Category Archives: Lūgšana un nolūks

Izmainīt Augstāko vai izmainīt sevi

Lūgšana – tā ir cilvēka saikne ar augstāko spēku, kura pauž visu viņa šī spēka uztveri. Ir cilvēki, kuri lūdz, prasot labāku dzīvi šajā pasaulē, ir cilvēki, kuri lūdz par nākošo pasauli, ir tādi, kuri it kā vispār nelūdz, un netic augstākā spēka esamībai.

Tomēr viņi domā par savu nākotni, un katra tāda doma tiek dēvēta par lūgšanu. Taču pie kā es tādā gadījumā vēršos, tas ir jau cits jautājums: pie dabas, likteņa, pie kaut kā nezināma, pie sava nākamā stāvokļa vai pie augstākā spēka, kas atkarībā no mana lūguma šodien var būt slikts, bet rītdien labs. (vairāk…)

Lūgšanu grāmata – garīgās dzīves sāga

Dvēseles reakcija uz stāvokļiem, kādi tai jāiziet, atklājas vārdos, ko ir pierakstījuši kabalisti un apkopojuši Lūgšanu grāmatā, ko sauc par „Sidur” (izejamo stāvokļu sidur/„kārtība”). Mēs nesaprotam, par ko lūgšanās ir rakstīts, un par kādiem dvēseles iespaidiem runā šie nosaukumi, burti, burtu savienojumi, vārdu savienojumi teikumos.

Visa lūgšanu grāmata ir veidota tā, lai katrai dvēselei, kas sajūt izmaiņas, kuras tai jāpiedzīvo noteiktā stāvoklī, šis process atspoguļotos vienos un tajos pašos lūgšanas vārdos. Šie vārdi nav obligāti jāizrunā balsī – dvēsele iekšienē tos sajutīs, šī lūgšana kļūs par tās iekšējo struktūru.

Katrs burts – tā ir noteikta kārtība, saņemšanas un atdeves spēku secība. Katra burta iekšienē ir „vokalizācija” – piepildījums, TANTA (taamim, nekudot, tagin, otiot – gaismas, punkti, kronīši virs burtiem, burti) – proti, stāvokļi, kurus mēs izejam.

Vēlmes mūsu iekšienē mainās un pieņem dažādas formas, kas mūsos izsauc dažādas sajūtas. Savukārt šīs sajūtas, kas fiksētas uz papīra, pieņem tādu garīgo elementu veidolu kā burts, vārds, teikums.

Tātad lūgšana – tā ir ārēja iekšējo garīgo sajūtu izpausme. Patiesībā cilvēkam obligāti nav nepieciešama lūgšanu grāmata. Ja viņš savā iekšienē iziet tādus stāvokļus, tad tie arī kļūs par viņa lūgšanu.

Lūgšanu grāmata nepieciešama, lai paskatītos uz burtu formu un iedomātos (ja mēs uz to jau esam spējīgi), kādi stāvokļi mums jāiziet – iztēloties, kas mūs sagaida. Ja es jau esmu augstākajā pasaulē, tad pēc tā, ko lasu lūgšanu grāmatā, varu nedaudz atklāt to, kas ar mani notiks, kādos stāvokļos es nonākšu.

Kā tas ir mūsu pasaulē, kur man ir pazīstami dažādi cilvēku pārdzīvojumi un tāpēc, lasot kādu romānu, varu just līdzi notiekošajam un pārdzīvot to sevī. Tāpat ir arī garīgajā pasaulē.

No nodarbības pēc Ari grāmatas „Nodomu vārti”

Avots krievu valodā

Tiekties uz pasauļu virsotni

Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro), 537. p.: … Pastāv divi AVAJA vārdi, kas atrodas pirms 13 žēlsirdības pakāpēm. … Šo divu vārdu īpašība, ka tukšās kelim, kas palika iekš Arih Anpin roš pēc gaismu de-GAR de-GAR iziešanas, nevarēja palikt iekš Arih Anpin roš sava avijut dēļ, un izgāja no Arih Anpin roš un nokārās no ārpuses uz Arih Anpin roš ādas. Tie tad arī tiek dēvēti par de-Arih Anpin matiem (searot). (vairāk…)

Lūgšana, kura mums pievelk gaismu

Neko nevar darīt, katrā stāvoklī mums vienmēr jānonāk pie nepietiekamības sajūtas, t.i., esošajā stāvoklī jāiedomājas nākamais stāvoklis.

