Ziņojums: Grieķijas, Itālijas un Spānijas valdības uzņēmās ieviest stingrās ekonomijas mērus, taču tas nav mierinājis tirgus. Krīze Eiropā izpaužas jaunā stadijā, pēc tam, kad Vācijai izdevās pārdot tikai pusi no savām obligācijām: investori pieprasa lielas garantijas, pat attiecībā uz galvenām eirozonas valstīm.

Tradicionāli Vācijas valsts obligācijas tiek uzskatītas par drošām. Izsole atspoguļo dziļu neuzticību attiecībā uz eiro. Tagad triecieni virzīti uz Eiropas sirdi. Bailes no eiropas krīzes izraisīja ASV banku akciju kritumu no 40% līdz 60%.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: Andrea Rossi E-cat autonomā reaktora izgudrojums atklāj revolūcijas laikmetu enerģētikā. Tuvākajos gados parādīsies principiāli jauni ģeneratori. Tie ļaus uzņēmumiem un cilvēkiem autonomi saņemt lētu elektrību. Darbības princips ir niķeļa un ūdeņraža kā kurināmā izmantošanā, kuru mijiedarbības procesā izdalās siltuma enerģija un izveidojas varš.

Ierīces darbības pamatā ir zemas enerģētiskās nukleārās reakcijas (LENR). Rosi iekārtas ar jaudu 1000 kWt darba rezultātā sešu mēnešu garumā tiks tērēti tikai 10 kg niķeļa un 18 kg ūdeņraža. Reaktors nodrošina absolūti tīras enerģijas izstrādi, kuras daudzums nav ierobežots. Tās ražošana ir iespējama rūpnieciskos mērogos, bet pašas iekārtas tiek plānots nomāt.

Replika: Ja cilvēce atbrīvosies no savas eksistences galvenā mērķa – pakaļdzīšanās pēc peļņas, tad tā sāks apgūt atklājumus, kuri nav bijuši izdevīgi korporācijām, un tāpēc netika ņemti vērā. Mēs dzirdēsim par daudzām lieliskām iespējām, ja par mērķi tiks izvirzīta nevis iedzīvošanās ar jebkurām sekām, bet gan sabiedrības labums.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: Īslandes revolūcija ir piemērs tam, kā plašsaziņas līdzekļi mūs informē par notikumiem pasaulē. 2008. gadā finanšu krīzes sākumā Īslande bankrotēja, un kopš tā laika pazuda no masu mēdijiem. Kāpēc?

Pēdējie pieci gadi ir izveidojuši Īslandi (iedzīvotāju skaits 320 000, neieskaitot armiju) par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. 2007. gadā Īslandes parāds bija 900% no IKP. Globālā finanšu krīze 2008. gadā tai bija kā nāvējošs trieciens. Bankas bankrotēja un tika nacionalizētas, krona zaudēja 85% no savas vērtības attiecībā pret eiro. Gada beigās Īslande paziņoja par bankrotu. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Kriss Čedžess, intervijā Kanādas televīzijā): Amerikāņu demokrātija ir mirusi, un tikai „tautas revolūcija” var atgriezt ASV pie demokrātiskām vērtībām. Ņemot vērā, ka tas ir maz ticams, Amerika turpmāk deģenerēs un nonāks pie sava fināla kā pusfašistiska korporatīva valsts, kas sasniegusi savu kulmināciju nacisma formā – iznīcinot musulmaņus, imigrantus un citas mazākumtautības.

Un, protams, notiks bezgalīgi kari pret neaizsargātām tautām, lai kāpinātu kara potenciālu un novērstu savas tautas uzmanību no iekšējām neatrisinātām problēmām. Varbūt amerikāņiem ir vērts labāk pamācīties no ēģiptiešiem, nevis otrādi! (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Lan Hsien Ping, prof., ekonomists): No visas pasaules tikai mūsu valstī investīciju tirgu var raksturot gan kā vienlaikus ledusaukstu un uguns karstu. Nevienā citā valstī nav tā, ka akciju tirgus nepārtraukti samazinās, kamēr citi tirgi, piemēram, nekustamo īpašumu, automašīnu, luksusa preču, antikvariāta, turpina strauji augt.Tas skaidri norāda uz nopietnu slimību valsts ekonomikā.

Valsts statistikas birojs paziņoja, ka ekonomikas izaugsme ir 9,1% , bet gada inflācija sasniedz 6,2%. Patiesībā nekāda pieauguma vairs nav un inflācija ir vismaz 16%. Šobrīd visas valdības politikas mērķis ir jebkādā veidā glābt slimo ekonomiku no pārkaršanas. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc augstākā pakāpe mums sūta signālus tieši ar ekonomikas starpniecību?

Atbilde: Augstākais zina, kur ir mūsu sirds. Ekonomika – mūsu egoistisko savstarpējo attiecību projekcija. Mēs ar tevi esam saistīti pēc principa „dod un ņem”. Ja esam tuvi, tad stingrais aprēķins tiek „pasaldināts”, taču rezultātā viss paliek tas pats. Ekonomiskākās saites burtiski nokopētas no mūsu egoisma.

