Viedoklis (J. Sapirs, Industrializācijas izpētes centra vadītājs)
1. Vai ir cerības labvēlīgam situācijas atrisinājumam Grieķijā? – Nekādu
2. Vai krīze palielināsies? – Jā.
3. Vai vadošās Eiropas valstis var palīdzēt? – Starp vāciešiem un francūžiem ir debates. Francūži ir par palīdzību, vācieši – pret. Ja vācu pozīcija dominēs, eirozonas nākotne būs neskaidra. (vairāk…)
Viedoklis (Deivids Rozenbergs, kapitālu pārvaldes kompānijas Gluskin Sheff galvenais ekonomists un stratēģis): Amerikāņu ekonomika atrodas depresijā, kas līdzinās tai, kuru pēdējos 10 gadus pārdzīvo Japāna. Mēs dzīvojām tikai 4 gadus depresijā, kura ilgs līdz 10 gadiem. Ekonomika atkal sāks savu lejupslīdi 2012.gadā, turklāt situācija ar nodarbinātību turpinās padziļināties.
Replika: Salīdzinājums ir nepareizs – ja Japāna pārdzīvoja personisko depresiju, tad pašlaik mēs pārdzīvojam pasaules depresiju, turklāt globālo ne tikai pēc mēroga, platuma un dziļuma, bet arī aptverot visas mūsu dzīves jomas, kura pieprasa visu sabiedrisko attiecību pārbūvi, t.i., pāreju uz citu sabiedrisko formāciju. Nav reāli gaidīt iziešanu no krīzes un nav saprātīgi uzskatīt, ka mēs atgriezīsimies pie iepriekšējā dzīves un pārvaldes veida.
Viedoklis: Eiropas valstis ir saistītas ar parādu tīklu: Grieķija, Itālija ieņem redzamu vietu, Īrija, Portugāle, Spānija atrodas iesānis. Draudu priekšā Francija un Vācija, kā arī ASV.
Diagramma parāda neredzamas saiknes starp organizācijām visā pasaulē, kas var izraisīt globālu finansiālo haosu. Šīs neatklātās saiknes veicināja to, ka 2008. gadā ASV valdībai nācās iejaukties, lai novērstu apdrošināšanas giganta AIG krahu. Gadījums ar AIG ir svarīgs paradokss, kas atkal rēgojas tagadējā Eiropas parādu krīzē. (vairāk…)
Kādreiz pie kabalas nonāca tikai tie, kuri vēlējās uzzināt par dzīves jēgu, tās būtību: kādēļ mēs piedzimstam un mirstam, kādēļ dzīvojam tik grūtu dzīvi. Cilvēks to vēlas zināt, un pat ja viņa dzīve būs materiāli pilnīgi nodrošināta, viņam jebkurā gadījumā radīsies šie jautājumi, jo tie nāk no cilvēciskās pakāpes, ne dzīvnieciskās. Cilvēks nav suns, pat ja apmetīsies pieczvaigžņu viesnīcā, viņam tāpat būs slikti un viņš vēl kaut ko vēlēsies priekš dvēseles.
Tas labi redzams Eiropā – līdz tam, kā sākās krīze, attīstītākajās valstīs ar augstu labklājības līmeni bija visaugstākais pašnāvību procents. Patreiz, kad šīs valstis pārdzīvo problēmas, pašnāvību procents samazināsies. Cilvēki augstāk vērtēs dzīvi, viņiem radīsies vēlmes: vēl kāds neliels uzlabojums, – un tas jau sniedz dzīves sajūtu. (vairāk…)
New Scientist viedoklis: Eirozona ir sarežģīta tīklu sistēma, kura līdzinās tam, kas pastāv dabā. Tas piešķir tai īpašības, kuras ekonomisti reti izskata, taču tās varētu palīdzēt saprast mūsdienu krīzi.
Kas ir sarežģītais tīkls?
Sarežģītie tīkli sastāv no daudziem savstarpēji saistītiem komponentiem, kuri ietekmē viens otra uzvedību. Izmaiņas, ko viens elements rada citā, kā atbalss atsaucas pirmajā. Droši vien tādas sistēmas vispazīstamākais piemērs – plēsoņu un upura savstarpējās attiecības. Septiņpadsmit eirozonas valstis pakļautas tieši tādiem pašiem atgriezeniskās saites mehānismiem.