Ja es šo stāvokli veidoju pareizi, tad, neskatoties uz visiem saviem mēģinājumiem to veidot, es sajutīšu, cik lielā mērā tajā neatrodos, un cik tāls no tā esmu. Proti, es ļoti stipri to vēlos – un neskatoties uz to, neesmu spējīgs to sasniegt. (vairāk…)

Dzīvinošā ūdens avots

Vispasaules kongress „We!”, Ņūdžersija, 4. nodarbība

Zoar – īpaša grāmata. Tā uzrakstīta alegoriju (midraš) valodā, poētiskā formā, bet Bāls Sulams tai pievienoja savu kabalistisko komentāru. Tāpēc mēs apgūstam arī alegorisko Zoar Grāmatas vēstījumu, un tas pats stāsts kabalistiskajā izklāstā, zinātniskajā valodā, kur runa iet par sfirot, parcufim un pasaulēm.

Bāls Sulams raksta, ka nosauca savu komentāru „Kāpnes”/ „Sulam”, jo ja tu vēlies sasniegt augstu, brīnišķīgu pakāpi, tev pietrūkst tikai kāpnes. Ja tev sagatavotas kāpnes, un tu proti tās izmantot, zini, kā pa tām pacelties augšup, – tu jau pacelies augšup uz šo brīnišķīgo virsotni. Kas tā ir par virsotni? – Galīgā labošanās (Gmar Tikun). (vairāk…)

Lūgums bez atteikuma

Rabašs, Šlavei Sulam, 1985.g., „Iesim pie Faraona – 1”: Sacīts: „Iesim pie Faraona”. Tas nozīmē: „Iesim kopā, Es arī eju ar tevi…”

Radītājs runā ar Mozu – ar punktu cilvēkā, ar vēlmi, kas vēlas izvilkt (limšoh) viņu no šīs pasaules uz augstāko pasauli, augstāko izzināšanu. „Iesim kopā”, – Viņš teic. Tā jau ir liela atklāšana – Radītājs izpaužas kā Spēks, kas realizē labošanos. (vairāk…)

Lūgšana par sabiedrību

Mēs ar jums neesam radīti nejauši. Radītājs vēlējās, lai radījums kļūtu tāds pats kā Viņš – un viss, kas ar mums notiek, virza uz šī mērķa sasniegšanu.

Tāpēc šajā ceļā mums jāiziet apzināšanās, ka esam atdalīti, atrauti, neieredzam viens otru. Taču mēs saņemam spēku savienoties, kas dod iespēju pārvarēt naidu, kurš ar katru nākamo etapu arvien vairāk palielinās. Mēs nevaram vienā reizē pārkāpt un pacelties pāri visam naidam, kas valda mūsos. (vairāk…)

No naida līdz mīlestībai

Jautājums: Ar kādu nolūku, ar kādu prasību mums jāieiet Pesahā?

Atbilde: Nav cita nolūka vai citas domas, kā tikai nodoms par vienotību. Mūsu vienotībā mēs vēlamies atklāt Radītāju, bet Radītājs – tā ir atdeves un mīlestības īpašība, fundamentāls visuma spēks, kuru vēlamies atklāt mūsu vidū. (vairāk…)

Vēlamais un reālais

Mēs esam nonākuši jaunā attīstības posmā un sākam saprast, ka indivīds vienkārši neeksistē, bet visa cilvēce  – vienots veselums. Šajā veselumā ir apvienota nedzīvā, augu un dzīvnieku valsts, un tikai tā iekšienē mēs uztveram realitāti.

Mēs jau tuvojamies šādai pasaules uztverei. Tikai nepieciešams noturēt šo ieskatu un censties uzlūkot pasauli caur šo prizmu. (vairāk…)

Atdeve ar dāsnu roku

Lūgšana par sabiedrību – tieksme uz atdevi tuvākajam, kas dzimst cilvēka iekšienē. Sākumā kā “tuvākos” viņš sajūt tikai savu grupu, tās iekšējās vēlmes.

Taču pēc tam viņš redzēs, ka visa pasaule atrodas vienotībā, un tā visa piepildīta ar Šhinu, Dievišķo klātbūtni. Tad viņam atklājas garīgā pasaule, augstākā realitāte. (vairāk…)