Lūdzu izmainīt mani, nevis Radītāju
Posted on 10 februāris, 2022
Kādā veidā sasniegt tādu lūgšanu, kura nāks no pašiem sirds dziļumiem un sasniegs Radītāju? Nepieciešams iztēloties, ka mēs atrodamies Radītājā, vienīgajā spēkā izņemot, kuru nekā cita nav.
Un tāpēc viss, ko mēs saņemam un sajūtam, viss mūsu domās un vēlmēs notiekošais, pie mums nonāk no augstākā spēka – laba un labu daroša. Un, ja es to neuztveru kā labu, tad jūtu ciešanas un man jāprasa Radītājam mainīt manu uztveri. (vairāk…)
Materiālā pasaulē piepildījums dzēš baudu. Ja esmu izsalcis un sāku ēst, tad pakāpeniski nomācu savu izsalkumu un zaudēju apetīti, un kopā ar apetīti zūd arī bauda. Rezultātā es palieku tukšs, absolūta nulle – un šādi it visā.
Darbs ar nodomu atrodas mūsu mācību, visu pūļu un darbību pašā centrā. Tāpēc, ka nodoms ir sirds noskaņošana, vēlmes virzīšana uz Radītāju. Radītājs ir vienīgais spēks, kas darbojas realitātē. Taču Viņš mūs – radījumu, radīja attālinātus no Sevis, lai mēs varētu tiekties, virzīties pie Viņa.
Siržu savienošanās – tā ir sajūta, ka mēs atrodamies vienā sirdī: saprotam viens otru, jūtam, mums ir viens mērķis un ir tikai viens spēks, kurš mūs vada. Taču savienošanās priekšnoteikums ir saprast sevī, ko nozīmē atšķirtība.
Jautājums: 
Jautājums:
Mietpilsoņa lūgšana: katru mirkli patīkami justies, to prasa arī visa nedzīvā daba, augi un dzīvnieki. Tā ir parasta instinktīva līgšana, kuru cilvēks sajūt kā dabiskas rūpes pašam par sevi, vai arī reliģijas ietekme, kura cilvēkam māca vērsties pie Radītāja ar lūgumu pēc piepildījuma. 
Kāda līgšana ir visefektīvākā: par biedru (savā vietā), par grupu (biedra vietā), par pasaules kli (grupas vietā)? Kur atrodas optimālais mērķis, par kura sasniegšanu nepieciešams just līdzi?
Lūgšana ir vienīgais, pēdējais, galvenais līdzeklis, ar kura palīdzību mēs sasniedzam to, ko vēlamies un kas mums ir jāsasniedz. Tāpēc, ka mūsu daba ir vēlme gūt baudu tikai egoistiski, tas ir, piepildīt sevi bez jebkādas tuvākā sajūtas.