Sarežģītie tīkli regulējas ar balansu starp negatīvo atgriezenisko saiti (piemēram, ar procentuālām likmēm), kura veic stabilizējošo iedarbību, un pozitīvo atgriezenisko saiti (piemēram, ar pašpastiprinošu uzticības graušanu attiecībā pret tirgiem), kura destabilizē situāciju. (vairāk…)
Gelapa dienests: 19% ASV iedzīvotāju vai 60 miljoni cilvēku sajuta grūtības, lai nodrošinātu sevi ar pārtiku pēdējos 12 mēnešos. Pētnieki uzsver, ka pēc šī rādītāja Savienotās Valstis vairāk kā trīs reizes atpaliek no Ķīnas. Tikai pirms trim gadiem situācija bija diametrāli pretēja: 9% ASV pret 16% ĶTR.
Replika: Cipari uzrāda pieaugošās krīzes tempu.
Viedoklis: Eiropas Savienības ekonomisko problēmu nopietnība ir apstiprināta augstākajā līmenī. Eirokomisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu pirmais no Eiropas ierēdņiem atklāti atzina, ka ES valstis sadūrās ar „sistēmisku krīzi”. Agrāk par to runāja tikai eksperti. Taču izvairīgu oficiālu formulējumu laiks ir beidzies: eirozonai draud recesija.
Iziešana no krīzes bez ekonomiskā pieauguma nav iespējama, turklāt eirozonai draud recesija. Pastāv divi ārstniecības veidi eirozonas iziešanai no krīzes: jāpalaiž iespiedmašīna, vai jāsamazina izdevumi. (vairāk…)
Viedoklis (V. Šulcs, Eiropas Parlamenta deputāts): Vācija gūst vislielākos labumus no eksporta, un tāpēc dalīties ar eksporta virspeļņu ar problēmiskām ES valstīm ir tās pienākums.
Atgriešanās pie markas pārvērstu vācu preces par dārgām pasaules tirgū un atņemtu Vācijai ietilpīgu noieta tirgu.
Vācu nodokļu maksātājiem ir darbs un sociālās garantijas uz eksporta ieņēmumu rēķina. Mēs paši izprovocējām parādu krīzi Grieķijā, Spānijā, Portugālē aktīva eksporta ceļā. Vācieši tās „pieradināja” pie vācu precēm un tagad Vācijai obligāti jāpalīdz šīm valstīm izkulties no parādiem.
Krīze nav pasaules beigas, bet gan tālākās kopējās attīstības meklējums. Atgriešanās pie nacionālām valstīm globalizācijas apstākļos būtu kļūda. Tādēļ mūsu spēks ir tālākā ES konsolidācijā. Ir nepieciešamas jaudīgas virsnacionālās institūcijas, kuras spēs noteikt ES kā vienota reģiona attīstību.
Ziņojums (Fresh Business Thinking): Britu jauniešu skaits (vecumā no 16 līdz 24 gadiem), kam nav darba, pirmoreiz valsts vēsturē pārsniedza vienu miljonu.
Kopējais bezdarbnieku līmenis valstī sasniedza 8,3% – maksimums pēdējos 15 gados. Darba meklējumos atrodas 2,62 miljoni cilvēku. Lielbritānijas vicepremjers Niks Klegs atzīmēja, ka valsts nevarēs pārvarēt pasaules ekonomiskās krīzes sekas, ja neatrisinās jautājumu par britu jauniešu nodarbinātību.
Replika: Taču arvien vairāk visiem kļūst saprotams, ka bez darba, šī vārda ierastajā nozīmē, būs arvien vairāk cilvēku un ir jādomā nevis „ko viņiem piedāvāt, lai nodarbinātu un maksātu” – un vienīgi derīgā nodarbība izrādās tikai cilvēka darbs ar sevi un sabiedrību! Tajā ir katram darbs un vislielākais augstākais, mūžīgais atalgojums!
Ziņojums: 1929.gadā 6 rokasspiedienu teoriju izteica Karinti. 1960.gadā hipotēzi pārbaudīja Milgrems, noskaidrojot, ka ķēdīte sastāv no 5,2 cilvēkiem. Milānas universitātes zinātnieki kopā ar Facebook speciālistiem analizēja saiknes starp 721 miljonu Facebook lietotājiem. Saikņu daudzums starp viņiem sastādīja 69 miljardus.
Saskaņā ar pētījumu vidējais ķēdītes garums starp jebkuriem diviem cilvēkiem sastāda 4,74 „rokasspiedienus”. Turklāt, ja ņemt lokālas saiknes starp cilvēkiem (piemēram, vienas valsts robežās), tad ķēdīte sastāvēs no trim starpniekiem.
Facebook apgalvo, ka vidējais draugu skaits starp sociālā tīkla lietotājiem ir 130 cilvēki.
Replika: Savstarpējās saiknes mūs caurstrāvo visos līmeņos un katru dienu arvien samazinās. Mūsu labās nākotnes dēļ mums tās jālabo ar savstarpējo galvojumu, jo šīs saiknes nevar saraut, taču no to kvalitātes atkarīga mūsu nākotne.