Iepriekš viss bija ļoti vienkārši: mēs ar tevi dzīvojām vienā ciematā un kā kaimiņi palīdzējām viens otram. Pēc tam sākās sarežģījumi, parādījās jaunas tehnoloģijas, jaunas sociālās attiecības, bankas, aizdevumi, visi iespējamie pirkšanas un pārdošanas veidi, uzskaites likmes… Citādi sakot, atbilstoši savas attīstības pakāpei, mūsu saņemošā vēlme meklēja arvien lielākus labumus. Turklāt, jo vēlme komplicētāka, jo vairāk tajā atklājas tukšumi, kuri prasa piepildījumu. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Ekonomika un finanses, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Jūsuprāt, vai šī ir ekonomiskā vai finanšu krīze?

Atbilde: Kopumā, manuprāt, ir liela atšķirība starp ekonomistiem un finansistiem, kas tikai domā, „kur izdevīgāk ieguldīt kapitālu, lai varētu vairāk nopelnīt”.

Ekonomika nodarbojas ar nozaru mijiedarbības izpēti starp ražotājiem, izplatītājiem un klientiem, ar saikni starp patērētāju un ražotāju, apraksta piedāvājumu un pieprasījumu, un tā kā tajā atspoguļojas visa mūsu egoistisko sakaru būtība, nepieciešams, lai tā savas attīstības un sapratnes par jaunas integrētas mijiedarbības starp visiem ražotājiem un patērētājiem rezultātā, aprakstītu jaunu to mijiedarbības struktūru, kā līdzsvaru savstarpējo attiecību sistēmā, kā vidējo līniju, kā sabiedrību ar saprātīgu patēriņu, kurā būtu viss nepieciešamais katra ērtai līdzāspastāvēšanai saskaņā ar katra īpašajām vajadzībām, kurā tiktu sasniegts un uzturēts katra personiskais līdzsvars starp viņa atdevi sabiedrībai un viņa patēriņu (saņemšanu).

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Jautājumi un atbildes, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: Krīze,  kuru šodien pārdzīvo mūsdienu pasaule, ir nevis finanšu, bet gan sistēmas krīze, kas grauj visu kapitālisma sistēmu kā ideoloģiju, kura nosaka, ka atsevišķu indivīdu interešu summa atbilst vispārējām interesēm.

Šī sistēma vairs nedarbojas. Lūk, tāpēc ari visas pasaules ekonomisti tur neko nevarēs darīt. Un tieši tādēļ arī ir pilnīgi veltīgi lolot cerības par ekonomiskās izaugsmes, darba vietu vai rentabilitātes atgriešanos. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Mums ir ko pateikt cilvēkiem, kuri gatavi noklausīties paskaidrojumus.

Liksim kārtis uz galda un reāli novērtēsim situāciju, runājam mēs. Pirmais: mūs vada daba, un mēs atrodamies tās sistēmā. Paši redzat: neskatoties uz visiem mēģinājumiem, mēs nepārvaldam pasauli, to vada noteikta programma, kas darbojas ar noteiktu spēku palīdzību. Galarezultātā šie spēki mūs vada.

Otrais: virzoties tādā veidā, mēs nezinām, kur nokļūsim. Kā atšifrēt mūsu attīstības programmu? Kā to kontrolēt? Vai nedaudz to „pasaldināt”? Piemēram, šodien Eiropas līderi nevar pasaldināt rūgtos zāļu graudiņus, kas izrakstīti Eirozonai. Viņi jau gatavi uzskatīt par kļūdu visu šo kopējo tirgu. Taču par kādu kļūdu var iet runa, ja viss ir ielikts programmā? Kas notika, tas notika un neko nevar darīt. Nožēlot notikušo pagātnē ir vienkārši muļķīgi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Brīvība – brīvprātīga ierobežojumu pieņemšana. Citādi nav iespējams iedomāties brīvību. Lūdzu, tevi var izmest kosmosā – esi brīvs!

Visa cilvēces problēma ir tajā apstāklī, ka tā nespēj pareizi uztvert brīvības jēdzienu. Tādēļ mums nepieciešama jauna audzināšana, jo tikai ar tās palīdzību mēs varam sasniegt brīvību. Audzināšana mums palīdzēs pieņemt ierobežojumus kā vēlamus, un mēs sāksim tos efektīvi izmantot.

Tu uztversi šos rāmjus kā ceļa rādītājus, – gluži kā sliedes, kuras ved tevi uz totālu un absolūtu brīvību.

Visa cilvēce patreiz sāk sajust tādus ierobežojumus: nav izvēles, mēs ienākam globālā un integrālā pasaulē, kur visi ir atkarīgi viens no otra. Neviens no tā nevar izvairīties, un visi sakalti kopā, gluži kā važās, un nav iespējams virzīties ne pa labi, ne pa kreisi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→