Jautājums: Lasot Zoar Grāmatu, kur mums jāatklāj savstarpējā saikne – prātā vai sajūtās?
Atbilde: Sajūtās. Taču ja nespējam, tad prātam jāpalīdz. Tomēr pirmām kārtām jācenšas atrast juteklīgo saikni.
Zoar Grāmata mums apraksta to pašu saikni starp mums, kurā mēs pastāvam. Šī saikne atklāsies kā Bezgalības Malhut, pilna ar Bezgalības gaismu, Radītāja klātbūtni, atklāsmi. Uz to mums ir jātiecas. (vairāk…)
Kad mēs vēršamies augšup ar lūgšanu, tad paceļam dzirksteles, kas nākušas no šķelšanās. Dzirksteles – ekrāna un atstarotās gaismas lauskas, kuras pēc šķelšanās nokrita sašķelto vēlmju iekšienē. Taču tagad mums šīs dzirksteles jāsavāc kopā un jāpaceļ augšup.
Mēs neradam neko jaunu, mūsu darbs ir tikai tajā, lai izvēlētos, izšķirotu un pareizi savienotu lauskas. Šos noskaidrojumus mēs veicam uz dažādu darbību rēķina, ar kurām cenšamies noskaidrot savas vēlmes un īpašības, kas apslēptas šo vēlmju iekšienē: ar kādu nolūku darbojas mana vēlme – saņemšanas vai atdeves dēļ? (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa „Vaiakel” (Vayakhel), 132. p.: Dienvidu pusē, Hesed īpašībā, ir valdnieks Psagnija, kurš valda šīs puses „gaisa” īpašībā, un kopā ar viņu – vairums citu valdnieku un augstu ierēdņu.
Viņam ir nodotas atslēgas no šīs puses „gaisa” īpašības un visi tie, kuri pārdzīvo likstas, šo nedienu rezultātā no sasistās sirds dziļuma raida augšup lūgšanu savam Kungam. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa „Vaiakel” (Vayakhel), 123. p.: Cilvēka lūgšana – gara darbs (ruah), darbs otrajā īpašībā, saistīts ar runu. Tā nonāk līdz augstākajiem noslēpumiem, un cilvēki nezina, ka lūgšana iziet caur debess telpu un caur velvēm, atver ejas un paceļas augšup.
Rakstīts, ka lūgšana jāuzsauc pie staba. Patiesībā ar to netiek domāts stabs, pie kura jāskaita lūgšana. Runa iet par to, ka visi parcufim no Bezgalības pasaules līdz mūsu pasaulei sakārtoti staba veidā, kur augstākā parcufa AHA”P atrodas zemākā parcufa Galgalta Einaim (G”E) iekšienē, un tādā veidā tie visi ielikti viens otrā. (vairāk…)
Uzsaukums augšup ar lūgumu (MAN pacelšana) – tā ir tāda darbība, kuru mēs nejūtam. Tās ir daudzu darbību, lietu, nodarbību stundu, darba, kas vērsts uz izplatīšanu, savienošanās ar grupu, iekšējo noskaidrojumu sekas. Tas viss uzkrājas arvien vairāk, līdz mēs sasniedzam stāvokli, kad šis trauks pārpildās. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts „Roze”, 1. p.: …Radītājs (Elokim) dzejolī „Iesākumā Radītājs radīja”, t.i., Bina, kas rada Zeir Anpin Nukvu, bilda 13 vārdus: „Iesākumā Radītājs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars”.
… Un šie 13 vārdi norāda uz tām 13 rožu ziedlapiņām starp ērkšķiem jūras īpašībā, kas atrodas uz divpadsmit vēršiem, kuri ir Kneset Israēla iepriekšēja sagatavošanās, lai tas varētu saņemt 13 žēlsirdības mērus. (vairāk…)
Jautājums: Ko simbolizē dvēseles aizlūguma lūgšana (Kadiš)?
Atbilde: Kad kāds nomirst, mēs pateicamies Radītājam. Liktos, par ko gan? Par tuva cilvēka nāvi? Tomēr mēs izsakām pateicību no garīgā līmeņa. Es skatos no gara augstumiem uz saņemošo vēlmi, kas ir atbrīvojusies no savas egoistiskās formas, pateicoties gaismas, Radītāja ietekmei. Beidzot Viņš ir izdarījis tā, ka šī daļa ir nomirusi, un tagad es varu ar to veikt „mirušo augšāmcelšanos” – paņemt šo vēlmi, kas palikusi bez egoistiskā nolūka, un sākt ar to strādāt atdeves dēļ. Pēc egoisma, t.i., nolūka, lai saņemtu nāves, paliek tikai vēlmes „ķermenis”. Tas sadalās, un tad es varu sākt strādāt ar to. Iznāk, ka es esmu saņēmis lielu palīdzību no augšienes, par ko arī pateicos Radītājam. Tie nav tikai vārdi, bet gan jūtas, kas izlaužas no cilvēka, kad viņa egoistiskā vēlme beidzot mirst. Mūsu pašreizējā egoistiskajā izpratnē Kadiš šķiet kaut kas pretrunīgs. Patiesībā visas lūgšanas, baušļi un ieražas, dziļāk tos izpētot, neatbilst mūsu dzīves likumiem. Visi tie ir absolūti neloģiski, mūsu skatījumā iracionāli, jo ir garīgās pasaules likumu projekcija.
Nodarbības tēma „Izraēlas tauta”
Jautājums: Kas ir lūgšana, kura nāk no paša sirds dziļuma? Kur atrodas šis pats dziļākais punkts?
Atbilde: „Sirds dziļums” – tā ir tāda iekšējā vēlme cilvēkā, kuru viņš pats nevar sasniegt. Jo tur, pašā sirds dziļumā, slēpjas tas pats augstākais spēks, kas notur visu manu sirdi, visu tā radīto vēlmi. Tur apslēpts dzīves noslēpums.
Taču ja no sirds dziļuma, no šī iekšējā punkta manī, kur atrodas Radītājs, kurš mani radīja, atbalsta un pārvalda visas manas domas un vēlmes, es pratīšu vērsties pie Viņa – tas nozīmē, ka esmu sasniedzis pareizo lūgumu.
No nodarbības pēc raksta no „Šamati” grāmatas
Jautājums: Ko nozīmē lūgt Radītājam, un kā Viņam lūgt? Vienkārši sev iekšienē pateikt: izlabo manas īpašības?
Atbilde: Kad cilvēks tikai sāk, viņš vēršas pie Radītāja kā pie kādas personības, ārējās varas, ārējā spēka, kas atrodas ārpus cilvēka – it kā raida lūgšanu „elkam“ vai kādam izdomātam tēlam. Neko nepadarīsi, tā mēs sākumā iztēlojamies Radītāju. (vairāk…)
Zoar Grāmatu nav iespējams apgūt cilvēkiem, kuri vēl nav izpelnījušies iekšējo izzināšanu. Viņi to var tikai lasīt, uztverot kā “brīnišķīgu īpašību”, kā “īpašu gaismas iedarbību” (sgula”).
Zoar Grāmatā nav ko apgūt. Ko mēs varam saprast šajā tekstā?… Ja kāds domā, ka viņam izdodas saistīt vienu ar otru, un kaut ko saprast, – tā vienkārši ir absurda nodarbe. Mēs saņemam kaut kādu iespaidu, taču tas ir juteklisks. Cilvēks iznāk no nodarbības un nespēj pateikt neko noteiktu. (vairāk…)