījis un tagad šim spēkam mūs ir jāpārveido. Iznāk, ka mums, sabojātiem ar savu personīgo egoismu, ir jāiziet nopietna korekcija. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei